Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Tautsaimniecības komitejas darbā

AINO SALMIŅŠ,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

ANDRIS AKERMANIS,

LPS padomnieks enerģētikas jautājumos, Dr. chem.

ANDRA FELDMANE,

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Dr. oec.

 

Raksturojot LPS Tautsaimniecības komitejas darbu 2020. gadā, jāatzīmē, ka daudziem izaicinājumiem korekcijas veica Covid sērga, tomēr minimālais apjoms, par ko panācām vienošanos sarunās ar Satiksmes ministriju 2020. gada 14. maijā un ar Ekonomikas ministriju 3. septembrī, tika izpildīts.

 

Sabiedriskais transports – pakalpojumiem noteikts minimālais apjoms

* Atbilstoši Satiksmes ministrijas un LPS protokolam panācām, ka sabiedriskā transporta pakalpojumiem kompensēti nepieciešamie papildu izdevumi 14,5 miljonu apmērā, kas saistīti ar Covid-19 krīzi, pretējā gadījumā gada nogalē sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu pārtraukti.

* Panācām, ka, izdarot grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā, beidzot definēts minimālais pakalpojumu apjoms, kas ierobežos iespēju Finanšu ministrijai manipulēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu bāzi atbilstoši budžeta iespējām. Tādējādi panākts, ka sabiedriskā transporta pieejamība vismaz minimālā apjomā tiks nodrošināta.

* LPS atbalstīja Vidzemes plānošanas reģiona iniciatīvu par iespēju veikt pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma, un rezultātā Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā veiktie grozījumi dod uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma. Esam gandarīti par Vidzemes plānošanas reģiona milzīgo darbu un neatlaidību šīs aktivitātes ieviešanā.

 

Būvniecība – precizēta būvniecības procesa dalībnieku kompetence, vienkāršotas procedūras vienkāršākām būvēm

* Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam panākuši, ka grozījumos Būvniecības likumā definēta katra būvniecības procesa dalībnieka kompetence, kas nodrošina būvniecības kvalitāti un būves atbilstību normatīvo aktu prasībām. Jāuzsver, ka atbilstoši grozījumiem likumā būvvalde atbildēs par būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, bet neatbildēs par būvniecības procesa (būvprojektēšanas dokumentācijas un būvdarbu) satura kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī par sabiedrības interešu aizsardzību būvniecības procesā, t. sk. trešo personu aizsardzību.

* Vispārīgos būvnoteikumos un Ēku būvnoteikumos tiks vienkāršota ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošana, pārskatot noteiktās procedūras (tajā skaitā pieņemšanu ekspluatācijā). Pirmās grupas ēkas, kā arī vienstāva otrās grupas palīgēkas varēs atjaunot un pārbūvēt bez projekta ieceres, ja netiek mainīts lietošanas veids un būvapjoms. Turpmāk vajadzēs tikai paskaidrojuma rakstu, lai ierosinātu arī otrās un trešās grupas ēkas atjaunošanu (līdz šim bija nepieciešama ēkas fasādes apliecinājuma karte, būvatļauja) un nojaukšanu.

* Pēc gandrīz trīs gadu kopīgas cīņas ar Rīgas būvvaldi pret valsts ierēdniecību panācām, ka Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos nr. 499 “Noteikumi par būvinspektoriem” beidzot tiks noteikts, ka būvinspektora vai būvinspektora palīga amata pienākumu pildīšanu iekļaus praktiskā darba pieredzē, kas dos iespēju būvinspektora palīgam pretendēt uz būvinspektora tiesību iegūšanu. Regulējums kaut daļēji ļaus samazināt būvinspektoru deficītu valstī.

 

Mājokļu politika: saglabāta pašvaldību autonomija pašvaldības īres dzīvokļu jomā, arī bankām tiks noteikta atbildība par parādu piedziņu dzīvojamajā fondā, valsts pēc 12 gadu pārtraukumu atsāk pabalstu izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem, atvieglotas procedūras

* Dzīvojamo telpu īres likumā ielobējām atsevišķu sadaļu “Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana”, kur paredzētas pašvaldību tiesības noteikt īres maksu pašvaldību dzīvojamā fondā; īres līgumiem noteikti termiņi.

Mums izdevās noraidīt priekšlikumus, kas ierobežotu pašvaldību tiesības rīkoties ar sev piederošajām dzīvojamām telpām. Ja iesniegtos priekšlikumus atbalstītu, tad pašvaldības nevarētu izdot saistošos noteikumus, kuros paredzētu īres maksas noteikšanas principus un noslēdzamo īres līgumu termiņus. Tāpat pašvaldības nevarētu paaugstināt īres maksu tikai ar pašvaldības paziņojumu, bet tām vajadzētu par to vienoties ar katru īrnieku.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos drīkstēs noteikt nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai piederošas vai tās nomātas un izīrētas dzīvojamās telpas īrnieks neatkarīgi no tā, vai viņš atzīts par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, var prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, kā arī nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, bet ne uz ilgāku laiku kā 10 gadi.

Pašvaldību īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā nebūs obligāta, bet tā kalpos tikai kā papildu opcija mehānismam bezstrīdus parāda piedziņai.

* Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju Civilprocesa likuma 628. panta pirmā daļa papildināta ar 2.1. punktu, nosakot, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noteiktajā prioritārajā secībā apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā, maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, bet ne vairāk kā 5% apmērā no naudas, kas saņemta par šo nekustamo īpašumu. Šādā veidā tiek nodrošināta dzīvokļu īpašnieku un pašvaldību tiesību aizsardzība, jo tieši viņi ir tie, kas spiesti hipotekāro devēju vietā apmaksāt parādus, kas attiecas uz pārvaldīšanas izdevumiem. Beidzot parādu atgūšanas procesā saistībā ar dzīvokļu ekspluatāciju tiks iesaistītas arī bankas. Jāatzīmē, ka likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā un grozījumi varētu stāties spēkā tikai 2024. gadā.

* Pēc vairākām diskusijām Saeimā pēc 12 gadu pauzes 2021. gadā budžetā paredzēts atsākt izmaksāt pabalstus par dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēto namu īrniekiem.

* Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju grozījumos Dzīvojamo māju pavaldīšanas likumā Saeimā trešajā lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas paredz jaunu obligāto pārvaldīšanas darbību – dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka lēmumus par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, t. sk. siltināšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājās, varēs pieņemt ar vairākuma kopīpašnieku balsu, nevis ar visu kopīpašnieku piekrišanu, kā tas ir šobrīd.

 

Enerģētika

Darba virzieni 2020. gadā bija pašvaldību interešu saskaņošana (vai nesaskaņošana) likumdošanas un normatīvo dokumentu jomā un LPS pārstāvēšana vairākās organizācijās.

* Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvajā padomē rosinājām siltumapgādes tarifu noteikšanā atteikties no pastāvošās visu siltumtarifu apstiprināšanas un pāriet uz līmeņatzīmju noteikšanu.

* Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts enerģētiskās krīzes centrā tika skatīta Covid iespējamā ietekme uz siltumapgādi valstī.

* Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021–2030 padomē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais plāns iesniegšanai Eiropas Komisijai.

* Likumdošanā skatījām un saskaņojām (vai nesaskaņojām) Ministru kabineta (MK) piedāvātos grozījumus likumos – grozījumus Enerģētikas likumā, Energoefektivitātes likumā, Elektrības nodokļa likumā un Ēku energoefektivitātes likumā.

* Skatīti normatīvo aktu (MK noteikumu) projekti – visvairāk par dzīvojamo un valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanu (ar Altum finansējumu) –, kā arī EM sagatavotie MK noteikumi un noteikumu grozījumi par energoefektivitāti, Ēku energoefektivitātes noteikumi un minimālās ēku energoefektivitātes prasības, Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi un par centralizētās siltumapgādes turpmāko attīstību un atjaunojamo resursu lietošanu.

* Gatavojām priekšlikumus enerģētikas jomā Nacionālajam attīstības plānam 2021–2027 un Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021–2030, kas tika apstiprināts plāna padomē MK vadībā iesniegšanai Eiropas Komisijai.

* Par iespējamiem tuvākās un tālākās nākotnes darbiem: var droši prognozēt, ka jau drīzumā Latvijai nāksies pildīt ES zaļā kursa uzdevumus, kas mums varētu radīt diezgan lielus sarežģījumus, – zaļās enerģijas izmantošanu gan siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā, gan sabiedriskajā un citā transportā. Paredzams, ka stipri pieaugs ēku energoefektivitātes prasības. Tas viss tiks vispirms atspoguļots likumdošanā, kam sekos prasības ievērot dzīvē.

 

LPS uzņēmējdarbības tīkla darbība Covid ēnā

Šajā laikā vēl asāk iezīmējas jautājums par reģionālās attīstības pamatnosacījumiem un kā veicināt vietējo ekonomiku, kā atbalstīt savus uzņēmumus. Jāņem vērā, ka ekonomiskā modeļa maiņai jāatbilst klimata izmaiņu un aprites ekonomikas izaicinājumiem. Tāpat Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka ir pa pieciem gadiem jāpārvērtē savas kapitālsabiedrības un kapitāldaļas. Covid laikā un ņemot vērā zaļā kursa uzstādījumus, vēl krasāk izvirzās jautājums: kādas būs strukurālās reformas asas konkurences apstākļos starp valstīm, un kā izdzīvot un panākt, ka gan Rīgas, gan reģionu iedzīvotājiem algas būtu līdzvērtīgas vecajām ES dalībvalstīm.

Papildus ieteikumiem un iebildumiem par dažādiem Ministru kabineta noteikumiem īpaša uzmanība tika pievērsta skaidrojumiem, ar kādiem nosacījumiem pašvaldības var piešķirt valsts atbalstu komersantiem, ievērojot de minimis atbalsta apjomus, un kurā brīdī ir jārunā par konkurences kropļošanu un investora principa nodrošināšanu. Tāpat darba grupās LPS uzsvērusi, ka nedrīkst pieļaut iepriekšējo kļūdu, kad Covid-19 krīzes rezultātā vairākiem uzņēmumiem nebija iespējams atjaunot darbību un daudzi cilvēki bija spiesti emigrēt uz vecajām dalībvalstīm, kur ir vairākas reizes lielāks atalgojums nekā Latvijā. Esam uzsvēruši, ka šajā situācijā svarīgi apzināties, ka pavisam tuvā nākotnē šo cilvēku Latvijai pietrūks un tāpēc ir jābūt risinājumam. Pastāv liels risks, ka patlaban darbu zaudējušie varētu emigrēt tad, kad pēc Covid-19 pandēmijas atvērs valstu robežas.

 

Jaunais ES fondu plānošanas periods un darbs ar Eiropas zaļā kursa un nozaru ministriju stratēģijām un pamatnostādnēm

2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas Zaļais kurss” un pozicionējusi to kā jaunu Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju. Latvija ir apņēmusies izpildīt ambiciozos mērķus vairākās jomās, kas nozīmē nepieciešamību kritiski izvērtēt valdības nosprausto kursu 2030. gada programmās un vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas pielāgot prasības pakalpojumiem un infrastruktūrā. Viens no piemēriem būtu šāds: Latvijā līdz 2021. gada 2. augustam ir jāpārņem Eiropas Padomes direktīva 2019/1161, kas uzliek par pienākumu stimulēt pieprasījumu pēc tīriem nulles emisijas transportlīdzekļiem un pašvaldībām un valstij iegādāties sabiedriskos autotransporta pakalpojumus, t. sk. atkritumu (sadzīves) savākšanas pakalpojumus, kas kā alternatīvo degvielu izmanto elektrību un ūdeņradi. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc nulles emisijas mašīnām un lai izvairītos no tā, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda pilnībā aiziet uz Eiropas lielajām autorūpnīcām, jautājums: vai nebūtu lietderīgi Ekonomikas ministrijas ekonomikas stabilizācijas plānā paredzēt atbalstu šādu biznesu attīstībai? Viens no risinājumiem būtu piltoprojekta veidā atbalstīt noteiktu pašvaldību kapitālsabiedrību inovācijas iepirkumus, un inovatīvais iepirkums būtu nozīmīgs papildu resurss pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanai tieši Latvijas uzņēmumiem.

LPS piedāvājums ir veicināt daudzlīmeņu partnerību kā priekšnoteikumu zaļā kursa īstenošanai – paaugstināt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu 2030. gada ES programmas mērķu sasniegšanā un īstenošanā. Tas nozīmē dialogu un aktīvas konsultācijas, un šajā partnerības izpratnē pašvaldībām vajadzētu sajust atbalstu, lai attīstītu projektus ar Latvijas zinātnieku komandām un sazinātos ar dažādām ieinteresētajām pusēm ar mērķi izveidot spēcīgu un ilgstošu sadarbības platformu pilna cikla inovācijas procesam gan enerģētikā, gan transportā, gan aprites ekonomikā un īpašu uzmanību pievērst zaļās enerģijas industriālām zonām, kas tuvākajā laikā būs viens no svarīgākajiem jautājumiem un viena no pamatprasībām uzņēmējiem.

LPS rosina piešķirt līdzekļus un palielināt atbalstu zaļā kursa investīcijām, zaļām industriālajām teritorijām un inovāciju attīstībai tieši pašvaldībās un sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem. Nedrīkst veidoties situācija, kad pašvaldības ir spiestas iepirkt trīs reizes dārgākas tehnoloģijas, jo ar konkrētu likumu vai MK noteikumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiek pateikts, ka jāīsteno 2030. gada zaļā kursa mērķi, bet tajā pašā laikā liegta iespēja ar ES programmām izveidot labvēlīgu institucionālo vidi visos pārvaldes līmeņos.

LPS piedāvā raudzīties uz cilvēkkapitāla saglabāšanu Rīgā (metropoles attīstības potenciāls) un pašvaldībās caur reģionālām inovācijām un nišas pakalpojumiem, kur efektīvi tiktu izmantoti reģionā esošie resursi.