Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 20. janvārī (2021)

20. janvārī Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja videokonferenci-vebināru par elektroapgādes nozares attīstības tendencēm, inovācijām un aktualitātēm pilsētās un novados. Pasākumā bija iespēja uzzināt par jauniem elektroenerģijas datu pakalpojumiem nozarē, pašvaldību inovatīvo pieredzi elektromobilitātē u. c.

Komitejas videoierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.

Pasākumu atklāja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, akcentējot energoefektivitātes nozīmi ekonomiskajā attīstībā un LPS sadarbību ar AS “Sadales tīkls” (ST). Eiropas Savienība jau formulējusi, ka mūsu nākotne balstīta tieši uz energoefektivitāti kā vienu no prioritātēm, līdz ar to arī Latvijā tā ir nozīmīga joma turpmākajā attīstībā. Šobrīd energoefektivitātes jomā ir ļoti daudz jāpaveic – gan valstij jāizpilda mājasdarbi, gan arī pašvaldībām jāstrādā. Tas vispirms attiecas uz vispārēju energotaupību un energoefektivitāti, pēc kā seko elektromobilitāte. To paredz Mēru pakts un daudzas citas Eiropas Savienības direktīvas un regulas. Paralēli tam ir arī jāievēro Latvijas likumdošana, piemēram, Energoefektivitātes likums, Ēku energoefektivitātes likums, topošais Transporta enerģijas likums un citi.

Svarīgi, ka parādījušās arī jaunas enerģētikas jomas, piemēram, izkliedētā elektrības ģenerācija, kas paredz plaši ieviest elektrības ģenerāciju mājsaimniecībā ar saules paneļiem un mikrokoģenerāciju, tāpat arī elektromobilitāte – transporta pakāpeniska atteikšanās no fosilās degvielas, to aizstājot ar elekromobiļiem vai ūdeņradi. Savukārt izkliedētā elektrības ģenerācija, uzstādot saules paneļus vai mini gāzes koģenerācijas iekārtas, kas ražotu elektrību un siltumu, konkrētāk skar elektroenerģijas sadales tīklus, jo izkliedēti saražotā elektroenerģija ir jāpieņem tīklā, jāuzkrāj un pēc nepieciešamības jāpievada atpakaļ ražotājam.

ST Valdes priekšsēdētājs izpilddirektors Sandis Jansons pasākumā informēja par elektroapgādes nozarē paveikto un jaunajiem izaicinājumiem 2021. gadā – izkliedēto un mikroģenerāciju, elektromobilitātes attīstību un šo procesu ietekmi uz tīkla attīstību un tarifu.

ST Valdes locekle klientu direktore Baiba Priedīte pastāstīja par jaunu elektroenerģijas datu pakalpojumu un tā iespējām pašvaldībās. Šis jaunais pakalpojums ļaus klientiem saņemt elektroenerģijas patēriņa datus mašīnlasāmā formātā. Pakalpojumā dati tiks apkopoti un automatizēti nosūtīti klientu sistēmām ar intervālu reizi stundā. Jaunais pakalpojums ļaus biznesa klientiem un organizācijām ar lielu elektrības patēriņu vai īpašumu skaitu detalizēti sekot līdzi izlietotās elektrības apjomam un tā izmaiņām, pieņemt datos balstītus lēmumus un plānot energoefektīvu darbību. Šāda veida pakalpojums energoapgādes jomā Baltijas mērogā izstrādāts pirmoreiz.

Elektromobilitāte jau aptver daudz plašāku un sarežģītāku jautājumu loku, sākot no transportlīdzekļiem un to ražošanu un beidzot ar elektrouzlādes tīkla attīstīšanu visā Latvijā. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025. gadam Eiropā būs jāizveido viens miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto. Nepieciešamās infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tā ir dārga un laikietilpīga, turklāt šobrīd primāri gulstas tieši uz pašvaldību pleciem. Vai Latvijā 2030. gadā 30 000 elektromobiļu būs realitāte? Visticamāk, jā! Pērnā gada sākumā kopumā bija reģistrēti 658 elektroauto, bet 2020. gada beigās to skaits ir strauji pieaudzis un pat dubultojies, turklāt ar visai nelielu valsts atbalstu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Sabiedrība uz elektromobiļiem raugās ar aizvien lielāku uzticību, jo tā vairs nav tāla nākotne, bet gan realitāte un dažiem jau tagadne. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka jau 2030. gadā 50% globālā autotirgus veidos elektroauto. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz elektrouzlādes infrastruktūras attīstība pilsētās un gar lielajām šosejām būs absolūta prioritāte. Līdz ar to šajos un citos energoefektivitātes pasākumos aktīvi iesaistās pašvaldības.

Vebinārā ar labo un inovatīvo pieredzi elektromobilitātes attīstībā dalījās arī pašvaldības. Pasākumā piedalījās Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Liepāja kopš 2012. gada pievienojusies Pilsētu mēru paktam un regulāri veic pilsētas enerģētisko inventarizāciju. Kā pirmā pašvaldība Latvijā tā 2016. gadā ir ieviesusi un sertificējusi ISO 50001 energopārvaldības sistēmu, pat pirms tas bija noteikts normatīvajos aktos. Bet 2019. gadā ar “Latvenergo” atbalstu Liepājā izveidoja Energoefektivitātes centru, kurā izglīto iedzīvotājus par viedas enerģijas iegūšanu un racionālu izmantošanu. Liepāja ir viena no līderēm energoefektivitātes joma, arī daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Šie enerģētikas jomas mērķi ir ilgtermiņa, kas savu pozitīvo iespaidu pilsētai dos vēl ilgi nākotnē.

VIDEO pieejams ŠEIT.

Savukārt 2020. gada sākumā Jelgavas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar “Fortum” uzsākusi izpēti “zaļā” ūdeņraža ražošanai, ko varētu izmantot SIA “Jelgavas autobusu parks” plānotajiem ūdeņraža autobusiem, lai būtiski samazinātu fosilās degvielas izmantošanu un izmešus. Ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai pilsētā un efektīvai energopārvaldībai Jelgavas pilsētas pašvaldība izvirzījusi stratēģisku mērķi – izveidot un ieviest viedo energoresursu patēriņa kontroles platformu. Tieši Jelgavā ir reģistrēti arī divi Latvijā pirmie pārbūvētie elektromobiļi – Renault Clio un Mazda RX-8.

VIDEO pieejams ŠEIT.

Arī Rēzekne jau vairāk nekā gadu pilsētas pasažierus pārvadā četros elektroautobusos. Šobrīd galvenais Rēzeknes akcents enerģētikā ir biznesa enerģētikas infrastruktūras veidošana. Sadarbībā ar “Sadales tīkliem” Rēzeknes pašvaldība strādā, lai izveidotu vietējai industrijai nepieciešamo elektroapgādi, maksimāli attīstot vietējo industriju un biznesu.

VIDEO pieejams ŠEIT.

Arī atsevišķas pašvaldības, piemēram, Gulbene, Salaspils, Jūrmala, un energouzņēmumi brīvprātīgi ir slēguši vienošanos ar valsti, paredzot vismaz 10% energoietaupījumu. Pašvaldībās izstrādā enerģētikas attīstības plānus, kas paredz  energoietaupījumus.

Visbeidzot, par Elektrum elektroauto uzlādes tīkla attīstību informēja AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis.

Plašāka informācija pieejama zemāk pievienotajās prezentācijās.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Liene Užule,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Elektrum elektroauto uzlādes tīkla attīstība
Rēzeknes pilsētas pieredze sadarbībā ar ST
ST Klientu serviss pandēmijas laikā
Elektroapgādes nozare. Paveiktais un nākotnes izaicinājumi