Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Dzīvokļu apakškomitejas un Mājokļu politikas tīkla sēde 10. februārī (2021)

LPS Dzīvokļu apakškomitejas un Mājokļu politikas tīkla sēde 10. februārī notika attālināti, un tā bija slēgta, piedaloties tikai reģistrētiem dalībniekiem. Sēdi vadīja LPS Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods.

Sanāksmes darba kārtībā bija divi jautājumi: īres namu programma un tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta prezentācija.

Par izmaksu ziņā pieejamu īres namu programmas izstrādi informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre.

Jau pirms sanāksmes LPS lūdza pašvaldībām izteikt viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar īres namu programmas pamatnosacījumiem: cik īres dzīvokļu būtu nepieciešams izbūvēt, lai nodrošinātu to aizpildījumu; vai pašvaldības kapitālsabiedrības varētu īstenot īres mājas būvniecību, kāda būtu to kompetence, kapacitāte un līdzfinansējums šādu projektu īstenošanā; iespējamais pašvaldības ieguldījums īres namu būvniecībā – infrastruktūras izbūve, zemes nodrošināšana, līdzfinansējums, ilgtermiņa dzīvokļu noma, garantijas u. c.

Ekonomikas ministrija iecerējusi dzīvokļu problēmu risināt ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzību, 2021.–2026. gadā reģionālās nevienlīdzības mazināšanas sadaļā ietverot īres mājokļu būvniecību un izveidojot fondu zemu izmaksu īres māju būvniecībai. Šim mērķim iezīmētais finansējums ir 42,9 miljoni eiro, kas plānots 700 dzīvokļu izbūvei.

Ilze Beināre uzsvēra, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā nospraustie rādītāji jāsasniedz līdz 2026. gada vidum. Tā kā šī ir valsts programma, tā jāsaskaņo ar Eiropas Savienību un jāievēro galvenais nosacījums – uzbūvētajiem mājokļiem īres maksa nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Zemā īres maksa ir galvenais šajā programmā, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem.

Izmaksu ziņā pieejamu īres namu programmai EM piedāvā vairākus pamatnosacījumus. Programmas ieviešanas modelis paredz, ka to īstenos publiskās vai privātās kapitālsabiedrības, kas būvēs īres mājas, izmantojot aizdevumu no komercbankām (32,5% no projekta izmaksām), Altum aizdevumu (32,5% no projekta izmaksām) un grantu 30% apmērā no projekta izmaksām, kā arī 5% pašu līdzfinansējumu. 15 gadus pēc īres nama izbūves privātā vai publiskā kapitālsabiedrība segtu aizdevuma atmaksu komercbankai un nākamajos 15 gados – finanšu institūcijai Altum.

Programma iecerēta visā Latvijā, izņemot Rīgu un ar to robežojošās pašvaldības. Mājsaimniecību lielums un ienākumu slieksnis, lai saņemtu mājokli, varētu būt šāds: vienistabas dzīvoklis – līdz 980 eiro, divistabu dzīvoklis – līdz 1635 eiro un vismaz divas personas, trīs un vairāk istabu dzīvoklis – līdz 2450 eiro un vismaz divas personas. Prioritāte īres dzīvokļu piešķiršanai tiktu dota konkrētām iedzīvotāju grupām noteikto ienākumu sliekšņu ietvaros – daudzbērnu ģimenēm, skolotājiem, policistiem, medicīnas personālam u. c. Šobrīd plānotā īres maksa – 4 eiro/m2, ko indeksētu reizi piecos gados atbilstoši inflācijai, bet varētu palielināt, veicot kompleksus ēkas atjaunošanas darbus, kā arī komunālie maksājumi, apsaimniekošanas izdevumi un uzkrājums – 2 eiro/m2. Īres līgumā būtu paredzēts, ka dzīvokli aizliegts nodot apakšīrē/nomā, īrnieki reģistrē dzīvoklī savu deklarēto dzīvesvietu, īres līgumu reģistrē zemesgrāmatā, un īrnieku rindu pārvaldītu pašvaldība. Vēl pie nosacījumiem jāmin, ka paredzētās būvniecības izmaksas veidotu līdz 1200 eiro/m2 un ēkai jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai. EM piedāvā uzturēšanas nosacījumos paredzēt, ka ēkas apsaimniekotāju izvēlas publiskā iepirkumā reizi piecos gados, kā arī jāizstrādā uzturēšanas plāns ēkas dzīves ciklam un atbilstoši tam jāveic regulāri maksājumi ēkas uzturēšanai.

EM valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre griezās pie pašvaldībām ar aicinājumu un lūgumu apdomāt, kurām pilsētām un novadiem būtu vajadzīgas šādas īres mājas un kuras pašvaldības būtu gatavas iesaistīties. Pagaidām interesi paudušas Jelgava, Valmiera, Bauska, Smiltene un vēl dažas pašvaldības, jo vēl pārāk daudz neskaidrību un risku, piemēram, par pašvaldības kapitālsabiedrības 5% līdzfinansējumu, būvniecības izmaksām, zemajām īres maksām, mājsaimniecību sliekšņiem u. c.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš lūdz ieinteresētajām pašvaldībām pieteikties (aino.salmins@lps.lv), lai tuvākajās nedēļās pamatīgāk pastrādātu ar aprēķiniem par naudas plūsmu un citiem tehniskiem jautājumiem. Diskusijai tiek piedāvāts arī priekšlikums par īres namu būvniecību kā sabiedrisko pakalpojumu – līdzīgi, kā tas ir, piemēram, ar siltumapgādi. Tāpat būtu jāapspriež īres griestu noteikšana, jo 4 eiro par kvadrātmetru daudzos reģionos ir liela vai pat nesamērīga maksa.

Pagājušā gadā beigās pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma firma “Cubed” 45 dienās izstrādāja tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektu (ar dzelzsbetona konstrukcijām), un sanāksmē ar to iepazīstināja projekta izstrādātājs Ēriks Kehris.

Pasūtītais būvprojekts iekļaujas noteiktajos izmaksu rāmjos. Tas ir pilns tipveida dzīvojamās ēkas projekts BIM vidē, pielāgojams visā valsts teritorijā, gandrīz nulles enerģijas ēka, būvēta no Latvijā ražotiem materiāliem, ātri montējama un modelējama. Sēdes dalībnieki atzinīgi novērtēja šo projektu, taču rosina Ekonomikas ministrijai precizēt atbildības sadalījumu.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

Tabula par Izmaksu ziņā pieejamu īres namu programmas pamatnosacījumiem