Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotā sēde 10. martā (2021)

10. martā LPS Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas kopsēdi, kas notika vebināra formā, vadīja Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoieraksts – Videoieraksts” vai šeit.

Vebinārā tika pārrunāta nozaru sadarbība plūdu draudu gadījumā un civilās aizsardzības komisiju darbības principi un iespējamā organizatoriskā struktūra pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Vispirms Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna pastāstīja par plūdu risku informācijas sistēmu, kas var noderēt ne tikai speciālistiem, bet ikvienam interesentam. Meteoroloģiskās prognozes un brīdinājumus atradīsit vietnēs vides.centrs.meteo.lv, bridinajumi.meteo.lv un jūras datu portālā marine.meteo.lv, arī Twitter (šeit) un Facebook (šeit), savukārt hidroloģiskās prognozes un brīdinājumus – hidro.meteo.lv. LVĢMC speciāli gatavo un sūta informāciju trim institūcijām: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), kas palu laikā ziņas un brīdinājumus tālāk nosūta civilās aizsardzības komisijām.

Visi LVĢMC veiktie hidroloģiskie novērojumi operatīvi pieejami šeit, vēsturiskie novērojumi – šeit, bet šeit redzēsit, kādās augstuma sistēmās mēra ūdens līmeni. Operatīvā prognožu un plūdu draudu brīdinājumu informācija vietnē hidro.meteo.lv tiek atjaunota piecas reizes diennaktī, un tur pieejami prognozētie parametri gan par caurplūdumu un ūdens līmeni, gan ūdens un gaisa temperatūru divu nedēļu periodam, gan novērojumu dati par iepriekšējo gadu. LVĢMC speciālisti seko un analizē hidroloģiskos apstākļus un sagatavo brīdinājumus un papildu informāciju sabiedrībai un glābšanas dienestiem. Pašlaik gan informācija ir pieejama tikai par trim baseiniem (Ventas, Lielupes un Gaujas), bet līdz vasarai pievienos arī Daugavas baseinu.

Katrs pavasaris Latvijā nāk ar plūdu draudiem: vai atkal būs ledus sadambējumi pie Zeļķu tilta un pie Pļaviņām, vai Lielupe un citas Zemgales līdzenuma upes tālu izies no krastiem, vai kādu upi atbrīvot no ledus un vižņiem nāksies ar spridzināšanas palīdzību, kā tas pagājušonedēļ jau notika Carnikavā? Plūdu risku un plūdu draudu kartēs (šeit) attēlotas applūšanas platības trīs plūdu risku scenārijiem: mazas varbūtības plūdi – ārkārtēji, ekstremāli plūdi, kas atkārtojas reizi 200 gados vai retāk (plūdi ar 0,5% pārsniegšanas varbūtību); vidējas varbūtības plūdi – plūdi, kas atkārtojas reizi 100 gados vai retāk (plūdi ar 1% pārsniegšanas varbūtību); lielas varbūtības plūdi – bieži plūdi, kas atkārtojas apmēram reizi desmit gados (plūdi ar 10% pārsniegšanas varbūtību). Plūdu kartēs atainots arī plūdu risks iedzīvotājiem, infrastruktūrai, aramzemēm, polderiem un citiem nozīmīgiem riska objektiem. Brīdinājumi tiek publicēti vienotajā LVĢMC un VUGD brīdinājumu izplatīšanas sistēmā bridinajumi.meteo.lv, sociālajos medijos un izsūtīti arī lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem. Šajā vietnē pieejami arī brīdinājumi par lietusgāzēm un ilgstošām lietavām.

Plūdu risku informācijas sistēmas (PRIS) uzlabošanā un uz ietekmi vērstas brīdinājumu sistēmas attīstīšanā LVĢMC par ļoti svarīgu uzskata sadarbību ar pašvaldībām, lai PRIS varētu integrēt lokālo novērojumu informāciju par ūdens līmeni, ūdens temperatūru, videonovērošanas kameru datus u. c., tādējādi uzlabojot plūdu draudu prognozes gan konkrētai pašvaldībai, gan arī kopumā katram upes baseinam. Tāpat šāda informācija palīdz noskaidrot vēsturisko plūdu ietekmi. Lielākā problēma ir brīdinājumu kritēriju definēšana, jo tādi valstī nav apstiprināti, un šobrīd LVĢMC balstās uz vēsturiskiem pagājušajā gadsimtā noteiktiem kritērijiem vai izmanto statistiski noteikto applūšanas varbūtību. Tāpēc LVĢMC aicina pašvaldības informēt par savā teritorijai jau definētiem ūdens līmeņiem – brīdinājumu kritērijiem –, rakstot uz e-pasta adresi hidro@lvgmc.lv.

Par informācijas apmaiņas kārtību starp hidrotehnisko būvju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) un pašvaldībām plūdu risku gadījumā informēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. VVD uzrauga 145 hidroelektrostaciju (HES) darbību: Daugavas baseinā – 43, Gaujas baseinā – 45, Lielupes baseinā – 16 un Ventas baseinā – 41. HES darbības plūdu risku novēršanai noteiktas Ūdens apsaimniekošanas likumā, likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” un Ministru kabineta (MK) 2005. gada 27. decembra noteikumos nr. 1014 “Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība”. Atbilstoši šiem MK noteikumiem HES ir jāizstrādā ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi, un pašvaldībai, kuras teritoriju ietekmē HES darbība, ir tiesības ierosināt grozījumu veikšanu ekspluatācijas noteikumos, ja pašvaldība uzskata to par nepieciešamu.

Šogad februārī VVD nosūtījis informatīvas atgādinājuma vēstules visiem HES par rīcību plūdu riska samazināšanai un paziņojumu Daugavas un Lielupes baseinu upju HES ar lūgumu operatīvi informēt LVĢMC hidrologus par slūžu atvēršanu, kā arī apzinātas kritiskās HES, kuru darbība var izraisīt plūdus. VVD pārstāvji piedalās civilās aizsardzības komisiju darbā un ir gatavi nepieciešamības gadījumā koordinēt HES rīcību.

Vēl E. Baklāne-Ansberga atgādināja VVD Operatīvā koordinācijas centra tālruņa numuru 26338800, kas darbojas visu diennakti, minēja vietni registri.vvd.gov.lv, kurā publiski pieejamas visas ūdens resursu lietošanas atļaujas, un uzteica labākos piemērus HES sadarbībā, kur darbojas savstarpēja vienošanās un apziņošanas shēma.

Kādas problēmas plūdu vadībā, koordinācijā un reaģēšanas organizēšanā saskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pastāstīja VARAM vadošais eksperts Arnis Šults. Atbilstoši Ministru prezidenta 17. februāra rezolūcijai VARAM uzdots nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību un veikt palu un plūdu risku novērtējumu, vadīt un koordinēt civilās aizsardzības darbību kopumu, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sniegt rekomendācijas hidrobūvju vadītājiem un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un pašvaldībām nodrošināt iedzīvotāju informēšanu un, ja vajadzīgs, arī evakuāciju. Gatavību 2021. gada plūdiem esot apliecinājušas gan 36 civilās aizsardzības komisijas, gan valsts institūcijas – VUGD, NBS, Zemkopības ministrija un NMPD, un VARAM izveidota vadības grupa katastrofu pārvaldīšanai. Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti civilās aizsardzības (CA) komisiju atbildīgo kontakttālruņi, un VARAM rīcībā ir CA komisiju priekšsēdētāju tālruņu numuri.

A. Šults vērsa uzmanību uz pretrunīgajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz dažādus atbildīgos, piemēram, kas ir reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs. Ņemot vērā likumu un Valsts civilās aizsardzības plānu, būtu jāizvērtē kompetences sasaiste starp vadītāju (pašvaldības amatpersonu), glābšanas darbu vadītāju (VUGD), CA komisiju un tās priekšsēdētāju (VARAM).

Viņam piekrita arī Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, rosinot domāt par kompetenci, atbildību un civilās aizsardzības komisiju profesionalitāti, kas būtu jāpaceļ reģionu līmenī.

Par pašreizējo kārtību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbību ar pašvaldībām plūdu draudu vai plūdu gadījumā informēja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš pastāstīja par sadarbības mehānismu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un iespējām pieprasīt NBS iesaistīšanos reaģēšanā, seku likvidēšanā vai atjaunošanas darbos, kā arī par iedzīvotāju informēšanu par rīcību plūdu draudu un plūdu gadījumā, tajā skaitā par cilvēku un īpašuma evakuāciju. Nacionālos bruņotos spēkus iesaista atbilstoši MK 2010. gada 5. oktobra noteikumiem nr. 946, un NBS piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamā ārkārtējo situāciju un notikumu seku likvidēšanā. Zemessardzes (ZS) resursus iesaista atbilstoši MK 2010. gada 5. oktobra noteikumiem nr. 936, un Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā. M. Baltmanis vērsa uzmanību uz gadījumiem, kad pašvaldības pilnvarota amatpersona var lūgt ZS palīdzību, – katastrofu skartās zonas patrulēšanā, tās iedzīvotāju īpašuma apsardzē un materiālo vērtību evakuācijā, evakuācijas maršrutu norādīšanā un transporta kustības regulēšanā.

Kārtība un secība, kā rīkoties ledus un vižņu spridzināšanai, ir šāda: pašvaldības CA komisija pieņem lēmumu par ledus un vižņu spridzināšanas pieprasīšanu no NBS un sagatavo komisijas lēmumu, kurā norāda spridzināšanas vietu un laiku, un komisijas protokolu un pavadvēstuli nosūta VUGD, kas rīkojas tālāk. Par glābšanas darbiem atbild VUGD, bet par pretplūdu (pagaidu dambju būvēšana) un evakuācijas darbiem – pašvaldība.

Viņu papildināja vecākais zemessargs Ričards Batarags, kurš uzsvēra, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra un resursi abiem ir vieni un tie paši. Zemessardzes darbs Latvijā tiek koordinēts četrās brigādēs. R. Batarags atzīmēja, ka NBS pārstāvi vajadzētu iekļaut visās CA komisijās.

Pēc valsts pārstāvju uzklausīšanas sākās diskusija par to, kādai jābūt krīzes vadībai un pašvaldību civilās aizsardzības komisijām pēc administratīvi teritoriālās reformas.

LPS padomnieka Aino Salmiņa apkopotajās pirmās krīzes mācībās un Valsts civilās aizsardzības plānā pie neatrisinātām problēmām viņš norāda, ka likumā nav noteikta hierarhija, lai efektīvi risinātu krīzes vai katastrofu radītas problēmas; nav definēta reaģēšanas darbu vadība; finansējums resursu piesaistei paredzēts tikai budžetā un līdz ar to ir ierobežots; nekonsekvences valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļu pieejamībā pašvaldībām; nav skaidru principu un kritēriju sadarbības teritoriju izveidei un to juridiskajam statusam; likumā jānosaka, ka sadarbības teritoriju CA komisiju lēmumi ir saistoši ministrijām un valsts institūcijām.

Par plūdiem runājot, A. Salmiņš nodala atbildības jomas: VARAM ir atbildīga par nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu (piemēram, upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plāni) un koordinē plūdu riska novērtēšanu un apdraudēto teritoriju identificēšanu, bet pašvaldības autonomā funkcija ir pretplūdu darbu īstenošana. Valsts meliorācijas sistēmu uzturēšana ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārziņā, “Latvenergo” pārziņā ir trīs lielo HES hidrotehniskās būves, savukārt par pašvaldību bilancē esošo hidrobūvju ekspluatāciju atbildīgas ir pašvaldības. Taču Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā pašvaldību atbildība netiek definēta. Valsts civilās aizsardzības plānā pašvaldības norādītas kā darbu vadītāji plūdu novēršanā, kaut palu apdraudējums jāpārvalda VARAM.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka normatīvajos aktos plānošana un risku izvērtēšana ir jāatdala no reaģēšanas un jānozīmē viens galvenais – “ģenerālis”. Tāpat komiteja rosina Valsts civilās aizsardzības plānā iekļaut skaidru valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritmu, tajā skaitā komunikāciju starp ministrijām un ministriju padotības iestādēm, operatīvas un detalizētas datu apmaiņas kārtību, valsts materiālo rezervju un finanšu piesaistes kārtību un minimālo valsts iekšējai katastrofai pieejamo valsts materiālo rezervju nodrošinājumu, definēt pašvaldību CA komisiju tiesisko statusu un kompetenci, precizēt reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja kompetenci, noteikt krīzes komunikācijas vadību un tās vadītāju, CA komisiju izveides principus un kritērijus un operatīvās krīzes vadības centra izveidi. Savukārt, izstrādājot pašvaldību CA plānus, būtu nepieciešama informācija par nozaru ministriju pārziņā esošo katastrofu pārvaldīšanas rīcības scenārijiem, jo pašvaldību rīcībā šādas informācijas nav. Risināms arī jautājums, kā pašvaldību CA plānus vislabāk integrēt Valsts civilās aizsardzības plānā.

Pieredzē dalījās un savus priekšlikumus labākai pārvaldībai un darba organizācijai pauda Jelgavas pašvaldības Operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Par CA komisijām un pretplūdu pasākumiem diskusijas dalībnieki vienojās, ka:

* civilās aizsardzības komisijām būtu jābalstās uz reģionālo principu un operatīvās vadības centra principu, kur krīzi vada profesionāļi (VUGD), savukārt pašvaldības nodrošina krīzes vadības palīgfunkciju veikšanu;

* steidzami jārisina jautājums par operatīvās krīzes vadības centra izveidi valstī;

* precīzi jānodefinē krīzes vadības darbu vadītāju atbildība, nodalot plānošanu un risku izvērtēšanu no reaģēšanas;

* jāizstrādā skaidrs valsts institūciju un pašvaldību sadarbības algoritms, tajā skaitā komunikācija starp ministrijām un ministriju padotības iestādēm.

Vēl komiteju dalībnieki uzskata, ka vērtīgi būtu Iekšlietu ministrijai un VARAM kopā ar LPS organizēt diskusijas vai konferenci par operatīvo krīzes vadību valstī, civilās aizsardzības komisiju un pašvaldību lomu operatīvās vadības sistēmā.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

HES darbība un to uzraudzība