Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 14. aprīlī (2021)

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde notika 14. aprīlī vebināra formā, un tajā apsprieda sabiedriskā transporta pieejamību un sistēmu integrācijas risinājumus datos balstītai lēmumu pieņemšanai. Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sēdes vadītājs Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis pirmajam vārdu deva Autotransporta direkcijas Valdes priekšsēdētājam Kristiānam Godiņam, kurš pastāstīja par aktualitātēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē, finansējumu šogad un pārvadātāju zaudējumu segšanu nākamgad, iepirkumiem, komercpārvadājumiem un bezmaksas transporta pakalpojuma ieviešanu Latvijā.

Par finansējumu

Aprēķinot papildu nepieciešamo finansējumu par zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2020. gadā un dotāciju 2022. gadam, Autotransporta direkcija (ATD) secinājusi, ka no valsts budžeta kompensējamo zaudējumu apmērs šogad salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaudzis par 47%, bet salīdzinājumā ar 2020. gadu – par 36% un nepieciešamais papildu finansējums šim gadam ir apmēram 32 miljoni eiro. Martā ATD iesniegusi Finanšu ministrijā papildu finansējuma pieprasījumu par 13,03 milj. eiro, no kuriem 1,58 miljoni paredzēti par iepriekšējā gada norēķiniem un 11,45 miljoni par Covid-19 ietekmes seku mazināšanu šā gada pirmajā pusgadā, tajā skaitā autobusu pārvadājumiem 7,7 miljoni eiro. Komiteja atbalsta šo papildu līdzekļu piešķiršanu sabiedriskajam transportam, taču uzsver, ka LPS un ATD būtu jāvienojas par bāzes finansējumu nākamajam gadam. Pēc Bauskas novada deputāta Ulda Koluža priekšlikuma komiteja nolēma, ka, balstoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzēto par zaudējumu segšanu pārvadātājam 95% apmērā, šī proporcija jāiekļauj bāzes skaitlī, sarēķinot, cik naudas gadā nepieciešams.

Par iepirkumu

Sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumā 2021.–2030. gadam jau ir noslēgti līgumi t. s. astoņās lotēs. Sākot ar šā gada 1. augustu, pārvadājumus Pierīgā veiks AS “Liepājas autobusu parks”, AS “Nordeka” un SIA “Sabiedriskais autobuss”, Kuldīgas un Saldus pusē – “Sabiedriskais autobuss”, Liepājas reģionā – “Liepājas autobusu parks”, Bauskas zonā – “Nordeka” un Daugavpils lotē – SIA “Daugavpils autobusu parks”. Savukārt 2022. gada 1. jūlijā pārvadātājs Cēsu pusē būs “Nordeka”, Ogres un Aizkraukles lotē – “Liepājas autobusu parks” un Jēkabpils, Līvānu un Preiļu zonā – SIA “Tukuma auto”. Viens lēmums, kurā pārvadājumu veikšanai Limbažu un Siguldas lotē par uzvarētāju atzīta “Nordeka”, ir apstrīdēts. 29. martā iesniegti piedāvājumi arī pārējām septiņām lotēm – Ventspils lotei, Tukuma un Talsu lotei, Jelgavas un Dobeles lotei, Madonas lotei, Valmieras, Valkas un Smiltenes lotei, Gulbenes, Alūksnes un Balvu lotei un Rēzeknes un Ludzas lotei, un šobrīd tiek gaidīts Iepirkumu uzraudzības biroja (IeUB) lēmums. Līdz 10. maijam IeUB pieņems lēmumu par iesniegtajām sūdzībām, tad arī ATD vērs vaļā piedāvājumus. Komiteja gan pauda bažas par šiem iepirkumiem, īpaši attiecībā uz pašvaldību lojalitātes programmām. K. Godiņš mēģināja šīs bažas kliedēt, uzsverot, ka tās pašvaldības, kuras organizē sabiedriskā transporta pakalpojumu un tā iegādi (līdz šim lielās pilsētas), pašas nosaka atvieglojumus un pašas arī kompensē negūtos ieņēmumus, bet pārējā teritorijā šo starpību kompensē valsts. Jautājums par novadnieka karti, ko var izmantot braukšanai sabiedriskajā transportā, pašvaldībai jārisina individuāli ar savu jauno pārvadātāju. Pašvaldība ir tiesīga arī mainīt maršrutu apjomus, noteikt atvieglojumus utt.

Par pašvaldību līdzfinansējumu

ATD izstrādājusi priekšlikumus iespējamam pašvaldību līdzfinansējumam sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai, kas tiek gatavoti grozījumos MK noteikumos nr. 435. Ieteiktie kritēriji pašvaldības līdzfinansējumam ir šādi: ja ierosināti grozījumi maršrutu tīklā, kas pārsniedz minimālo garantēto apjomu pārvadājumos ar reģionāliem autobusiem; kas neatbilst iedzīvotāju pieprasījumam un ieņēmumu segums pār izmaksām ir zemāks par 25% pārvadājumos ar reģionāliem autobusiem; kas palielina nobraukumu pilsētas nozīmes maršrutu tīklā (virs apstiprinātā tīkla); šādā gadījumā tiek slēgta trīspusēja vienošanās starp pašvaldību, pārvadātāju un pasūtītāju un plānotais pašvaldības līdzfinansējums nosakāms, pamatojoties uz pasūtītāja prognozi, bet galanorēķini veicami starp pašvaldību un pārvadātāju pēc faktiskajiem rādītājiem. Līdzfinansējuma aprēķināšanai izstrādāta formula: pašvaldības līdzfinansējums = (Izd. (km) x km) – Ieņ., kur Izd. (km) ir faktiskie izdevumi par veikto nobraukumu, bet nepārsniedzot līgumā noteikto līgumcenu; km – faktiskais nobraukums, veicot papildu nobraukumu; Ieņ. – faktiskie ieņēmumi reisā, neskaitot nesaņemtos ieņēmumus par valsts un pasūtītāja noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem. Likumā jau ir noteikts minimālais apjoms, kas obligāti jāgarantē valstij, un tālāk šis minimālais apjoms tiek audzēts atbilstoši iespējām.

Par komercpārvadājumiem

ATD gatavotais MK noteikumu projekts paredz arī komerciālo pārvadājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā Latvijā. Šo MK deleģējumu plānots iekļaut Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, Ministru kabinetam nosakot prasības attiecībā uz izmantojamo transportlīdzekļu vecumu un aprīkojumu, pakalpojuma sniegšanu, biļešu tirdzniecību, maršruta atļaujas saņemšanai iesniedzamo pieteikuma formu un tajā sniedzamās informācijas apjomu. Plānotie komerciālie maršruti: no šā gada 1. augusta maršrutos Rīga–Salaspils, Rīga–Olaine, Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka un Rīga–Daugavpils un no 2022. gada 1. janvāra: Rīga–Jelgava, Rīga–Sigulda un Rīga–Ogre.

Par bezmaksas transporta pakalpojumu ieviešanu

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14. pantā ir paredzēti braukšanas maksas atvieglojumi maršrutu tīkla maršrutos, un reģionālās nozīmes reisos pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, kuros maršrutos pasažieriem pakalpojums tiek sniegts bez maksas. Savukārt Ministru kabinets nosaka kritēriju kvantitatīvos rādītājus un kritēriju noteikšanas metodiku. Grozījumi MK noteikumos nr. 634 paredz kvantitatīvajos rādītājos iekļaut šādus: apdzīvotības blīvums, nosakot, ka iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru pagastā, kurā atrodas maršruta galapunkts, ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz 1 km², ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un nesaņemtie ieņēmumi no pasažieriem, kuriem pienākas valsts segtie braukšanas maksas atvieglojumi, maršrutā nepārsniedz 15%; valsts finansējuma apmērs ir vismaz 85% no kopējām reģionālās nozīmes maršruta (reisa) izmaksām; reisu skaits maršrutā nepārsniedz 6 reisus dienā un nav pieejami citi sabiedriskā transporta pakalpojumi uz pagastu ar zemu apdzīvotības blīvumu. Paredzēts, ka sākotnējos maršrutus, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumi būs bez maksas, apstiprinās līdz šā gada 1. septembrim. Tos noteiks uz diviem gadiem ar nosacījumu, ka ik pēc pusgada ATD lēmumu pārskata. Iespējamie bezmaksas maršruti Latgalē paredzēti septiņi, Zemgalē – četri, Vidzemē – astoņi un Kurzemē – viens.

Par “transportu pēc pieprasījuma”

Pieredzē par pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” dalījās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) transporta eksperte Kristīne Malnača. Pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” pērn tika veikts Mazsalacas novadā visā teritorijā jebkurā darba dienā un Alūksnes novadā konkrētā teritorijā konkrētā dienā, kopā pārvadājot 2777 pasažierus. Vidzemnieku secinājumi: daļai iedzīvotāju lauku teritorijās nav sasniedzami pamatpakalpojumi, jo nav privātā transportlīdzekļa un nav pieejams sabiedriskais transports; ir pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem vietējiem braucieniem; “transports pēc pieprasījuma” papildina pašreizējo sabiedriskā transporta sistēmu, nevis konkurē ar to. Vidzemes plānošanas reģions piedāvā papildināt sabiedriskā transporta sistēmu ar pasažieru pārvadājumiem, kas pielāgoti iedzīvotāju vajadzībām, spēj reaģēt uz pieprasījumu un nodrošina lietderīgāku resursu izmantošanu. Šobrīd ar šo priekšlikumu tikts tiktāl, ka Saeima uzdevusi Ministru kabinetam sagatavot likumprojektu, kas paredz pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma. Lai noteiktu, kā to realizēt un kādi varētu būt finansējuma avoti, ATD aicina Vidzemes plānošanas reģionu maijā organizēt sanāksmi par šo jautājumu.

Par sarunām ar Satiksmes ministriju

Sarunas ar Satiksmes ministriju notiks 12. maijā plkst 13. Galvenie jautājumi, kas šogad jāpārrunā, ir sabiedriskā transporta pieejamība, ko ietekmē gan neviennozīmīgi vērtējamais sabiedriskā transporta iepirkums, gan administratīvi teritoriālā reforma, neatbildētie jautājumi par maršrutu tīkla apjomu tuvākajos gados, no kā arī izriet problēmātika par sabiedriskā transporta pieejamību reģionos, t. sk. skolēnu pārvadājumos. Komiteja nolēma izveidot darba grupu, lai, gatavojoties sarunām, kopā noformulētu LPS viedokli. Darba grupā strādās komitejas priekšsēdētājs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Bauskas novada deputāts Uldis Kolužs, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, LPS padomnieks Aino Salmiņš u. c.

Sēdes otrā daļa bija veltīta sistēmu integrācijas risinājumiem datos balstītai lēmumu pieņemšanai. Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociētais profesors Jānis Kampars iepazīstināja ar video anonimizācijas un datorredzes risinājumiem, datos balstītiem ceļu uzturēšanas risinājumiem, AS “CATA” lietošanas gadījumu autobusu ierašanās laika prognozēšanai, IoT un mākslīgā intelekta vadītiem energoefektivitātes risinājumiem un nākotnes tendenci – pašvaldību digitālajiem dvīņiem.

Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 1.1.1.1/20/A/053 “Jauna tipa intelektiskas ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmas un tai pielāgota ERP integrācijas risinājuma izstrāde uzturēšanas procesu efektivitātes paaugstināšanai” 1.1.1. specifiskais mērķis “Uzlabot pētniecības un inovācijas kapacitāti un spēju Latvijas pētniecības iestādēm piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkkapitālā un infrastruktūrā” pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros (kārta Nr.4)

Šo lekciju nevar pārstāstīt, tā jāskatās prezentācijā (sk. zemāk!), jāklausās videoierakstā un, kā sacīja sēdes vadītājs Aivars Okmanis, jāstudē slaidu pa slaidam. Video anonimizācijas un datorredzes risinājumi ļauj izstrādāt video anonimizācijas moduli, kas aizmiglo sejas un numurzīmes, un to paredzēts veidot kopā ar Rīgas pašvaldību un CATA. Izmantojot CATA datus, tiks izstrādāts ceļa infrastruktūras novērtēšanas modelis un braukšanas apstākļu novērtēšanas modelis, savukārt no Rīgas datiem izstrādās pārkrautu smago automašīnu identificēšanas modeli un auto skaitīšanas modeli. Lielākām pilsētām noderīgi varētu būt datos balstīti ceļu uzturēšanas risinājumi, izmantojot Waze datu apstrādi un analīzi. Tāpat lietderīgs ir ceļu tīrīšanas GPS datu apstrādes risinājums, autoparka vadības sistēma, ziemas ceļu uzturēšanas procesa atbalsta sistēma IWIROM un jo īpaši IoT un mākslīgā intelekta vadīti energoefektivitātes risinājumi. Un gan jau nākotnes tendence – pašvaldību digitālie dvīņi – drīz kļūs par mūsu ikdienu lēmumu pieņemšanā noteiktiem mērķiem. To var pielietot ne tikai rūpnīcās, lidostās, biomedicīnā un citās nozarēs, bet arī sabiedrības iesaistē, pārraudzībā, plānošanā un citur.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma
Sistēmu integrācijas risinājumi datos balstītai lēmuma pieņemšanai