Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotā sēde 16. jūnijā (2021)

Atklājot LPS Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienoto sēdi 16. jūnijā, LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš teica paldies šā sasaukuma abu komiteju dalībniekiem par darbu četru gadu garumā, jo nākamās sēdes notiks jau jaunā sastāvā.

Šī sanāksme tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju (LŪKA) un bija veltīta ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu nodrošināšanai, meklējot vispiemērotākos risinājumus un uzklausot gan ekspertu, gan praktiķu ieteikumus. Sēdes videoieraksts pieejams šeit.

Ar aptaujas rezultātiem par pašvaldību sniegto atbalstu ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumiem mājsaimniecībās iepazīstināja Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere. Aprīlī veiktā pašvaldību aptauja atklāj dažādos pieslēgumu izveides atbalsta jeb līdzfinansējuma modeļus, in house principa izmantošanas pamatojumu un atšķirīgās pieslēgumu izbūves izmaksas. Sniedzot atbildi uz jautājumu par iespējami efektīvāko un piemērotāko atbalsta sniegšanas risinājumu, aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši, ka būvniecības ieceres tehnisko dokumentāciju sagatavo pašvaldības kapitālsabiedrība un pati arī nodrošina būvniecību, taču ir arī atšķirīgi risinājumi. Tā, piemēram, daļā pašvaldību gan dokumentāciju, gan iepirkumu būvnieka izvēlei veic pašvaldības kapitālsabiedrība, citur tehnisko dokumentāciju gatavo privātīpašnieki, bet būvnieku izvēlas kapitālsabiedrība, vēl citās pašvaldībās dokumentāciju gatavo kapitālsabiedrība, bet būvnieku iepirkumā izvēlas pašvaldība, dažviet privātīpašnieki sagatavo būvniecības ieceres tehnisko dokumentāciju un pašvaldība veic iepirkumu būvnieka izvēlei, kā arī vēl citi modeļi.

Mārupes novadā dzīvojamo māju īpašniekiem ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 50–100% apmērā no kopējās tāmes, ņemot vērā līdzfinansējuma piešķiršanas kritērijus. I. Krēmere norādīja, ka atbilstoši līdzšinējai kārtībai no projekta izstrādes, dokumentu izvērtēšanas, iepirkuma izsludināšanas un līguma noslēgšanas par būvdarbu veikšanu līdz pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai paiet vidēji 21 nedēļa, ja iepirkumu veic pašvaldība – 57 nedēļas, bet ja to dara pats iedzīvotājs – 60 nedēļas. Atšķirības ir arī izmaksu ziņā: atbilstoši līdzšinējai kārtībai Mārupes novadā tas izmaksā vidēji 1000 eiro; ja iepirkumu veic pašvaldība – 1600–1800 eiro; ja iedzīvotājs – 1600–1800 eiro plus 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Pašvaldību pieredzē ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu organizēšanā un līdzfinansēšanā dalījās arī SIA “Dobeles ūdens” vadītājs, LŪKA Valdes loceklis Dainis Miezītis un LŪKA Valdes priekšsēdētāja vietnieks, SIA “Saltavots” Valdes loceklis Guntars Dambenieks, kura pārstāvētā sabiedrība darbojas Siguldas novadā.

Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas juriskonsulte Zane Leite, analizējot priekšnoteikumus publisku personu komercdarbībai un konkurences neitralitātes riskus, atzīmēja, ka pašvaldības drīkst nodarboties ar komercdarbību un pašvaldību kapitālsabiedrības var iesaistīties pieslēgumu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem projektēšanā un izbūvē, ja tādējādi tiek novērsta tirgus nepilnība, taču vispirms jākonsultējas ar nevalstiskajām organizācijām un privātajiem komersantiem un jāveic tirgus izpēte, pierādot tirgus nepilnību. Konkurences padomes vērtējumā, lai izpildītu ES direktīvu un sasniegtu Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos noteiktos rādītājus, t. sk. pieslēgto iedzīvotāju skaitu, un ņemot vērā projektu izpildes termiņus, pašvaldību kapitālsabiedrību terminēta darbība pieslēgumu projektēšanā un izbūvē varētu būt pieļaujama un objektīvi attaisnojama, ja pieslēgumu projektēšana un izbūve notiek tikai teritorijās, kurās tiek realizēti projekti, un ja ir konstatēta tirgus nepilnība, piemēram, citi tirgus dalībnieki nav ieinteresēti darbu veikšanā. Citos gadījumos, kas nav saistīti ar ES projektu īstenošanu, pašvaldībām ir jāveicina privāto komersantu iesaiste un pašvaldību kapitālsabiedrībām jāatturas no šādu pakalpojumu sniegšanas privātpersonām, ja to spēj nodrošināt privātais sektors. Par pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības nodrošinātu procesu vai iepirkumu Konkurences padomes pārstāve norādīja, ka pakalpojuma sniedzēja noteikšana pašvaldības saistošajos noteikumos vērtējama kā priekšrocību radīšana savai kapitālsabiedrībai, tāpat padziļināti jāvērtē termiņu un izmaksu atšķirību pamatojums pieslēgumu izbūves gadījumos, kad procesu nodrošina pašvaldība (tās kapitālsabiedrība) vai tiktu veikts iepirkums un pakalpojuma sniedzēju izvēlētos pati privātpersona.

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotajām darbībām saistībā ar vadlīnijām saistošo noteikumu izstrādē un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par līdzfinansējumu centralizēto ūdenssaimniecības tīklu ierīkošanai informēja VARAM Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe. Šobrīd izsludināts iepirkums, kas noslēgsies pēc Jāņiem, un darba uzdevumā paredzēts izpētīt pašvaldību līdzšinējo pieredzi līdzfinansējuma piešķiršanā un līdz gada beigām piedāvāt saistošo noteikumu paraugus ar vairākiem modeļiem. Komiteju locekļi ieteica “atdzīvināt” ūdenssaimniecības darba grupu, uz ko ministrijas pārstāve atbildēja, ka tuvākajā laikā VARAM veidos jaunu darba grupu jaunā sastāvā un pašvaldības saņems vēstuli par turpmākajiem plāniem un veicamajiem uzdevumiem atbilstoši notekūdeņu apsaimniekošanas un dzeramā ūdens investīciju plānā 2021.–2027. gadam noteiktajām trim prioritātēm: kanalizācijas tīklu attīstībai ārpus pašreizējo aglomerāciju robežām, investīcijām notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanā un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.

Sēdes noslēgumā Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus pastāstīja par notekūdeņu monitoringu Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei. Iepriekšējā dienā Ministru kabinetā pēc izskatītā informatīvā ziņojuma tika nolemts piešķirt 339 430 eiro notekūdeņu paraugu ņemšanai 12 Latvijas pilsētās, notekūdeņu biobankas izveidei, SARS-COV-2 notekūdeņu monitoringa sistēmas izveidei, informācijas iegūšanai par Latvijas iedzīvotāju paradumiem, veselības stāvokli u. c. faktoriem un SARS-COV-2 izplatības monitoringa ieviešanai atbilstoši EK rekomendācijām.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Aptaujas rezultāti par pašvaldību sniegto atbalstu ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumiem mājsaimniecībās
Siguldas novada pašvaldības pieredze ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu organizācijā un līdzfinansēšanā
Notekūdeņu monitoringu Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei
Priekšnoteikumi publisku personu komercdarbībai un konkurences neitralitātes riski