Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo jautājumu tīkla sanāksme par personas datu aizsardzību sociālajā darbā

14. novembrī plašu atsaucību guva LPS Veselības un sociālo jautājumu tīkla sanāksme par personas datu aizsardzību sociālajā darbā. Tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) Latvijā ir piemērojama kopš 2018. gada 25. maija, tad daudzu pašvaldību speciālistu ikdienā tas ieviesis izmaiņas un neskaidrus jautājumus, tai skaitā arī pašvaldību sociālo dienestu darbā. LPS padomniece sociālajos un veselības jautājumos un LPS Veselības un sociālo jautājumu tīkla koordinatore Ilze Rudzīte atzīmēja, ka sociālā darbinieka darbu ar cilvēku apgrūtina tas, ka sociālais darbs kā pakalpojums nav atspoguļots nacionālajā likumdošanā līdz ar to rodas neskaidri jautājumi par pareizo rīcību datu iegūšanā sociālā darba kontekstā. Nav arī viennozīmīga risinājuma, kā ir jāstrādā sociālajam darbiniekam, kādas ir viņa tiesības datu un informācijas iegūšanā no citām iesaistītajām pusēm, lai risinātu konkrētu gadījumu. Sanāksmē piedalījās gan sociālo dienestu pārstāvji, gan pašvaldību politiķi, gan juristi, gan datu aizsardzības speciālisti.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča sniedza ieskatu un juridisko skaidrojumu virknei VDAR aspektu. Par datu apstrādes principu – datu minimizēšanu un datu glabāšanas ilgumu – skaidroja LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis. LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža sanāksmes sākumā atgādināja Norvēģijas Finanšu instrumenta nozīmi LPS pašvaldību sadarbības tīklu izveidē un atbalstā šā darba turpināšanai Latvijas pašvaldībās. Šie sadarbības tīkli nodrošina pašvaldību speciālistu, pārstāvju un politiķu savstarpēju pieredzes apmaiņu, tādējādi arvien pilnveidojot pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem.

Kā skaidroja Kristīne Kinča, VDAR noteikumi ir tieši piemērojami visiem Eiropas pilsoņiem un institūcijām arī tad, ja nav valsts tiesību aktu datu aizsardzības jomā. Regula ievieš daudz jaunumu – jaunus pienākumus datu pārziņiem un datu apstrādātājiem –, taču daži aspekti, piemēram, apstrādes juridiskais pamatojums, paliek nemainīgi salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību. Regula uzliek daudz pienākumu datu pārziņiem. Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, ko saucam par datu subjektu. līdzekļi subjekta identificēšanai var būt vārds, identifikācijas numurs, personas kods, atrašanās vietas dati, tiešsaistes identifikators vai faktori, kas raksturīgi fiziskajai, fizioloģiskajai, ģenētiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kulturālajai vai sociālajai identitātei. Saskaņā ar regulas prasībām aizsargājami tikai dzīvu fizisku personu dati.

Vēl tika skaidroti šādi aspekti: kas ir datu pārzinis, apstrādātājs un subjekts. Tika paskaidroti datu apstrādes juridiskie pamati un pārrunāts juridiskais pienākums pašvaldību kontekstā. Uzmanība tika pievērsta arī īpašo kategoriju personas datu veidiem (dati, kas atklāj rasi vai etnisko piederību, dati par politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, ģenētiskie dati, biometriskie dati u.c.). LPS padomnieki arī vērsa uzmanību uz vajadzību novērtēt ietekmi uz datu aizsardzību, kā arī pārredzamības principa nodrošināšanu pašvaldību darbā. Sīkāk par katru aspektu skatīt prezentācijā zem teksta.  

Guntars Krasovskis stāstīja par datu apstrādi un glabāšanu, vēršot uzmanību uz datu minimizēšanu, to proporcionalitāti un samērīgumu attiecībā pret rezultātu. Datu apstrādes minimizēšana ļauj samazināt darba un iespējamo kļūdu apjomu, kā arī atvieglo glabāšanas nosacījumus un izmaksas. Minimizēšana ir apgrūtināta, kad jāveic datu apstrāde normatīvā akta noteiktā apjomā, bet gadījumos, kad pašvaldība veic brīvprātīgās funkcijas vai piemēro savus noteiktos atbalsta pasākumus, būtu jāizvērtē, kādā apjomā veicama datu apstrāde, un jācenšas ievērot VDAR noteiktos apstrādes principus, kas ir vienādi ievērojami datu apmaiņā gan starp iestādēm, gan starp pašvaldības amatpersonām.

Skaidrojumā par datu glabāšanas aspektiem tika uzsvērts, ka pastāvīgi jāseko datu un pakalpojumu atjaunināšanai, lai netiktu uzglabāti dati, kuru ilgākai uzglabāšanai nav atrodams pamatojums, vai dati, kas bija nepieciešami pakalpojumiem, kurus pašvaldība vairs nesniedz, u.tml.

Sanāksmē arī tika sniegtas atbildes uz sociālo dienestu iesūtītajiem jautājumiem par neskaidrībām sociālo dienestu ikdienas darbā saistībā ar VDAR. Piemēram, jautājumā par datu apstrādes juridisko aspektu tika uzsvērts, ka jebkurai datu iegūšanai ir jābūt skaidri pamatotai, ir jābūt tiesiskajam pamatam, kas var būt ieviests jau esošajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos, vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Ja nav saistošo noteikumu, uz kā pamata var tikt skaidrota datu nepieciešamība, tad ir jāizsver iespēja veidot vismaz datu apstrādes ietekmes novērtējumu vai noteikt datu apstrādes principus un apjomu iekšējos informācijas sistēmu noteikumos vai kādā citā pašvaldības iekšējā dokumentā. Vēl attiecībā uz šo jautājumu ministrijām ir dots uzdevums līdz šī gada 1. decembrim pārskatīt savā pārziņā esošos normatīvos aktus, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas, kas nodrošinātu atbilstību VDAR prasībām par pamatotu datu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi. Izvērtās arī diskusija par datu novērtējuma veikšanu, cik bieži un kādos gadījumos tā jāveic, vai tā vispār nepieciešama, kā arī sniegtas atbildes uz citiem jautājumiem.

 

Ilze Rudzīte, LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Kristīne Kinča, LPS padomniece juridiskajos jautājumos

Guntars Krasovskis, LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos

Ilze Rukute, LPS komunikācijas speciāliste

Datu aizsardzība sociālo dienestu darbā
Datu apstrādes princips - datu minimizēšana Datu glabāšanas ilgums