Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde 12. decembrī (2018)

12. decembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē piedalījās vairāki Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

Par asistenta pakalpojumu pašvaldībā un tā pilnveidi informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa un valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Viņas atgādināja, ka asistenta pakalpojuma modelī paredzēts vērtēt personas spējas pārvietoties ārpus mājokļa un nepieciešamo atbalsta līmeni, nevis to, uz kurieni persona dodas. Vasarā notika asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas anketas testēšana Rīgas, Jelgavas pilsētas un Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Cēsu novada pašvaldību sociālajos dienestos. LM piedāvājums asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai ir šāds: izvērtējumu par pakalpojuma nepieciešamību veic pašvaldības sociālais dienests, izmantojot vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas anketu. Izvērtējumā nosaka, vai personai nepieciešams asistenta pakalpojums, atbalsta līmeni un pakalpojuma apjomu stundās. Ar anketu vērtē tikai pilngadīgas personas ar invaliditāti (I un II invaliditātes grupa un redzes, kustību, garīga rakstura funkcionāli traucējumi); bērnu ar invaliditāti vērtēšanai anketa nav piemērojama. MK noteikumos jāparedz iespēja izņēmuma gadījumos sociālajam dienestam piešķirt asistenta pakalpojumu arī tad, ja pēc novērtējuma šis pakalpojums nepienākas (tikai personām ar kustību traucējumiem regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, pamatojoties uz ārsta izziņu). Lēmumu pieņem un līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un asistentu slēdz sociālais dienests, un pakalpojuma periods ir viens gads. Asistents par pakalpojuma sniegšanu atskaitās vienu reizi mēnesī, atskaiti paraksta tikai asistents un pakalpojuma pieprasītājs (nav citu personu parakstu, čeku u.tml.). Pakalpojuma pieprasītājam jāinformē par izmaiņām. Asistenta pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir pieredze saskarsmē ar personām, kiurām ir invaliditāte. Sociālais dienests var slēgt līgumu ar juridiskām personām. Prognozētās izmaiņas pakalpojuma saņēmēju skaitā liecina, ka pakalpojuma saņēmēju skaits kopumā varētu samazināties apmēram par 10%. Atbilstoši anketas testēšanas rezultātiem 22% no šābrīža pakalpojuma saņēmējiem tas nepienāktos, taču jāņem vērā, ka pakalpojumu varēs pieprasīt arī tās personas, kuras līdz šim sarežģītās administrēšanas un asistenta zemās atlīdzības dēļ izvēlējās pakalpojumu nepieprasīt.

Apspriežot Eiropas struktūrfondu nākamā finansēšanas perioda ieguldījumus sociālās atstumtības riska mazināšanā, LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis raksturoja nākamā ES fondu plānošanas perioda prioritātes nodarbinātības jomā un sadarbības iespējas. Nākamā perioda aktivitātes saistās ar bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto perosnu kvalifikācijas un prasmju līmeņa celšanu, nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju aktivizēšanu, atbalstu gados vecākām nodarbinātām personām, sociālo uzņēmējdarbību un algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Diskusijā par sadarbības iespējām tika apspriesta grūti aktivizējamo sabiedrības grupu sasniegšana (NVA nereģistrētie bezdarbnieki, ekonomiski neaktīvas personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgās personas, ekonomiski neaktīvas personas, kas zaudējušas cerību atrast darbu, mājsaimnieki/ces), kā arī uzsvērta nodarbinātības un sociālo dienestu ciešākas sadarbības veicināšana, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sasniegšana, motivēšana un konsultēšana, kompleksa pieeja kopīgo klientu aktivizēšanā. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanā svarīgi ir veicināt pāreju uz augstāku pakāpienu, sekmējot personas aktīvu līdzdarbību un līdzatbildību savas sociālās situācijas risināšanā ar tālāku ievirzi darba tirgū (piemēram, papildu aktivitātes veselīgam dzīvesveidam, sadzīves organizēšanai, motivācijas paaugstināšanai, sociālo prasmju pilnveidošanai u.tml.).

Ar zāļu verifikācijas sistēmu iepazīstināja Santa Bičkoviča-Vavžika no Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas. Viņa atzīmēja, ka zāļu viltojumi ir būtiska problēma, jo ES legālajā zāļu tirgū gada laikā bijis pusotra miljona viltotu zāļu iepakojumu un ES dalībvalstu zāļu kontroles laboratorijās gada laikā atklāti 356 viltotu zāļu gadījumi legālās piegādes ķēdēs un 8932 gadījumi – nelegālās, arī Latvijā. Tā kā viltotās zāles apdraud dzīvību un lieli riski pacientu veselībai un dzīvībai, tiek ieviesta zāļu drošuma pārbaudes jeb verifikācijas sistēma. Paredzēts, ka ar nākamā gada 9. februāri tā vienoti darbosies 32 EEZ valstīs. Lai to nodrošinātu, ražošanas procesā ar unikālu kodu (identifikatoru) tiks marķēts ikkatrs zāļu iepakojums un informācija būs uzkrāta vienotā Eiropas datubāzē. Aptiekām, slimnīcām, poliklīnikām un citām ārstniecības iestādēm būs jāpārbauda zāļu iepakojums un jādzēš kods tieši pirms zāļu nodošanas pacientam.

Sēdes videoieraksts pieejams šeit.

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Labklājības ministrija - Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošana
Labklājības ministrija - Nākamā ES fondu plānošanas perioda prioritātes nodarbinātības jomā un sadarbības iespējas
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija - Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski