Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde 8. janvārī (2020)

8. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kura tika translēta arī tiešraidē (videoieraksts atrodams šeit)

Sēdē LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča informēja par aktualitātēm saistībā ar likumprojektu “Fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”. Latvijas Tiesnešu mācību centra eksperte Ilona Kronberga iepazīstināja ar pētījumu “Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā”, savukārt par sadarbību ar nodibinājumu “Vītolu fonds” informēja nodibinājuma Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe.

Kristīne Kinča jautājumā par personas atbrīvošanu no parādsaistībām detalizēti skaidroja starpinstitūciju saskaņošanā esošā likumprojekta ietekmi uz sociālo dienestu darbu. Fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir atbrīvot fizisko personu, kurai ir vai noteiktā laika periodā ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, no likumā noteiktajām parādsaistībām, veicināt maksātspējas atjaunošanu un finanšpratības stiprināšanu, kā arī sekmēt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. Detalizētāku informāciju par to, kas un kādā gadījumā varēs izmantot atbrīvošanu no parādsaistībām, skatīt pievienotajā prezentācijā zem apraksta. Tā kā sākotnējā likumprojektā bija paredzēta būtiska sociālo dienestu iesaiste, tad 2019. gada 19. decembrī starpinstitūciju sanāksmē ar Tieslietu ministriju (TM) vienojās, ka atsevišķas rīcības tiks nodalītas: par darba meklēšanas un atrašanas jautājumiem notāru informēs Nodarbinātības valsts aģentūra, savukārt sociālajam dienestam notārs būtu jāinformē tikai par pirmo tikšanos un neierašanos uz kārtējo tikšanos. Kamēr notāram nav informācijas, ka uz konsultācijām persona nenāk, tikmēr notārs tiesā neiesniedz pieteikumu atcelt personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Gadījumos, kad persona būs vērsusies pie notāra un notārs šo personu būs lēmis atbrīvot no parādsaistībām, personai noteiktā laikā būs jādodas uz sociālo dienestu un sociālais dienests turpmāk rīkosies atbilstoši ierastajai kārtībai, risinot klienta sociālās problēmas. TM minētajā starpinstitūciju sanāksmē solīja arī izstrādāt metodiku un vadlīnijas, lai izvairītos no papildu MK noteikumu izdošanas un normatīvisma veicināšanas. Kā skaidroja K. Kinča, šobrīd ir izdevies mazināt sociālo dienestu pienākumus šajā procesā. Sociālā dienesta iesaiste TM ieskatā ir ļoti būtiska, jo tieši sociālais dienests var palīdzēt personai tikt galā ar grūtībām, kurās tā nonākusi, tajā skaitā palīdzēt novērst cēloņus, kādēļ persona nonākusi parādsaistībās. Gadījumā, ja persona būs atbrīvota no parādsaistībām un turpmāko divu gadu laikā neizrādīs vēlmi risināt savas problēmas, nesadarbosies un nenāks uz konsultācijām, sociālajam dienestam būs pienākums informēt notāru, kurš tālāk iesniegs tiesā pieteikumu atcelt personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Viens no būtiskākajiem iebildumiem saistībā ar šo likumprojektu ir tāds, ka nav aprēķināts, kā palielināsies sociālā dienesta darba apjoms un kādu ietekmi tas atstās uz pašvaldību budžetiem, rodoties papildu pienākumiem. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte papildināja, ka saskaņošanas procesā ir izdevies daudz apjomīgu sociālā dienesta papildu pienākumu izņemt no likuma, tomēr vēl šobrīd nav skaidri zināms paredzamais sociālā dienesta darba apjoms. LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks izteica bažas, ka TM likuma izstrādē varētu trūkt izpratnes par sociālā dienesta darba specifiku, tālab jāseko līdzi likumprojektā iestrādātajām prasībām. Ir notikušas pirmās starpinstitūciju sanāksmes, taču šobrīd nav zināms konkrēts likuma spēkā stāšanās laiks.

Ilona Kronberga iepazīstināja ar veikto pētījumu “Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā”: tā mērķis uzlabot starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā, izvērtējot MK noteikumu “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” praktisko ieviešanu. Anketēšanā aktīvi iesaistījās pašvaldības, deputāti, sociālo dienestu pārstāvji, kas ir bijis ļoti nozīmīgi pētījuma izstrādē. Viedokļi tika sniegti no visām 119 pašvaldībām, kā arī notika 11 padziļinātas intervijas.

Pētījuma rezultātā tapuši 12 secinājumi, atbilstoši secinātajam – rekomendācijas turpmākajam darbam. Piemēram, pirmais no 12 pētījuma secinājumiem ir, ka sadarbības grupas pašvaldībās pēc to dibināšanas laika var iedalīt trīs veidos: grupas, kas darbojušās līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim un jau ieguvušas zināmu pieredzi (saliedētākas un ar lielāku veiktspēju, speciālisti motivētāki un inovatīvāki); grupas, kuras ir radušās tāpēc, ka spēkā stājās noteikumi (pieredze maza un formāli nolikumi, motivētas mācīties); un grupas ar dažādām attīstības vajadzībām (ar izstrādātiem, bet pašvaldības vēl neapstiprinātiem nolikumiem; nolikumus vēl izstrādā; nolikumi izstrādāti, bet nav nozīmēts vadītājs). Rekomendācija: jānodrošina informatīvais atbalsts speciālistiem par ieguvumiem no sadarbības grupām, tādējādi motivējot viņus sadarbībai starp institūcijām. Vēlams publicēt attīstāmās pieredzes piemērus, kas ilustrē ieguvumus no šīs sadarbības iespējas. Mērķa grupā iekļaujami arī valsts pārvaldes iestāžu speciālisti.

Komitejas sēdē vairāki pašvaldību pārstāvji uzsvēra vajadzību pēc lielāka valsts atbalsta, nepieciešama metodika, vadlīnijas un cita veida palīdzība, jo šobrīd nepārtraukti palielinās darba apjoms, taču atbalsts ir niecīgs. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka šajās sadarbības grupās noteikti ir jāiekļauj pedagogi, būtiska ir vecāku un ģimenes ārstu iesaiste. Aicināja arī informēt ģimenes ārstu asociāciju un citas asociācijas. Jau šobrīd ir pašvaldības, kur sadarbība ar ģimenes ārstiem ir laba, taču ir arī ļoti neveiksmīgas sadarbības piemēri. Viens no galvenajiem mērķiem ir veidot vienotu sistēmu, līdz ar to arī katrai pusei būs konkrēti pienākumi, tiesības un loma. Šobrīd ļoti daudz kas balstās uz savstarpēji labām cilvēciskām attiecībām. Pašvaldību pārstāvji pauda vajadzību pēc konkrēta pētījuma rezultāta – nepieciešamo uzlabojumu un rīcības plāna, sadarbības uzlabošanas ne tikai vietējā līmenī, bet arī valsts līmenī.  

Sīkāk par pētījumu skatiet prezentācijā zemāk.

Vītolu fonda Valdes priekšsēdētāja Vita Diķe plašāk pastāstīja par fondu, sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem un pateicās sociālajiem darbiniekiem, kuri jau sadarbojas ļoti aktīvi un saredz, kad nepieciešams šis atbalsts. Fonda mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt centīgajiem, talantīgajiem maznodrošinātajiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Viņa arī aicināja sociālos darbiniekus uz vēl aktīvāku sadarbību, rakstot rekomendāciju, ko var sagatavot arī bāriņtiesa vai kāds pedagogs. Vītolu fonda stipendija ir aptuveni 2000 EUR gadā. Apmēram 70% jauniešu Latvijā neuzsāktu studijas, ja nebūtu iegūta šī stipendija, tālab tās atbalsts ir ļoti vērtīgs. Vītolu fonda dibinātās SOS stipendijas atbalsta kandidātus īpaši smagos apstākļos, tās palīdz 12. klašu skolēniem absolvēt skolu. Taču praksē bieži ir neatbilstība kādam no kritērijiem – trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, bārenis un bez vecāku gādības palikušie bērni u.c. –, tāpēc komitejas sēdē ieteica pārdomāt kritēriju iespējamo maiņu, būtu nepieciešams vispārējs apraksts par ģimenes situāciju. Detalizētāk ar informāciju varat iepazīties prezentācijā.

Ilze Rukute,

LPS komunikācijas speciāliste

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā
Sociālā dienesta sadarbība ar Vītolu fondu
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums