Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas darbā

ILZE RUDZĪTE,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

VINETA REITERE,

LPS padomniece juridiskajos jautājumos

 

Par un ap Covid

Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un 12. martā Latvijas Republikas Ministru kabinets nolēma izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju.

Situācija veselības aprūpes jomā noteikusi ikdienas darba kārtību. Vissaspringtākais darbs bija pirmajā ārkārtējās situācijas periodā pavasarī, kad atbilstoši valdības lēmumiem un epidemiologu noteiktajiem ierobežojumiem bija jāpieņem ātri lēmumi, nezinot situācijas attīstības scenāriju un iedzīvotāju reakcijas un vajadzības.

Lai nodrošinātu informāciju un atbalstu pašvaldībām, organizējām videokonferences par aktuālo veselības nozarē, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu, sociālās aprūpes centru darbību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām. Sadarbībā ar Rīgas pilsētas Labklājības departamentu un nevalstiskajām organizācijām notika videokonference “Vardarbība ģimenēs ārkārtējās situācijas laikā: tendences un risinājumi”, kas ļāva iepazīties ar pašvaldību pieredzi un praktiskiem ekspertu ieteikumiem darbā ar vardarbības upuriem.

Notikušas darba tikšanās par dažādiem konkrētiem jautājumiem, piemēram, par rīcību, ja vecāks saslimst ar Covid-19 un bērni jāievieto institūcijā, par personu nodrošināšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, par Veselības inspekcijas veiktajām pārbaudēm sociālās aprūpes centros u. c.

LPS iesaistījusies valsts nodrošināto individuālās aizsardzības līdzekļu piegāžu plānošanā, informācijas apzināšanā, īpaši attiecībā uz sociālās aprūpes centriem. Pavasarī LPS nodrošināja informatīvo un administratīvo atbalstu pašvaldību vajadzību apzināšanā un piegāžu organizēšanā, lai nodrošinātu uzņēmuma “BaltCap” ar sadarbības partneriem dāvināto individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi 70 pašvaldībām 125 000 eiro vērtībā.

 

Dzīve neapstājas ar Covid

2020. gada 29. janvārī sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju tika organizēta videokonference “Bērna labāko interešu nodrošināšana pašvaldībās” ar mērķi aktualizēt situāciju un izaicinājumus bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā.

4. jūnijā sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC) notika videokonference “Multimodālā intervences programma STOP 4–7 bērniem ar uzvedības problēmām”. PKC iezīmēja prevencijas sistēmas attīstības uzdevumus un plānus, kā arī iepazīstināja pašvaldību speciālistus ar pirmo pieejamo programmu – agrīnās intervences multimodālo programmu STOP 4–7 pirmsskolas vecuma bērniem ar uzvedības problēmām.

Gatavots un sniegts LPS viedoklis Satversmes tiesai par pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, trūcīgas personas ienākumu līmeņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei. Satversmes tiesas spriedumi pieprasīja veikt būtiskas izmaiņas sociālās drošības sistēmas sniegtajā atbalstā iedzīvotājiem, līdz ar to gada otrajā pusē notika ļoti aktīvas diskusijas un intensīvs darbs pie nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, organizējām tikšanās un viedokļu apmaiņu ar Labklājības ministrijas speciālistiem.

Labklājības ministrija (LM) plānoja virzīt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un no 2021. gada pašvaldību sociālajiem dienestiem paredzēt jaunu funkciju: ja pašnodarbinātās personas, autoratlīdzības saņēmēja vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja deklarētie mēneša ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu (no šā gada – 500 eiro) un attiecīgi nebūtu jāveic minimālā sociālās apdrošināšanas iemaksa, pārbaudīt, vai norādītie ienākumi atbilst personas faktiskajiem ienākumiem. LPS vēstulē Saeimai un LM norādīja, ka, atbalstot šādus grozījumus, pašvaldību sociālajiem dienestiem tiktu noteikta nodokļu nomaksas kontroles funkcija, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, un aicināja rast citu efektīvu risinājumu, kā novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijas nolūkā, neparedzot sociālajiem dienestiem neadekvātas un to darba pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, kas vienlaikus palielina administratīvo slogu. LPS informēja sabiedrību, pašvaldības un arī sociālās jomas nevalstiskās organizācijas, un sabiedrības aktīvas iesaistes rezultātā valdība atkāpās no ieceres paredzēt jaunu funkciju sociālajiem dienestiem.

Uzsākta projekta “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā” īstenošana: pērn notika atklāšanas konference un vairāki vebināri un semināri.

 

Par bāriņtiesām

2020. gadā:

Saeima gada nogalē atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības iesniegto priekšlikumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā par bāriņtiesu amatpersonām obligāti piemērojamo paaugstināto kvalifikācijas prasību termiņa spēkā stāšanās pārcelšanu par pusgadu. LPS aicināja pagaidām ļaut pašvaldībām pašām lemt par konkrētās prasības attiecināšanu vai neattiecināšanu uz bāriņtiesu sastāvu, un Saeimas pieņemtajā likumā līdz ar to noteikts, ka šīs paaugstinātās kvalifikācijas un darba stāža prasības bāriņtiesu amatpersonām var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam. Pandēmijas un ārkārtējās situācijas laikā prioritāri svarīgāk ir pieņemt operatīvus un kvalitatīvus lēmumus bērnu interesēs, ko veic zinoši un pieredzējuši speciālisti, nevis tērēt resursus jautājumiem par bāriņtiesu darbinieku iekšējo rotāciju, konkursu rīkošanu vai citiem risinājumiem, lai nodrošinātu paaugstināto kvalifikācijas prasību izpildi. Tāpēc Pašvaldību savienība ir gandarīta par Saeimas izpratni un pieņemto lēmumu.

2021.  gadā:

Iecerētā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide līdz šim tiek reducēta tikai uz reformām bāriņtiesu jomā. Tomēr, kā jau LPS vairākkārt uzsvērusi, nepieciešama vispusīga visas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, neizraujot no tās tikai vienu posmu.