Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde 10. februārī (2021)

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, kas notika 10. februārī attālināti, tika izskatīti divi jautājumi: par Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas pārbaudi sociālās aprūpes iestādēs un aktuālā informācija par mājokļa pabalstu. Sēdes videoieraksts pieejams šeit.

Par 2020. gada tematiskajā pārbaudē “Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes kvalitāti” identificētajiem riskiem, secinājumiem un priekšlikumiem informēja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska.

Kopziņojums par sociālās aprūpes centros (SAC) nodrošinātās aprūpes kvalitāti ievietots šeit.

Pērn no jūlija līdz oktobra beigām klātienē veiktajās pārbaudēs 22 sociālās aprūpes centros (SAC) pārbaudītas dažādas jomas: kā centrā organizēta klientu aprūpe, kādas ir telpas, vide un aprīkojums, kā organizēta veselības aprūpe un sociālais darbs, kāda ir kvalitātes un drošības pārvaldība, zāļu aprites sistēma, higiēna un epidemioloģiskā drošība un personāla kapacitāte un kompetence. Veselības inspekcija (VI) un Labklājības ministrija (LM) vēlētos sociālās aprūpes centru redzēt kā iestādi, kurā ir mājai pietuvināta, taču profesionāli organizēta vide ar ārstniecības pakalpojumiem un pilnu sociālo un medicīnisko aprūpi un rehabilitāciju. To, protams, vēlas ne tikai uzraugošās iestādes, bet arī centru klienti un viņu tuvinieki, SAC darbinieki un vadība, pašvaldības un privātie pakalpojuma sniedzēji, kuru pārziņā ir sociālās aprūpes iestādes. Diemžēl realitāte atbilst tam, ko iespējams panākt ar pielāgoto infrastruktūru un ierobežoto finansējumu, jo līdz šim sociālo aprūpes iestāžu makā nav iekritis nekas no Eiropas fondu līdzekļiem. Šāds mērķis nebija paredzēts ne iepriekšējā, ne šajā plānošanas periodā. Cerība pavīdējusi, lasot nākamās septiņgades plānus, kuros iekļauta ilgstošas sociālās aprūpes institūciju pielāgošana epidemioloģiskā apdraudējuma situācijai, jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu senioru aprūpes institūciju izveidei un esošo pārveidei par multifunkcionāliem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai sāktu lāpīt padilušo un dažviet pat cauro “deķīti”.

VI un LM pārbaudītāji sociālās aprūpes centros pērn konstatējuši vairākus drošības riskus, tāpēc izvirzījuši nepieciešamos uzlabojumus, kā galvenos minot ģimenes ārsta institūcijas stiprināšanu sociālās aprūpes iestādēs, SAC paātrinātu digitalizāciju (aprūpes uzskaites programmas; telemedicīna), aprūpētāju/māsu apmācību un aprūpētāju profesionālo izglītību, zāļu ordinēšanas – izdales/ievadīšanas procesa pilnveidi, epidemioloģijas drošības rīcības plānu pārstrādi (lai varētu izolēt līdz 50% klientu), SAC ar 3. un 4. aprūpes līmeņa klientiem reģistrēšanu Ārstniecības iestāžu reģistrā u. c.

Veselības inspekcijas piedāvātos praktiskos priekšlikumus atradīsit prezentācijā zemāk, taču, kā atzīmēja Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, pašvaldībām tie sen labi zināmi, taču risinājums nav iespējams bez veselības un sociālās aprūpes integrācijas, atbilstoša finansējuma un uzlabotas infrastruktūras, un tas ir nacionāla mēroga gan starpnozaru, gan starplīmeņu jautājums. “Covids izgaismoja īlenu, kas lien ārā no maisa. Varbūt tas palīdzēs arī abām ministrijām, padotības iestādēm, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem sēsties pie viena galda un veidot vienotu izpratni par šīs problēmas sistēmisko ietekmi, pēc tam iesaistot arī politiķus,” sacīja M. Moors.

Neapšaubāmi, daudz ko var panākt ar attieksmi, un Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Dzintra Kandere uzsvēra pozitīvos piemērus, ko pārbaudītāji saredzējuši sociālās aprūpes centros, un teica paldies par daudzviet radīto māju sajūtu. Viņas novēlējums visiem šajā grūtajā Covid laikā: veselība uzlabosies, ja būs labsajūta! Tikai jāpiebilst, ka tā “jābaro” un jāveido, bet tas savukārt ir atkarīgs no daudziem faktoriem un kompleksa risinājuma.

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte minēja tiešraides tērzētavā iesūtītos jautājumus un komentārus un pirmām kārtām par nepieciešamību valstiski risināt veselības aprūpi SAC, atbilstošu finansējumu un iespējām ieguldīt centru infrastruktūrā. Komitejas vadītājs Guntis Libeks atzina, ka Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas rosinātajos priekšlikumos ietvertas daudzas labas lietas, kas vērstas uz tajos mītošo dzīves uzlabošanu, bet beidzot valstij būtu jāparedz investīcijas sociālās aprūpes centriem, citādi prasības un labie vēlējumi paliks tikai uz papīra. “Tie ir milzīgi sistēmiski jautājumi, kas prasa nacionāla līmeņa politiku un risinājumu,” sacīja LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs.

LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle atzīmēja, ka no Atjaunošanas un noturības mehānismā šobrīd iezīmētajiem 26,5 miljoniem eiro ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu noturības un nepārtrauktības nodrošināšanai tie sociālās aprūpes centri, kas reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, varēs pretendēt uz 11 miljoniem. Savukārt otrs pasākums par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu sociālās aprūpes institūciju izveidi vai pārveidi paredzēts tikai pašvaldībām, un plānotais finansējums tam ir 15 miljoni eiro.

Noslēdzot diskusijas, komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks klātesošos uzmundrināja, sacīdams, ka nedrīkst nolaist rokas, jāmeklē sadarbības formas un jādomā, kā iesaistīt tos, kam ir spēks un vara.

Sniedzot aktuālo informāciju par mājokļa pabalstu, LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte pauda daudzu pašvaldību bažas par šā pabalsta nodrošināšanu, kā arī par vairākām grupām, kas atbilstoši jaunajai kārtībai pabalstu vairs nevarēs saņemt. Ņemot vērā, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā 2. lasījumam, notikušas gan pašvaldību speciālistu diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem, kā arī tikšanās ar Labklājības ministrijas speciālistiem par iespējamiem risinājumiem. Viens no kompromisa risinājumiem ir, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām, kā arī piemērot koeficientu noteiktiem mājsaimniecību veidiem mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Pašvaldības aktualizējušas arī nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu mājokļa un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta nodrošināšanai, kā arī vienota mājokļa pabalsta aprēķina ieviešanas termiņu.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka, ka 1. aprīlī tiks ieviests vienots aprēķins mājokļa pabalsta piešķiršanai. To aprēķinās, ņemot vērā izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), un ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķinās kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem pēc noteiktas formulas (MK 17.12.2020. noteikumi nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”).

Vēl piebilde: šeit pieejamas Veselības ministrijas sagatavotās shēmas un veidlapas, lai sniegtu atbalstu sociālās aprūpes iestādēm dažādu ar epidemioloģisko situāciju saistītu situāciju risināšanai.

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

 

2020.gada tematiskās pārbaudes “Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes kvalitāti” - Identificētie drošības riski