Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde 5. maijā (2021)

5. maijā LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, ko vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks un vietniece Rita Vectirāne, tika veltīta bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, institūciju sadarbībai un bāriņtiesu darba organizēšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Vispirms Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane sniedza informāciju par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (NPAIS) pilnveidi, kuras izvērtējumu veicis nodibinājums “Plecs”. Pēc šā izvērtējuma sagatavots informatīvais ziņojums, kas šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai (pieejams šeit).

Iepazīstinot ar NPAIS izvērtējumu, “Pleca” Valdes priekšsēdētājs Jānis Erts pastāstīja gan par tagadējo NPAIS un tās trūkumiem un nepilnībām, gan prezentēja jauno NPAIS, kam jābūt gatavam līdz 2026. gadam. NPAIS paredzēts kā rīks, ar kura palīdzību identificēt riskus un šķēršļus bērna attīstībai, atbalstīt bērnu un ģimeni bērnu vajadzību nodrošināšanā un pasargāt bērnu no vardarbības. Tagadējā sistēmā konstatēti daudzi trūkumi, tāpēc LM uzdevumā “Plecs” izstrādājis NPAIS jauno modeli un prognozē, ka no 28 tūkstošiem bērnu jeb 8%, kas iekļauti sistēmā, nākotnē šis skaitlis pieaugs līdz 86 tūkstošiem jeb 24% no visiem bērniem. Jaunā NPAIS galvenās atšķirības būs šādas: viena sistēma ar bērnu centrā; agrīna pieeja prevencijai; risku domāšanas pieejas izstrāde. Sistēmā paredzēti četri līmeņi: 1. līmenis – universālā prevencija, kurā iesaistīti vecāki, ģimene, izglītības iestāde un ģimenes ārsti; 2. līmenis – agrīnā prevencija ar atbalsta dienesta, sociālā dienesta, skolas atbalsta personāla un speciālistu (t. sk. veselības) iesaisti; 3. līmenis – sekundārā prevencija, kurā darbosies speciālisti un Valsts probācijas dienests; 4. līmenis – terciārā prevencija, ko veiks bāriņtiesa, policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Īsāk sakot – iecerēts izveidot tādu sistēmu, kuras centrā ir bērns, risināt cēloņus, nevis sekas, sistēmu veidot visu bērnu atbalstam un efektīvai pārvaldībai. J. Erts norādīja, ka no NPAIS ir jāņem ārā bāriņtiesu lietvedības funkcijas, attīstot bāriņtiesām vienotu pieeju ar sistēmu BARIS, un ieteica pamazām atvadīties no pašreizējās NPAIS.

Sēdes turpinājumā Zita Mustermane un LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa informēja par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, kas izskatīti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā, bet vēl gaida rindā uz izskatīšanu. Būtiskākie grozījumi skar bāriņtiesu institucionālo un funkcionālo pārraudzību. Funkcionālo pārraudzību realizēs VBTAI, kam paredzēta nosaukuma maiņa, un tā būs lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu un pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu un lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi. VBTAI organizēs Kvalifikācijas kolēģijas izveidi, kuras sastāvā iekļaus pārstāvjus no dažādām institūcijām, arī Tieslietu ministrijas un Bāriņtiesu asociācijas. Vēl grozījumi paredz normu par bāriņtiesu amatpersonu nodarbināšanu uz darba līguma pamata un amatu konkursu, kā arī bāriņtiesu skaita samazinājumu – katrā pašvaldībā būs tikai viena bāriņtiesa, tātad Latvijā pavisam 42 bāriņtiesas.

Komentējot grozījumus, Rīgas pašvaldības pārstāvis Viesturs Kleinbergs rosināja likumprojekta apspriešanā nošķirt bērnu tiesību sistēmas jautājumus no tiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, un to atbalsta arī LPS. Jau februārī sniegtajā atzinumā Pašvaldību savienība atbalstījusi tikai to sadaļu, kas skar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 11. punktu, savukārt konceptuālās normas, tajā skaitā par bāriņtiesu funkcionālo un institucionālo pārraudzību, ieteikusi nevirzīt konkrētajā likumprojektā, jo par to nepieciešamas detalizētas un nesasteigtas diskusijas starp lasījumiem, piesaistot ekspertus.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzsvēra trīs aspektus. Pirmais – institucionālo un funkcionālo pārraudzību nevar noteikt par pašvaldības autonomo funkciju, bet gan par valsts deleģēto funkciju. Šobrīd bāriņtiesas pilda autonomo funkciju. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtā daļa nosaka, ka “pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un apjomā”. Spēkā esošajā Pašvaldību likumā noteiktā kārtība un apjoms neparedz tādu ietvaru, kāds tiek piedāvāts likumprojektā, savukārt atsauces uz jauno Pašvaldību likumprojektu nav korektas, jo tas ir tikai likumprojekts. Otrais – darba devējs ir pašvaldība, līdz ar to precizējamas normas par bāriņtiesas locekļiem, nosakot, ka tos darbā pieņem attiecīgā pašvaldība vai pašvaldības dome var deleģēt tiesības bāriņtiesas priekšsēdētājam pieņemt darbā bāriņtiesas locekļus. Likumprojekta apspriešanas gaitā precizētā redakcija savukārt nosaka, ka bāriņtiesas locekļus pieņem darbā bāriņtiesas priekšsēdētājs. Trešais – izglītības un kvalifikācijas prasībām VBTAI amatpersonām (kā plānotajai centrālajai pārraugošajai iestādei) jābūt ne zemākām vai vēlams augstākām nekā bāriņtiesu amatpersonām. Bāriņtiesu priekšsēdētājiem un vietniekiem, kā zināms, šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā norma par obligātu maģistra grādu noteiktajās specialitātēs, un kopumā prasību latiņa ir augsta.

Ar ieteikumiem bāriņtiesas darba organizēšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iepazīstināja LM Iekšējā audita departamenta direktore Ingūna Trūle. Tie attiecas gan uz procesa vadību un notariālajām funkcijām, gan procesa vadītāja lomu, atbildību un darba apjomu. LM piedāvā vairākus kritērijus jaunizveidojamo bāriņtiesu modelim, kurus varat izpētīt prezentācijā zemāk, kā arī aicina pievērst uzmanību fizisko darba vietu un transporta pieejamībai, specializācijas iespējām, daudzprofila komandas izveidei, sazobei ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lietu pārņemšanai, arhivēšanai, datu kvalitātes kontrolei, sadarbības partneru informēšanai par izmaiņām un procesa gaitu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanā, komunikācijā ar sabiedrību u. c.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova atzīmēja, ka iepriekšējā bāriņtiesu reforma bija 2009. gadā, un teica paldies bāriņtiesām, jo pēdējo desmit gadu laikā to darbs uzlabojies.

Sadarbību ar pašvaldībām ieskicēja VBTAI galvenā inspektore Aija Erno, pastāstot par inspekcijas plānoto metodisko atbalstu bāriņtiesām ATR kontekstā. Aprīlī VBTAI veikusi pašvaldību aptauju, kurā kā problemātiskas saistībā ar jaunajām bāriņtiesām izvirzītas darba tiesiskās attiecības (no vēlētām amatpersonām uz darba līguma regulētām darba tiesiskajām attiecībām), lietvedības aspekti (lietu nodošana, lietu reģistri, arhīva jautājumi), kritēriji jaunās bāriņtiesas izveidei un darbības nepārtrauktības nodrošināšana, praktiskie jautājumi – telpas, transports, darba organizācija. Par ļoti svarīgu atzīts komunikācijas trūkums starp apvienojamo novadu bāriņtiesām un pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem. VBTAI plāno maijā un jūnijā rīkot tiešsaistes sanāksmes ar bāriņtiesām un pašvaldību atbildīgajām amatpersonām par bāriņtiesu reorganizāciju un sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu organizēt tikšanos par lietvedības jautājumiem, lai bāriņtiesas varētu izpildīt “mājasdarbus” pirms lietu un funkciju nodošanas jaunajai bāriņtiesai. Tāpat VBTAI sadarbībā ar LM Iekšējā audita departamentu iepazīstinās bāriņtiesas ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, plānojot jaunās bāriņtiesas sastāvu, un sadarbībā ar Valsts darba inspekciju apspriedīs ar bāriņtiesu darbiniekiem darba tiesisko attiecību jautājumus. Apkopotie materiāli būs pieejami VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv.

Noslēdzot komitejas sēdi, arī Rita Vectirāne teica paldies bāriņtiesām un uzsvēra, ka šīsdienas atslēgvārds visos jautājumos bijis sadarbība. Viņas vēlējums: “Lai veiksmīga, mērķtiecīga un jēgpilna sadarbība, allaž atceroties, ka centrā bērns!”

Sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit zemāk.

Videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Vineta Reitere,

LPS padomniece juridiskajos jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Aktuālā informācija par NPAIS pilnveidi
VBTAI plānotais metodiskais atbalsts bāriņtiesām ATR kontekstā
Audita „Bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējums (ārpusģimenes aprūpes noteikšanas procesa vadīšana)” starprezultāts par vērtēšanas kritērijiem BT izveidē pēc ATR