Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Komitejā pārrunā publiski pieejamo defibrilatoru ieviešanas ieceri un kvalitatīvas ilgtermiņa aprūpes nodrošin

Foto: Pixabay

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komiteja sēdē trešdien, 8.martā, pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar publiski pieejamu defibrilatoru ieviešanu Latvijas pašvaldībās un iestādēs, kā arī nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un ikvienam pieejamu ilgtermiņa aprūpi.

Par publiski pieejamu defibrilatoru ieviešanas ieceri sēdes dalībniekus informēja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Viņa skaidroja, ka patlaban publiski pieejami defibrilatori Latvijā ir divu mazumtirgotāju veikalu tīklos, kā arī Starptautiskajā lidostā "Rīga", taču, ņemot vērā statistiku par cilvēku skaitu, kurus publiskā vidē pēkšņi piemeklē sirdsdarbības apstāšanās, tādus ir nepieciešams izvietot, lai varētu glābt cilvēku dzīvības. Saskaņā ar statistiku ik gadu no sirdsdarbības apstāšanās Latvijā mirst ap 1000 cilvēku, un izglābt var ap 10%.

Pagaidām par publiski pieejamu defibrilatoru ir gaidāmas diskusijas un sabiedriskā apspriešana, kā arī pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tāpat šo medicīnas ierīču uzstādīšana ir paredzēta ilgākā laika posmā - no 2025. līdz 2027.gadam, informēja S. Janka.  Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka defibrilatoru izvietošanā ir jānosaka samērīgi termiņi, kā arī jādomā par cilvēku apmācību un vienota iepirkuma veikšanu, vairāk domājot par valsts līdzekļu ieguldīšanu šīs ieceres īstenošanā.

Par Eiropas aprūpes stratēģiju un Eiropas Padomes ieteikumu par piekļuvi pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un veselības punktu izveidi sociālās aprūpes iestādēs klātesošos informēja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Saskaņā ar apkopoto informāciju, visā Eiropas Savienībā lielam cilvēku skaitam joprojām nav pieejami cenas ziņā atbilstoši un kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi. Turklāt nereti sievietes ir tās, kuras uzņemas lielāko daļu neformālo aprūpes pienākumu, kas ietekmē viņu līdzdalību darba tirgū un līdz ar to maksātspēju. Savukārt investīcijas veselības aprūpes jomā visā Eiropā radīs līdz 13,6 miljonus darba vietu līdz 2030.gadam.

Daudz darba situācijas uzlabošanā ir arī Latvijā. Viens no uzdevumiem ir likumdošanas pilnveidošana, kas ietvertu arī jaunas un piemērotas terminoloģijas noteikšanu, skaidroja A. Dūdiņš. Patlaban Labklājības ministrija ir izdevusi rīkojumu Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī nozares ekspertiem kopīgi sagatavot priekšlikumus nacionālajam rīcības plānam sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamībai un attīstībai atbilstoši Eiropas aprūpes stratēģijai un Eiropas Padomes priekšlikumiem. Tāpat darba grupai jāsagatavo priekšlikumu prasībām, kādas ir nosakāmas ģimeniskai videi pietuvinātam sociālajam pakalpojumam un veselības punktu izveides veicināšanai pašvaldību finansētajās ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.

Sēdes ieraksts skatāms ŠEIT.