Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Nākamā daudzgadu finanšu shēma zem lupas: uzsver sadarbības nozīmi ar pašvaldībām

24.–25. oktobrī Briselē (Beļģijā) notikušajā Eiropas Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas (COTER) sanāksmē apstiprināti vairāki Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi Kopīgo noteikumu regulā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.

Priekšlikumā par Kopīgo noteikumu regulu ir ietverti kopīgi noteikumi attiecībā uz septiņiem fondiem: Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu un Iekšējās drošības fondu.

Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā (RK) locekļa Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Daiņa Turlā un vairāku citu valstu un politisko grupu politiķu no Apvienotās Karalistes, Igaunijas, Nīderlandes un Vācijas iesniegtajos grozījumos uzsvērta partnerības ar pašvaldībām nozīme partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā un īstenošanā, arī uzraudzības komiteju darbā. Katras dalībvalsts gatavotajam partnerības nolīgumam jābūt kā stratēģiskam dokumentam, ko Eiropas Komisija un dalībvalsts izmanto kā vadlīnijas sarunās par programmu izstrādi.

Tā kā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā plānots veidot ciešāku saikni ar Eiropas pusgada procesu, tad Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi paredz arī, ka Eiropas Komisija ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ja tie nepārprotami iekļauti valstu reformu programmās pēc sarunām ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Atgādinām, ka Eiropas pusgads ir daļa no Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas, tā laikā dalībvalstis savu budžeta un ekonomikas politiku pieskaņo tiem mērķiem, par ko panākta vienošanās Eiropas Savienības līmenī. Pusgadam ir skaidrs grafiks, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līmeņa norādes un pēc tam iesniedz savus politikas plānus (valsts reformu programmas un stabilitātes vai konverģences programmas), lai tās izvērtētu ES līmenī. Pēc šo plānu izvērtēšanas dalībvalstīm tiek doti individuāli ieteikumi (konkrētām valstīm adresēti ieteikumi), kas attiecas uz valsts budžeta un reformu politiku. 

Latvijas delegācijai 23. oktobrī bija iespēja tikties arī ar Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Sanitu Pavļutu-Deslandes, lai pārrunātu aktualitātes sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Arī Pavļuta-Deslandes uzsvēra mijiedarbību starp valsts un Eiropas Savienības politiku. “Pašvaldībām svarīgi saprast: Briselē notiekošajās sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam runā par kritērijiem un nosacījumiem. Taču, kā un kam mēs tērēsim, tas ir valsts un Latvijas nacionālā attīstības plāna jautājums. No vienas puses, mēs nevaram atraut Latvijas investīcijas no tā, kas notiek Briselē, šiem procesiem jābūt sazobē. No otras puses, tas, kas notiek Briselē, pilnībā nenosaka mūsu nacionālās intereses,” norādīja vēstniece.

Tikšanās laikā Latvijas delegācijas RK vadītāja vietnieks LPS priekšsēdis Gints Kaminskis aicināja visās diskusijās ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm aizstāvēt Latvijas pašvaldību intereses, neaizmirstot par to dažādību un teritoriālajām atšķirībām.

Diskusija ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam plānota 1. novembrī Rīgā LPS Domes sēdē. Latvijas Republikas ārlietu, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri iepazīstinās ar Latvijas pozīciju par ES daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam regulu priekšlikumiem un aktualitātēm sarunās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī lūgts informēt par to, kā nākamajā plānošanas periodā plānots sekmēt integrētu reģionālo attīstību.