Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Vīruss nespēj apturēt demokrātiju: ES diskutē par izejas stratēģiju no COVID-19 sanitārās krīzes

Avots: Eiropas Savienība, 2020

 

23. aprīlī notikušajā Eiropadomes locekļu videokonferencē valstu vai to valdību vadītāji atzinīgi novērtēja “Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai”, kas ir ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņota izejas stratēģija no COVID-19 sanitārās krīzes un sagatavos pamatu visaptverošam atveseļošanas plānam un nepieredzētām investīcijām.

Viens no minētajā ceļvedī ietvertajiem ieteikumiem ir sākt ierobežojumu atcelšanu ar pasākumiem ar vietēju ietekmi, pakāpeniski ietverot aktivitātes ar plašāku ģeogrāfisko pārklājumu, ņemot vērā valstu īpatnības. Tas ļautu veikt efektīvākus pasākumus, kas attiecīgajā gadījumā būtu pielāgoti vietējiem apstākļiem. Šis Eiropas Komisijas ieteikums uzsver pašvaldību lomu izejas stratēģijā no sanitārās krīzes, ar ko saskaras visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Savā uzrunā pagājušonedēļ pašvaldību iesaisti cīņā pret COVID-19 uzsvēris arī Eiropas Reģionu komitejas prezidents Apostols Cicikosts (Apostolos Tzitzikostas): “Šis bezprecedenta periods pierādījis, ka vīruss neapturēs demokrātiju un mūsu centienus sadarboties pāri robežām. Krīzes laikā esam pārliecinājušies par to, cik svarīgs ir jūsu un visu vietējo un reģionālo pašvaldību veikums krīzes pārvarēšanas epicentrā. Uzteicami ir lielie pūliņi, ko velta mūsu mērķtiecīgie darbinieki, kuri kopā ar mums, Komitejas locekļiem, strādā gan vietējās un reģionālās pārvaldes iestādēs, gan Reģionu komitejā. Bez viņu apņēmības un kolektīvā darba demokrātija nespētu funkcionēt.” Latvijas delegācijā Eiropas Reģionu komitejā, kas saskaņā ar Māstrihtas līgumu pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības visā Eiropas Savienībā un konsultē par jauniem pašvaldības ietekmējošiem tiesību aktiem, ir septiņi locekļi un septiņi to aizstājēji.

Eiropadomes locekļi tāpat uzsvēra nepieciešamību Eiropā ražot pirmās nepieciešamības preces, lai palielinātu Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju, izmantojot dinamisku rūpniecības politiku, atbalstu MVU un jaunuzņēmumiem un ārvalstu tiešo ieguldījumu efektīvu izvērtēšanu. Valstu līderi vienojās strādāt, lai izveidotu atveseļošanas fondu. “Minētajam fondam vajadzētu būt pietiekami vērienīgam, paredzētam visnopietnāk skartajām nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām Eiropā,” norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel).

Tā, piemēram, Beļģijā, piemērojoties jaunajiem apstākļiem COVID-19 sanitārās krīzes laikā, vairāki uzņēmumi pārorientējuši savu darbību un sākuši ražot ķirurģiskās maskas, auduma maskas, kā arī ar 3D printeriem drukāt īpašus vates kociņus uztriepju iegūšanai no deguna un mutes.