Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Vebinārā diskutē par Eiropas atveseļošanas plānu un Latvijas pašvaldību prioritāšu finansējumu

 

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šī gada 30. jūnijā rīkoja starptautisko vebināru “Un tam būtu jāgatavojas savlaicīgi” par jauno Eiropas atveseļošanas plānu un Latvijas pašvaldību iespējām finansēt vietējā mērogā būtiskas prioritātes.

Vebinārā uzstājās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska kabineta locekle Sofja Ribkina, Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas Dr. oec. Inese Vaidere un Dr. sc. pol. Ivars Ijabs, EK pārstāvis Ingars Zustrups, Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece ES fondu un valsts atbalsta jautājumos Ieva Valtmane un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris. Vebināru vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, un tajā piedalījās pašvaldību priekšsēdētāji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT vai YouTube kanālā ŠEIT.

Atklājot pasākumu, G. Kaminskis uzsvēra, ka maija nogalē EK nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, lai mazinātu Covid-19 krīzes sociālekonomiskās ietekmes smagumu. ES dalībvalstīm ar vairāku programmu un instrumentu starpniecību būs iespēja kopumā iegūt 1850 miljardus eiro, investējot zaļā, digitālā un noturīgā Eiropā. “Tā ir vēsturiska pieeja, kas mums tagad jāizmanto, un diskusijām par šo līdzekļu efektīvu un stratēģisku izmantošanu jābūt katrā pašvaldībā, reģionā un valstī. Mēs bieži dzirdam sakām, ka katra krīze ir iespēja un klusums pirms vētras jāizmanto, lai vētrai sagatavotos. Tāpēc izmantosim šo laiku, lai sagatavotos, pārdomātu savas idejas un saskaņotu stratēģiskos plānus, lai valstī varam sinhronizēt pašvaldību un nacionālās prioritātes finansiālā atbalsta izmantošanā investīcijām un reformām,” norādīja Kaminskis.

Savukārt S. Ribkina vebinārā informēja par Atgūšanas atbalstu kohēzijas un Eiropas teritorijām (React-EU), kas ir nozīmīgs atbalsta papildinājums kohēzijas un esošajām programmām. Atbalsts būs spēkā no 2020. līdz 2022. gadam. Kopumā papildus pašreizējām programmām būs pieejami 55 miljardi eiro, un tas balstīsies uz pašreizējo programmu bāzes. No tiem 5 miljardi eiro būs pieejami jau šogad. ES līdzfinansējums – 100% apmērā, lai dalībvalstis varētu reaģēt uz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekām, piemēram, radīt jaunas darbvietas.

Paralēli tam EK priekšlikums paredz vislielāko grantu atbalsta programmu – Atjaunošanas un noturības veicināšana (Recovery and resilience facility). Saistības būs jāuzņemas līdz 2024. gadam, un Latvijai paredzēti 2 miljardi eiro. Tas valstij būs nozīmīgs līdzekļu apjoms, kam jābūt labi saplānotam kopīgi ar reģioniem un pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka finansējums papildina citu fondu finansējumu. Valstīm naudas saņemšanai būs jāizstrādā Atjaunošanas un noturības plāns, aprakstot konkrētas reformas un investīcijas, tai skaitā mērķus un izmaksas. Pie plāniem jāsāk strādāt jau šobrīd, un tiem jāsaskan ar EK prioritātēm ieguldīt digitālā un zaļā Eiropā, teritoriālajiem taisnīgas pārejas plāniem un citām fondu programmām. Visbeidzot, Taisnīgas pārejas fonds (Just transition fund), kas paredz 398 miljonus eiro Latvijai. Tas liek pārdomāt reģionālā tvērumā, kādus pasākumus var finansēt. Tuvāko mēnešu laikā EK plāno sadarbībā ar Latvijas valdību izstrādāt konkrētus plānus, un pašvaldību iesaiste šajā procesā ir ļoti svarīga.

Vebinārā I. Valtmane pasākuma dalībniekiem pastāstīja, ka React-EU piešķīruma pirmā daļa Latvijai būs zināma 2020. gada oktobrī, bet otra daļa – 2021. gada oktobrī. Šos līdzekļus varēs izmantot, piemēram, dīkstāves atbalstam, subsīdijām, atbalstam pašnodarbinātajiem. Krīzē vissmagāk cietušas iedzīvotāju grupas, kurām ir viszemākie ienākumi, tāpēc saistībā ar darbvietu radīšanu akcents būs tieši uz šīm grupām. Savukārt nākotnē gaidāma daudz lielāka koncentrēšanās tieši uz bērnu nabadzības mazināšanu. Tam būs pieejams ES fondu finansējums. E. Šadris papildināja, ka vēl būs nopietnas diskusijas par dažādiem investīciju instrumentiem, arī jaunajiem.

Visbeidzot, vebināra noslēgumā I. Ijabs uzsvēra, ka pieejamā atbalsta pamats ir Eiropas zaļais kurss, digitālā transformācija un noturība. Lielākā ES zinātnes un pētniecības programma Apvārsnis 2020 noslēdzas šogad, bet nākamgad sāksies programma Apvārsnis Eiropa. Tajā nākamajam plānošanas periodam paredzēti 94 miljardi eiro. Akcents šoreiz būs uz inovatīvajiem risinājumiem. Plānotas ir ne tikai dotācijas, bet arī aizņēmumi. Turklāt 3,3% no 94 miljardiem eiro būs pieejami valstīm, kurās ekonomika nav tik inovatīva vai produktīva kā Rietumeiropas valstīs, arī Latvijai.

Vebināru organizēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecība Briselē sadarbībā ar Kuldīgas novada domi.

Jau vēstīts, ka 27. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par vērienīgu atveseļošanas plānu, ierosinot izveidot jaunu instrumentu Nākamās paaudzes Eiropas Savienība (Next Generation EU), kas būs iekļauts uzlabotā ES ilgtermiņa budžetā.

Sofija Ribkina: Eiropas Savienības budžets ‘Stiprinot Eiropas atveseļošanās plānu’
Ieva Valtmane: ReactEU regula
Ingars Zustrups: Latvijas izaicinājumi Eiropas atveseļošanās plāna kontekstā