Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas pašvaldību vadītāji informē EK pārstāvi par pašvaldību investīciju un attīstības prioritātēm

8. jūlijā diskusijā ar Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) ekonomikas analītiķi Ingaru Zustrupu Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas pašvaldību pārstāvji dalījās redzējumā par pašvaldību attīstību nākamajos piecos gados, nepieciešamajām investīcijām un attīstības prioritātēm jaunā Eiropas atveseļošanās un noturības instrumenta kontekstā.

Diskusijas sākumā Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede pateicās Ingaram Zustrupam, kurš izteica vēlmi uzklausīt pašvaldību vadītājus par to, kurā virzienā būtu jāiegulda šie līdzekļi un kā visefektīvāk attīstīt mūsu valsti un veicināt konkurētspēju: “Šis ir ļoti svarīgs brīdis Latvijai, jo Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Sagatavotas virkne programmu, kurās arī Latvijai būs iespēja saņemt finansējumu, lai varētu atveseļot mūsu ekonomiku un veicināt Latvijas konkurētspēju.”

Arī LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsvēra diskusijas par Eiropas atveseļošanās un noturības instrumentu nozīmīgumu tieši patlaban: “Eiropas atveseļošanās un noturības instrumenta mērķis ir stimulēt ekonomiku, un tā Latvijai ir pēdējā iespēja, jo nevaram atļauties pirkt pilnīgi visu no Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes un citām valstīm. Kaut kas jāražo šeit vai kaut kam jābūt vismaz komplektēšanas sadaļā. Manuprāt, mūsu lielākais izaicinājums būtu, piemēram, attīstīt sabiedrisko transportu vai vilcienu lokomotīves, kas darbināmas ar ūdeņradi un elektrību. Tāpat arī digitalizācijas jomā ir tas brīdis, kad Latvijas Pašvaldību savienībai kopīgi ar akadēmiķiem jāpiedāvā nozaru ministrijām gatavi projektu koncepti, lai no valsts puses veidotu inovatīvus pasūtījumus un iepirkumus.”

Runājot par pašvaldību investīciju prioritātēm, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents kā pašvaldību prioritārās investīciju jomas uzsvēra mājokļus, ūdensapgādi un ceļus. “Attiecībā uz sabiedrisko transportu un pārvadājumiem Vidzemes plānošanas reģionā ir ļoti labs piemērs – pakalpojums “Transports pēc pieprasījuma”. Būtu svarīgi atbalstīt šā projekta turpinājumu, jo pašiem mums tādu līdzekļu nav. Pieprasījums no iedzīvotājiem attālākajos nostūros ir liels, jo mobilitāte maznodrošinātajiem ir ļoti sarežģīts jautājums. Mums būtu jādomā, kā daļu no Eiropas atveseļošanās un noturības instrumenta finansējuma ļaut īstenot pašvaldībām.”

Savukārt Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja: lai cilvēki kādā teritorijā dzīvotu, viņiem ir nepieciešams mājoklis, kas Latvijā ir liela problēma. “Jaunjelgavā desmit gados esam zaudējuši 1000 iedzīvotāju, taču dzīvokļu rinda nesamazinās. Mazpilsētās un pagastos 30–40 procenti dzīvokļu ir bez ūdensapgādes, kanalizācijas, ar malkas apkuri. Tāpat jārunā par energoefektivitāti: ir ļoti daudz ēku, kurām nepieciešami energoefektivitātes pasākumi.” G. Libeks arī uzsvēra, ka, domājot par vietējiem iedzīvotājiem, nepieciešams daudz lielāku uzmanību pievērst vietējo un reģionālo ceļu attīstībai, ne tikai tranzīta ceļu tīklam.

Diskusija bija Eiropas Komisijas pārstāvja rosināta saruna, un Latvijas pašvaldību vadītāju un pārstāvju viedokļi tiks ņemti vērā, Eiropas Komisijai gatavojot savu nostāju par Latvijas investīciju un reformu prioritātēm.

Latvijas Pašvaldību savienība jau rakstījusi, ka 27. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par vērienīgu Eiropas Savienības atveseļošanas plānu, ierosinot izveidot jaunu Eiropas atveseļošanās un noturības instrumentu (“Recovery and Resilience Facility”). No tā Latvijai indikatīvi būs pieejami 2,9 miljardi eiro jeb ~10% no IKP investīciju un reformu atbalstam, tostarp pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku. Lai šos līdzekļus apgūtu, valstīm jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kas balstīti uz Eiropas Semestra ietvaros identificētajām prioritātēm. DG ECFIN ir viens no galvenajiem Eiropas Semestra procesa virzītājiem, un tā loma šā instrumenta ieviešanā būs salīdzinoši liela. Galvenie izaicinājumi, ko Eiropas Komisija identificējusi Latvijai, ir: tuvoties ES vidējam dzīves līmenim, nodrošināt iekļaujošu izaugsmi, veicināt enerģētikas dekarbonizāciju un risināt ar iedzīvotāju samazināšanos saistītās problēmas.

Agita Kaupuža,

LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos,

LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja