Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Kongresa komitejās akcentē galvaspilsētas statusu, jauniešu lomu, reformas un pandēmijas ietekmi

No 15. līdz 17. septembrim tiešsaistē norisinājās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa darbs trīs komitejās, kurās piedalījās arī Latvijas delegācijas pārstāvji.

Otrdien, 15. septembrī, notika Pārvaldības komitejas sanāksme, kurā piedalījās Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Sanāksmes dalībnieki izskatīja vairākus ziņojumus, arī par galvaspilsētu statusu. Galvaspilsēta lielākoties ir valsts demogrāfiskais, kultūras, ekonomiskais un politiskais centrs, kas var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tās autonomiju. Tāpēc ziņojumā netiek uzsvērta vajadzība pēc kāda īpaša galvaspilsētas statusa ar vienādiem nosacījumiem visās Eiropas valstīs, bet, tieši pretēji, būtu jāņem vērā galvaspilsētu, kā arī valstu īpašās vajadzības un šāda galvaspilsētas statusa nosacījumiem būtu jābūt elastīgiem un autonomiju garantējošiem. Turklāt ziņojuma rekomendācijās kongresa dalībvalstu valdības aicina apsvērt iespēju piešķirt galvaspilsētām kompensācijas par papildu izdevumiem, kas rodas, veicot īpašās galvaspilsētas funkcijas.

Komitejas tiešsaistes sanāksmē skatīja arī tādus jautājumus kā pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbība, teritoriālā solidaritāte un mājokļu koplietošanas problēmas.

Savukārt trešdien, 16. septembrī, notika Aktuālo jautājumu komitejas sanāksme, kurā piedalījās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Komitejā tika skatīts un apstiprināts ziņojuma projekts “Darbs ar jauniešiem: vietējo un reģionālo pašvaldību loma”. Tajā uzsvērta nepieciešamība vairāk iesaistīt jauniešus vietējā un reģionālā līmenī gan kā profesionāļus, gan brīvprātīgos. Vietējās un reģionālās pašvaldības aicina izstrādāt un īstenot novatorisku jaunatnes politiku un iesaistīties plašākā dialogā ar jauniešiem, tā veidojot iekļaujošāku un demokrātiskāku sabiedrību. Ziņojumā pašvaldībām tiek piedāvātas vadlīnijas, kuru mērķis ir uzlabot koordināciju darbā ar jauniešiem visos pārvaldes līmeņos.

Savukārt ziņojums “Kultūra bez robežām: kultūras mantojuma pārvaldība vietējai un reģionālai attīstībai” uzsver kultūras mantojuma (kā materiālā, tā nemateriālā) nozīmi ilgtspējīgā pašvaldību attīstībā, pilsētvides reģenerācijā un, protams, tūrismā. Ziņojumā pašvaldības aicina ieguldīt finansējumu šā mantojuma saglabāšanā, atbalstīt un popularizēt to. Dalībvalstu valdības aicina popularizēt kultūras tūrismu kā līdzekli reģionu un pilsētu attīstības atbalstam, vienlaikus pieņemot “atbildīga tūrisma” pieeju. Visbeidzot, tā aicina visas dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (FARO konvencija) un Eiropas Ainavu konvenciju.

Visbeidzot ceturtdien, 17. septembrī, notika Monitoringa komitejas sanāksme.

Monitoringa komitejā tika skatīta pašreizējā situācija saistībā ar pašvaldību demokrātiju Latvijā, t. sk. administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Par aktualitātēm klātesošajiem pastāstīja Latvijas delegācijas pārstāvis Mazsalacas novada priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Eksperts Marks Kolss, kurš ir arī viens no ziņojuma par situāciju Latvijā līdzautoriem, paudu sašutumu, kādā veidā Latvijā tiek īstenota ATR. Kongress vairākkārt aicinājis gan Latvijas valdību, gan Saeimu ieklausīties iedzīvotāju un pašvaldību viedokļos un neveikt reformu sasteigti. Taču pandēmijas ēnā notika pretējais un ATR likums tika pieņemts bez attiecīgām konsultācijām. “Tas ir liels solis atpakaļ Latvijas demokrātijā,” teica M. Kolss. Turklāt eksperts uzsvēra, ka nav pieņemama kārtība, kādā atsevišķos gadījumos tiek atlaisti pašvaldību vadītāji. Tāpat eksperts norādīja, ka reformas nodokļu politika ir vērsta uz pašvaldību patstāvīgo ieņēmumu samazinājumu un rada draudus pašvaldību budžetu autonomijai.

Visplašākās diskusijas visu trīs dienu laikā Eiropas pašvaldību pārstāvju vidū izvērsās, apspriežot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dažādu līmeņu pašvaldībām. Pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par pandēmijas izplatību konkrētajos reģionos un novados, kā arī rīcības plānos un pārdomās par to, ko varēja darīt labāk. Daudzas pašvaldības atzina, ka valdības līmenī šie jautājumi tika risināti pārāk vispārīgi, uzliekot, piemēram, vienādus ierobežojumus visā valsts teritorijā. Tomēr pandēmijas izplatība nav vienāda visā teritorijā, tāpēc tās apkarošanai nepieciešami dažādi līdzekļi atbilstoši izplatībai reģionos. Pašvaldību pārstāvji atzina, ka pašvaldības ir tuvāk saviem iedzīvotājiem, labāk pārzina situāciju un spēj pašas pieņemt atbilstošus lēmumus.

Kristīne Kūlīte,

LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos