Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

ES reģionālais un vietējais barometrs: pašvaldībām jānodrošina pienācīgs finansējums

Eiropas Reģionu komitejas publiskotais pirmais gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs, kurā apskatīta Covid-19 pandēmijas ietekme un Eiropas Savienības pašvaldību loma ekonomikas atveseļošanā, apliecina pašvaldību izdevumu pieaugumu un vērš uzmanību uz ieņēmumu kritumu un tā potenciālo ietekmi uz iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem.

Ziņojumā secināts, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē, no vienas puses, ir palielinājušies pašvaldību izdevumi veselībai, sociālajiem pakalpojumiem un civilajai aizsardzībai, savukārt, no otras puses, vairāk nekā 90% Eiropas Savienības pašvaldību gatavojas ieņēmumu kritumam, jo to ienākumi no saimnieciskās darbības un nodokļu ieņēmumi strauji samazinās. Tas ievērojami ietekmēs pašvaldību iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus. Turklāt, ja nebūs pienācīga atbalsta finansējuma atveseļošanai un izturētspējas veidošanai, lielākajā daļā Eiropas Savienības pašvaldību stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies ne tikai 2021., bet arī 2022. gadā. Tā, piemēram, 83% pašvaldību paredz nodokļu ieņēmumu samazināšanos 2020. gadā un 53% no tām paredz, ka 2021. gadā kritums būs smags.

Nedrīkst arī aizmirst par apdraudējumu darbvietu īpatsvaram katrā reģionā un vietā. Secināts, ka vissmagākās sekas ir pašnodarbinātajiem, uz noteiktu laiku pieņemtiem darbiniekiem un nepilna laika darba ņēmējiem, tajā skaitā jauniešiem. Ziņojumā arī brīdināts, ka pandēmija var palielināt plaisu starp laukiem un pilsētām, kā arī kvalitatīva digitālā aprīkojuma trūkuma dēļ saasināt atšķirības starp izglītības sistēmām.

Saistībā ar nesenajām Eiropas Komisijas iniciatīvām Eiropas zaļajā kursā uzmanības vērti ir secinājumi, ka pandēmijas ietekme bijusi atkarīga ne tikai no veselības aprūpes infrastruktūras, aprīkojuma un personāla pieejamības, iedzīvotāju blīvuma un vecuma struktūras, bet arī no gaisa piesārņojuma.

Eiropas Reģionu komitejas prezidents Apostols Dzidzikosts (Apostolos Tzitzikostas) atklāja, ka Eiropas Reģionu komitejas veiktā Eiropas Savienības 27 000 iedzīvotāju aptauja apliecina: 52% respondentu uzticas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kopumā joprojām visuzticamākajam pārvaldības līmenim, kuram uzticas vairums eiropiešu. “67 procenti aptaujāto iedzīvotāju vēlēšanās, lai pašvaldības varētu vairāk ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus, liek mums pārdomāt, kā darbojas Eiropas Savienības demokrātija, lai tā būtu pietuvinātāka iedzīvotājiem to teritorijās. Kā vietējie un reģionālie līderi esam apņēmības pilni strādāt kopā Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī, lai atveseļotos no pandēmijas un veidotu izturētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku,” uzsvēra A. Dzidzikosts.

Komentējot publicēto ES reģionālo un vietējo barometru, Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā vadītājs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka pēdējo mēnešu laikā pašvaldības guvušas ievērojamu pieredzi un zināšanas, kā operatīvi rīkoties sarežģītās situācijās, paralēli ieguldot ekonomikas atveseļošanā, sekmējot darbavietas un nodarbinātību. “Šajā pandēmijas izraisītajā krīzes laikā pašvaldības ir nozīmīgs valdības partneris, aktīvi iesaistās un īsteno dažādus vīrusa izplatību ierobežojošus soļus, vienlaikus sniedzot saviem iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu. Arī sagatavotais ziņojums apliecina, ka valstij šajā laikā būtu jāsniedz atbalsts pašvaldībām dažādās jomās. Pašvaldību izdevumus ietekmējušas ne tikai Covid-19 izraisītās krīzes sekas, bet arī valdības lēmumi par nākamā gada valsts budžetu. Pētījuma dati ir apliecinājums, ka valdība un Saeima nedrīkst nākamgad krasi samazināt pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus, vēl vairāk sekmējot reģionālās atšķirības Latvijā, kur dzīvo cilvēki un paļaujas, ka saņems kvalitatīvus pakalpojumus un nepieciešamo palīdzību krīzes situācijās,” norādīja G. Kaminskis. Viņš arī rosināja šajā izaicinājumu laikā strādāt tā, lai ieguldītu ekonomikas stiprināšanā, kas mazinās bezdarba līmeni reģionos un nodrošinās iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Latvijas delegācijas vadītājs tāpat arī vērsa uzmanību uz Covid-19 pandēmijas korelāciju ar gaisa kvalitāti pašvaldībās, aicinot lielāku vērību pievērst Eiropas Renovācijas viļņa stratēģijas īstenošanai Latvijā: “Pozitīvi vērtēju Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres kļūšanu par Eiropas renovāciju vēstnesi Latvijā un vēlos apliecināt, ka esam ieinteresēti iesaistīties kopīgā darbā, lai veicinātu informācijas pieejamību par ēku atjaunošanu un energoefektivitātes atjaunošanu. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai Eiropas renovācijas viļņa īstenošanai arī Latvijā.”

Ar ES reģionālā un vietējā barometra kopsavilkumu latviski varat iepazīties šajā saitē, savukārt visu publikāciju angliski varat izlasīt šeit.