Eiropas Reģionu komitejas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kopīgi veiktajā aptaujā secināts, ka 86% pilsētu un reģionu prognozē izdevumu pieaugumu un 90% paredz ieņēmumu samazināšanos, kas apdraud publiskos ieguldījumus.
Abu institūciju veiktajā aptaujā “Covid-19 ietekme uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām: pārvaldība, finanses un atveseļošanas plāni” šovasar aptaujātas 300 pašvaldības 24 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās mērķis bija iegūt datus par Covid-19 pandēmijas izraisītās sociālekonomiskās krīzes ietekmi teritoriālajā aspektā. Iegūtās atbildes ļauj secināt, ka pašvaldību izdevumu pieaugums jo īpaši tiek prognozēts sociālajiem pakalpojumiem (64%), sociālajiem pabalstiem (59%), MVU un pašnodarbināto personu atbalsta un sabiedrības veselības jomā.
Pētījumā arī secināts, ka Covid-19 krīze paver lēmumu pieņēmējiem iespēju pārveidot reģionālās attīstības politiku. Trīs svarīgākās prioritātes ir nodrošināt cenu ziņā pieņemamus, pieejamus un kvalitatīvus pamatpakalpojumus, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumus, visās teritorijās (76%); reģionālās izturētspējas stiprināšana (69%); starpreģionālās digitālās plaisas mazināšana (68%).
Reaģējot uz situāciju un veidojot Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija 11. novembrī publicējusi priekšlikumu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības veselības drošības satvaru un galveno ES aģentūru gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām – plānu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”. Lai reaģētu uz šo tiesību aktu kopumu, 23. novembrī Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas (NAT) locekļiem bija iespēja izteikt savu viedokli saistībā ar krīzes pārvaldību.
Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs sarunā ar Latvijas Pašvaldību savienību uzsvēra nepieciešamību dalīties ar iegūto pieredzi, lai izdarītu secinājumus gan katrs pats, gan arī pašvaldību, nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. “Gan pie mums, Viļakā, gan katrā pašvaldībā ir sava pieredze un secinājumi, kā rīkoties ārkārtējos apstākļos. Ar šādiem secinājumiem jādalās un pētījumu rezultāti jāņem vērā, lai kopīgi izveidotu rīcības stratēģiju, kā rīkoties līdzīgā ārkārtas situācijā. No šīs situācijas mēs daudz ko varam mācīties turpmākajiem politiskajiem lēmumiem, lai nākotnē spētu ļoti savlaicīgi identificēt, pieņemt lēmumus un rīkoties,” uzsvēra S. Maksimovs.