Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Eksperiments: Covid-19 drošas vietas Briselē

Foto: ekrānšāviņš no RTBF ziņu izlaiduma.

Marta sākumā Briselē (Beļģijā) uzsākts pilotprojekts, lai pielāgotu pilsētas dzīvi Covid-19 vīrusa klātbūtnei nākamajos gados un ar jauno tehnoloģiju palīdzību veidotu tādu privāto un publisko infrastruktūru, kurā nodrošināta pareiza ventilācija un vīrusu saturošo pilienu dispersija.

Pilotprojekta aizsācēji ir Briseles pilsētas mērs Filips Klozs (Philippe Close) un emeritētais infekcijas slimību profesors Nātans Klumeks (Nathan Clumeck), kuri izveidojuši darba grupu pirmo astoņu eksperimentālo vietu auditam. Darba grupā uzņēmēji kopā ar zinātniekiem, mediķiem, arhitektiem un inženieriem vērtēs, kā pielāgot telpas, lai tajās uzlabotu higiēnu un novērstu dažādu vīrusu izplatīšanos.

Profesors Nātans Klumeks, kurš Beļģijā viens no pirmajiem mudināja arī iedzīvotājus ikdienā nēsāt ķirurģiskās maskas, uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi jau tagad domāt par iespējamiem risinājumiem. “Mēs dzīvosim ar šo vīrusu arī nākotnē. Visi soļi, kas ieviesti patlaban, ir īstermiņa vai vidēja termiņa. Tagad jādomā par ilgtermiņa pasākumiem, jo man liekas, ka šī epidēmija nebūs pēdējā, un mums jau patlaban jādomā par to, kur un kā investēt,” atzina N. Klumeks. “Mēs zinām, ka šis vīruss izplatās arī ar mikropilieniem līdz pat 5 metru attālumam. Un, ja jūs esat slēgtā, neventilētā telpā, esat inficēts un mazāk nekā piecu metru attālumā no kāda, jūs šo cilvēku inficēsiet. Tāpēc ventilācija ir nozīmīga, jo tā “atšķaida” vīrusu. Ventilācija to izvada ārā un pat sterilizē, ja mēs izmantojam tādus mehānismus kā, piemēram, UV,” skaidroja profesors.

Arī Briseles pilsētas mērs F. Klozs norādīja, ka no pieredzētā gūtie secinājumi jāpielieto efektīvi. “Tā nav pēdējā pandēmija, mikrobi mūsu pasaulē turpinās pastāvēt, un pilsētām jāgūst mācība no šīs pandēmijas, lai atrastu risinājumus. Jo īpaši tādēļ, lai arī nākotnē nebūtu uz ilgāku laiku jāslēdz kultūras, sociālajā un ekonomiskajā jomā strādājošo uzņēmumu darbība. Tas, ko mēs ieviešam, ir metode,” norādīja Filips Klozs, uzsverot, ka pareiza ventilācija mazinās arī riskus inficēties ar gripu vai gastroenterītu.

Pirmās astoņas vietas, kas tiks vērtētas un kurās izmantos jaunās tehnoloģijas, izvēlētas dažādās jomās: teātris, divas profesionālās izglītības skolas (kurās audzēkņi piedalās praktiskajos darbos), restorāns un kafejnīca, sporta centrs, kinoteātris un universitātes auditorija. Briselē jau ir vairākas zāles ar ārējās ventilācijas sistēmu, kas ievada svaigu gaisu. Tāpat Brussels Expo izstāžu zālē, kurā patlaban atrodas Beļģijas lielākais Covid-19 vakcinācijas centrs, izvietotas UV-C dezinfekcijas lampas.

Projekts aizsākts laikā, kad daudzas publiskas vietas, kurās cilvēki pulcējas telpās, joprojām ir slēgtas. Tā, piemēram, restorāni un kafejnīcas darbu varētu atsākt ne agrāk kā 1. maijā. Arī kultūras pasākumi telpās nenotiks vismaz līdz 1. maijam.