Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Eiropas pašvaldības dalās piemēros Covid-19 krīzes risināšanai

Foto: freepik.com

22. martā notikušajā Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē Eiropas valstu pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par dažādajiem risinājumiem un perspektīvām Covid-19 krīzes kontekstā, lai veicinātu iedzīvotāju veselību un drošību.

Tā, piemēram, Madrides pašvaldībā (Spānija) aizsākta jauna, inovatīva iniciatīva “Vigía System”, kas ļauj tiešsaistē noteikt un pārraudzīt koronavīrusu pilsētas notekūdeņos. Praksē sistēma ļauj paredzēt nopietnus Covid-19 uzliesmojumus, paziņojot par to 72 stundas iepriekš. Šī papildu informācija ir ļoti noderīga mediķiem un arī vietējām pašvaldībām, ļaujot plānot nepieciešamās aktivitātes. Vairāk par šo iniciatīvu var izlasīt Eiropas Reģionu komitejas mājaslapā.

Arī Beļģijā, kur Covid-19 pārraudzību notekūdeņos koordinē Beļģijas veselības institūts Sciencsano, konstatēta korelācija starp notekūdeņos konstatēto Covid-19 klātbūtni un inficēto personu skaitu. Notekūdeņu analizēšana nodrošina rādītāju, kas ļauj savlaicīgi noteikt jebkuras pamanāmas izmaiņas vīrusa cirkulācijā. Notekūdeņu paraugi tiek ievākti 42 vietās (pie ieejas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās) un analizēti divreiz nedēļā. Analizējot iegūto informāciju, pētnieki secinājuši, ka vīrusa līkne notekūdeņos kopumā ir līdzīga to cilvēku skaitam, kuriem ir pozitīvi rezultāti visos trijos Beļģijas reģionos. Tomēr jāatzīmē, ka pētnieki vēl uzlabo pētniecības metodes, lai iegūtos datus varētu labāk izmantot politisko lēmumu pieņemšanai saistībā ar Covid-19 krīzes pārvaldīšanu.

Domājot par dzīvi “jaunajā normālajā” situācijā Covid-19 pandēmijas kontekstā, Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā pārstāvis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs aicināja neraudzīties pagātnē, bet pielāgoties jaunajiem apstākļiem un domāt par nākotni. “Latvijas un arī Eiropas kopējā problēma ir vakcinācijas temps. Liela daļa iedzīvotāju joprojām gaida, kad varēs atgriezties pie iepriekšējā dzīvesveida, bet, jo ātrāk mēs pieņemsim, ka mums jādzīvo “jaunajā normālajā”, jo ātrāk spēsim labāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā būs mūsu priekšrocība, lai būtu priekšā citām valstīm, citādi būsim kā jūras enkura bremzēti,” savās pārdomās dalījās S. Maksimovs.