Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Tehnoloģijas ir atbilde, bet kāds bija jautājums?

12. maijā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības rīkotais starptautiskais vebinārs “Tehnoloģijas ir atbilde, bet kāds bija jautājums?”, kas bija veltīts patlaban ļoti aktuāliem jautājumiem – klimata pārmaiņām, energoefektivitātei, inovācijām, kultūrai un iedzīvotāju iesaistīšanai. Vebināra ierakstu varat noskatīties Latvijas Pašvaldību savienības YouTube kanālā.

1966. gadā arhitekts Sedriks Praiss (Cedric Price) savā lekcijā provocēja ar jautājumu “Tehnoloģijas ir atbilde, bet kāds bija jautājums?”, aicinot auditoriju domāt par jautājuma būtību, meklēt atbildes un pārdomāt tehnoloģiju ietekmi uz progresu. Tagad, vairāk nekā 50 gadus pēc šā notikuma, viņa uzdotais jautājums ir tikpat aktuāls, ja ne vēl aktuālāks.

Uzrunājot vebināra auditoriju – pašvaldību pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Azerbaidžānas, Beļģijas, Somijas, Itālijas, Francijas un arī Ziemeļmaķedonijas –, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Eiropas Reģionu komitejas Austrumu partnerības reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) loceklis Gints Kaminskis rosināja uz pārdomām: Jautājumu “Kāpēc mēs to vispār darām?” droši vien ik pa laikam uzdodam katrs pats sev. Taču, ja domājam par Eiropas Savienības vai globālākiem mērķiem, tad varbūt par to aizdomājamies daudz retāk, jo šķiet, ka tas mūs nemaz neskar personīgi. Taču, tāpat kā Zeme ir apaļa, tāpat arī gaiss plūst pāri robežām, upes tek cauri vairākām valstīm, nešķirojot, vai tās ir Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Un arī iedzīvotāju vēlmes pēc tīras vides, svaiga gaisa, skaistām, ilgtspējīgām pašvaldībām visur ir vairāk vai mazāk līdzīgas.” G. Kaminskis aicināja pasākuma dalībniekus meklēt atbildes uz jautājumu, ko varam darīt kopā, ar Eiropas Savienības vai Austrumu partnerības iniciatīvu starpniecību, lai ar radošām idejām, intelektuālām inovācijām un arhitektu prasmēm veidotu sev apkārt tādu vidi, kādu patiesi vēlamies.

To, ka šis ir īstais brīdis pārdomām, atzina arī Eiropas Komisijas Eiropas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (DG NEAR) par Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju un Austrumu partnerību atbildīgās nodaļas vadītājs Vasilis Marags. “Austrumu partnerības politikas nākotnes izvērtējumu esam sākuši jau 2019. gadā un esam to atspoguļojuši dokumentā par šo politiku pēc 2020. gada, lai spēcinātu mūsu Austrumu partnerības valstu partnerus. Mēs ierosinām investēt piecās galvenajās jomās – ekonomikā, labā pārvaldībā, klimata noturībā, digitālajā pārveidē un iekļaujošā sabiedrībā. Domāju, ka visu šo mērķu sasniegšanā ir svarīgi iesaistīt pašvaldības. Tāpat to panākšanā būtiska ir zaļa un digitāla pārveide,” uzsvēra V. Marags. Viņš arī norādīja, ka pašvaldības ir un tām jābūt galvenajam Eiropas Savienības partnerim arī jaunās prioritātes – viedas un zaļas mobilitātes pašvaldībās – īstenošanā.

Vebinārā ANO, Latvijas, Beļģijas, Lietuvas, Austrumu partnerības valstu pārstāvji, arhitekti un inovāciju eksperti dalījās īstenotajās iecerēs un idejās, lai padarītu mūsu pašvaldības skaistākas, ilgtspējīgākas un iekļaujošākas. Pasākums bija arī iespēja auditorijai vairāk atklāt jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu un iepazīties ar Somijas, Beļģijas un Latvijas pārstāvju izpratni par tās lomu iedzīvotāju iesaistīšanā un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.

Pasākumu rīkoja Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Eiropas Pašvaldību un reģionu padomi, PLATFORMU, Lietuvas Pašvaldību asociāciju, Eiropas Mēru pakta biroju un ar Eiropas Reģionu komitejas atbalstu.

New European Bauhaus: Markkula
Georgia: green cases
EU4Climate
New European Bauhaus: Street Art Festival Kuldiga
Darba kārtība “Tehnoloģijas ir atbilde, bet kāds bija jautājum?”