Foto: pexels.com
12. maijā Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja starptautisku vebināru par jauno Mēru paktu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienības politikas jauno ietvaru šajā jomā, kā arī citu pašvaldību pieredzi, gatavojot klimata rīcības plānus un kļūstot par ilgtspējīgām pašvaldībām.
Pasākumu atklājot, Eiropas Mēru pakta nacionālais vēstnieks no Latvijas, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš uzsvēra energoefektivitātes nozīmi: “Energoefektivitāte nozīmē daudz ko, taču pirmām kārtām es vēlētos uzsvērt principu – energoefektivitāte vispirms. Jebkurā energosistēmas pilnveidē būtu jāvērtē, vai tā uzņēmumiem un iedzīvotājiem nozīmē mazākas izmaksas un lai neciestu patērētāju intereses. Virzoties uz tīrāku enerģijas nesēju izmantošanu, Eiropas Savienība kopumā patērēs mazāk enerģijas, vairāk izmantos vietējos atjaunojamos resursus un pakāpeniski dažādos enerģijas importu.” Viņš tāpat pauda viedokli, ka enerģijas ietaupījumi, dažādošana un vietējā enerģijas ražošana palīdzēs padarīt Eiropas ekonomiku noturīgāku, un šos mērķus pašvaldībās var veicināt ar Mēru pakta starpniecību.
Savukārt, stāstot par Eiropas Savienības politikas jauno ietvaru klimata un enerģētikas jomā, Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta pārstāve Katerina Fortuna (Katerina Fortun) atklāja personīgo pieredzi: “Esmu augusi Čehijas Republikā un kā bērns spēlējos tīrās upēs, nekad nedomājot par to, ka nākotnē varētu būt ūdens trūkums. Taču tagad Čehijas Republikā ūdens upēs paliek mazāk un tas kļūst ļoti piesārņots. No vienas puses, mums ir sausums un sāk pietrūkt ūdens, no otras puses – piedzīvojam milzīgus plūdus. Un tas viss notiek ar dažu nedēļu starplaiku. Domāju, ka arī jūs esat pamanījuši lietas, kas notiek jūsu reģionā klimata pārmaiņu dēļ,” pastāstīja K. Fortuna.
Eiropas Komisijas pārstāve tāpat pastāstīja, ka 2021. gads ir būtisks ne vien tādēļ, ka Eiropas Komisijas tiesību akti tiks pielāgoti jaunajiem klimata mērķiem – samazināt emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam. Šogad aizsākas arī jauns Mēru pakta posms, kad pašvaldībām ir iespējas pastiprināt to ambīcijas klimata jomā un visiem kopā sasniegt kopīgu redzējumu, esot kā vienai kopienai, kas viens otru atbalsta. “Jaunais Mēru pakts nozīmē ne tikai rīcību klimata, bet arī enerģētikas jomā. Mūsu mērķis ir novērst enerģētisko nabadzību. Jūs, pašvaldības, esat vistuvāk iedzīvotājiem. Jo īpaši Covid-19 laiks ir sevišķi grūts Eiropai un tās iedzīvotājiem, un pašvaldību mēri uz izaicinājumiem atbild ar radošiem risinājumiem. Mēs meklējam risinājumus, kuros uzvarētāji būtu visi, atrisinot pandēmijas problēmas, klimata draudus un novēršot nevienlīdzību,” skaidroja K. Fortuna.
Vebinārā ar interesantu pieredzi dalījās Smiltenes un Liepājas pašvaldību pārstāvji, kā arī pašvaldību pārstāvji no Rakveres (Igaunija) un Mehelenas (Beļģija). Savukārt ar skatījumu par to, kas varētu notikt, ja vilcināsimies un visu laiku atliksim rīcību klimata un vides jomā, dalījās doktore no Viļņas Gedimina Tehniskās universitātes. Šos stāstus vebināra ierakstā varat noskatīties Latvijas Pašvaldību savienības YouTube kanālā.
Vairāk informācijas par Mēru paktu atradīsiet tam veltītajā mājaslapā. Savukārt Eiropas Komisijas par enerģētiku atbildīgās komisāres Kadrijas Simsones (Kadri Simson) skaidrojumu par jauno Mēru paktu varat noskatīties YouTube kanālā.
Vebināra darba kārtība.
Rakvere: Andres Jaadla
Liepāja: Mēru pakts
Mehelena: Eiropas Zaļās lapas balva
Mēru pakta prezentācija
Smiltene: Mēru pakts
Viļņas Gedimina Tehniskā universitāte