Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Noslēgusies EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 40. plenārsēde

No 15. līdz 17. jūnijam Strasbūrā (attālināti) notika EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (turpmāk – kongress) 40. plenārsēdes 2. daļa, kurā piedalījās arī Latvijas delegācijas pārstāvji – LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Pirmā šīs plenārsēdes daļa norisinājās martā.

15. jūnija sesijā atklāšanas runā kongresa prezidents Lēnderts Verbēks (Leendert Verbeek) uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt pilsētas un reģionus ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem Covid-19 pēckrīzes atlabšanas periodā. Prezidents pauda bažas par nesenajiem notikumiem Baltkrievijā un aicināja veikt plašas apspriedes, iesaistot pilsonisko sabiedrību un nevalstiskās organizācijas.

Plaša viedokļu apmaiņa notika starp Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču (Marija Pejčinović Burić) un kongresa locekļiem. Ģenerālsekretāre iepazīstināja ar EP stratēģisko ietvaru nākamajiem četriem gadiem un novērtēja neatsveramo kongresa ieguldījumu EP darbā un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Tāpat viņa novērtēja vietējo un reģionālo pašvaldību darbu iedzīvotāju labā Covid-19 pandēmijas laikā. “Realitāte ir tāda, ka risinājumu meklēšanā pašvaldības atrodas pirmajās rindās. Izmantojot vienotu pieeju, daloties labajā praksē un pielietojot gūto pieredzi, ikviens pārvaldes līmenis būs labākā pozīcijā, lai gūtu panākumus pēckrīzes atkopšanās periodā,” viņa uzsvēra.

Tās pašas dienas otrajā pusē Vietējo pašvaldību palātas sanāksmē tika pieņemts kongresa ziņotāju sagatavotais ziņojums par vietējās demokrātijas situāciju Armēnijā. Neraugoties uz situācijas uzlabošanos salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veikto monitoringu, Armēnijā joprojām dominē centralizācijas procesi: pašvaldību pilnvaras joprojām nav paplašinātas, to loma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā joprojām ir ierobežota, un tām netiek nodrošināts pietiekams finansējums.

16. jūnija sesijā tika pieņemti divi kongresa ziņotāju izstrādātie un iepriekš ilgstoši apspriestie ziņojumi par referendumu organizēšanu vietējā līmenī un LGBTI personu aizsardzību.

Savukārt 17. jūnijā tika pieņemti monitoringa ziņojumi par Eiropas vietējo pašvaldību hartas piemērošanu Azerbaidžānā un Bulgārijā.

Kongresa ziņotāji pozitīvi novērtēja Azerbaidžānas pašvaldību darba kvalitātes un pārredzamības uzlabošanos. 2020. gadā pirmo reizi tika izmantota iespēja deleģēt funkcijas pašvaldībām, bet 2019. gadā pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām tika  palielināta sieviešu un jauniešu pārstāvība pašvaldību domēs. Tomēr kongresu joprojām uztrauc vairāki faktori, kas kavē pašvaldību attīstību Azerbaidžānā, piemēram, pašvaldību reālu pilnvaru un finanšu trūkums; pašvaldības tiek drīzāk uzskatītas par pilsoniskās sabiedrības izpausmi, nevis daļu no kopējās valsts pārvaldes. Baku joprojām ir Eiropas Padomes dalībvalstīs vienīgā galvaspilsēta, kurā nav tieši ievēlētas pārvaldes, neskatoties uz atkārtotajiem kongresa aicinājumiem mainīt šo sistēmu.

Savukārt ziņotāji, kas izvērtēja vietējās demokrātijas situāciju Bulgārijā, atzinīgi novērtēja progresu, kas sasniegts Bulgārijā, īstenojot decentralizācijas stratēģiju un pilnvaru un atbildības nodošanu vietējām pašvaldībām, īpaši izglītības, sabiedrības veselības un sociālo pakalpojumu jomā. Pandēmijas rezultātā izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā pašvaldību pilnvaras netika ierobežotas vai centralizētas, tieši pretēji – pašvaldībās tika izveidoti krīzes centri, un tos vadīja mēri. Atzinīgi tika novērtēts arī Bulgārijas Pašvaldību asociācijas aktīvais darbs pašvaldību labā. Taču ne viss ziņojumā par Bulgāriju vērtēts pozitīvi, pastāvīga problēma ir vietējās finansiālās autonomijas trūkums. Pašvaldību resursu daļa, kas nāk no vietējiem nodokļiem un nodevām, joprojām ir ārkārtīgi zema, valsts pārskaitījumi veido tikai 64% pašvaldību ieņēmumu.

Bez iepriekšminētajiem ziņojumiem tika pieņemti arī ziņojumi par kultūras mantojuma pārvaldību vietējai un reģionālajai attīstībai, kā arī par mājokļu koplietošanas platformām  un ar to saistītajiem izaicinājumiem un iespējām pašvaldībās.