Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Inovācijas labākai ikdienai: no Ogres bibliotēkas pasīvās ēkas līdz riotermijai Flandrijā

Foto: Inese Slava.

Lietuvas Pašvaldību asociācijas un Lietuvas Pašvaldību komunālo pakalpojumu asociācijas 7.aprīlī rīkotajā sanāksmē “Zaļais kurss vietējā līmenī: ilgtspējīga mājokļu pārvalde. Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva.” Latvijas Pašvaldību savienības un Ogres novada domes pārstāvji dalījās ar Latvijas pašvaldību dažādajām aktivitātēm, kas ietver Bauhaus tēmas.

Ogres novada domes projektu vadītājs Edgars Asars Lietuvas pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar Ogres Centrālās bibliotēkas projektu, ko raksturo visi trīs Bauhaus elementi – pievilcība, ilgtspēja un kopība. Daudzfunkcionālā ēka veidota, vadoties pēc pasīvās ēkas standartiem, un tajā līdztekus bibliotēkai atrodas arī Dzimtsarakstu nodaļa un sanāksmju telpas. Ēkā, kas konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” 2020. gadā ieguva 1. vietu nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts”, izmantoti vairāki inovatīvi elementi. Tā, piemēram, saules paneļu lauks saražo elektroenerģiju apkurei, dzesēšanai un ventilācijai, kā arī divām auto uzlādes stacijām. Savukārt vīteņaugu fasāde veidota tādā leņķī, lai vasarā neļautu telpām pārkarst, bet ziemā, kad lapas nokritušas, saule telpas uzsildītu.

Tāpat bibliotēkai ir inovatīva siltummaiņas sistēma: pilsētas kanalizācijas sistēmai pievienota notekūdeņu uzkrāšanas tvertne ar diviem siltummaiņas sūkņiem, kas vasarā un ziemā strādā atšķirīgi. Ziemā, lai bibliotēkas telpas sildītu, siltumsūknis ņem siltuma enerģiju no tvertnes sildīšanas loka. Savukārt vasarā, lai telpas dzesētu, siltuma enerģiju no bibliotēkas telpām aizvada uz tvertnes dzesēšanas loku.

Decentralizēta siltuma atgūšanas sistēma jeb riotermija kļūst arvien populārāka Beļģijā, ņemot vērā arvien pieaugošās fosilo kurināmo izmaksas. Tā ir iespēja izmantot notekūdeņus, lai sildītu vai dzesētu ēkas, un to ir efektīvi izmantot lielākās pilsētās, kur ir peldbaseini, sporta halles, lielas biroju ēkas, vai arī netālu no ūdens attīrīšanas stacijām. Uzņēmums “Aquafin”, kas savāc notekūdeņus Flandrijas reģiona pašvaldībās, šo sistēmu jau izmanto, lai sildītu un dzesētu savas ēkas, un patlaban tiek pētīts, kurās Flandrijas pašvaldībās būtu efektīvi šo sistēmu izmantot plašāk. Pašvaldības, kas atrodas Flandrijā, “Aquafin” publicētajā kartē var iepazīties ar konkrētām vietām, kurās būtu izmaksefektīvi veidot riotermālos projektus.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecības Briselē vadītāja Agita Kaupuža Lietuvas pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar vēl dažiem citiem piemēriem Latvijas pašvaldībās, kuros veiksmīgi īstenotas Bauhaus idejas. Tā, piemēram, Liepājā bijušās atkritumu izgāztuves vietā Zirgu salā izveidota dabas taka un Dabas māja – vides un dabas izglītības centrs, kura apmeklētājiem ir iespēja iepazīt vides zinātni. Savukārt Kuldīgā pilsētas jaunākā daļa pamazām pārtop par āra mākslas galeriju, māksliniekiem apgleznojot padomju laikā būvēto ēku, garāžu un veco katlumāju fasādes, tā vienlaikus gan ilgtspējīgi radot jauno no vecā, gan arī revitalizējot apkārtni.

Informatīvu video par Ogres Centrālajā bibliotēkā izmantotajiem inovatīvajiem risinājumiem var noskatīties YouTube kanālā, savukārt ar Edgara Asara sagatavoto prezentāciju var iepazīties raksta noslēgumā.

Edgars Asars. Ogres Centrālā bibliotēka.