Otrdien, 26.janvārī, notika LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde.
Pamatjautājums komitejas sēdē bija jaunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma izskatīšana un diskusija par pašvaldību nodevas kā atkritumu apsaimniekošanas maksas modeļa ieviešanu. Diskusijā par šo tēmu piedalījās Vides ministrijas un Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas pārstāvji. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta vecākā referente Ilze Doniņa informēja par galvenajām izmaiņām Atkritumu apsaimniekošanas likumprojektā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu.
Būtiskākie grozījumi skar definīcijas atbilstoši ES direktīvas ieviešanai (gan izmaiņas esošajās, gan jaunas definīcijas); Atkritumu apsaimniekošanas plāna un atkritumu rašanās novēršanas plāna detaļas tiks regulētas ar Ministru kabineta noteikumiem, nevis ar likumu; 22.pants par atbildību sadalījumu; personu pienākumi sniegt informāciju par veiktajām atkritumu apsaimniekošanas darbībām; bioloģiski degradējamo atkritumu apsaimniekošana tiks noteikta atkritumu apsaimniekošanas plānos. Ilze Doniņa informēja par jaunu regulējumu direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, kas nosaka dalībvalstīm mērķi līdz 2015.gadam izveidot atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam, līdz 2020.gadam sagatavot vismaz tādu materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi kā papīrs, metāls, plastmasa un stikls no mājsaimniecībām un, iespējams, citiem avotiem, ciktāl šīs atkritumu plūsmas ir līdzīgas sadzīves atkritumiem, lai šī otrreizējā izmantošana un pārstrāde kopumā sasniegtu vismaz 50% no svara, līdz 2020.gadam nodrošināt 50% bioloģiski degradējamo atkritumu pārstrādi un līdz 2020.gadam līdz vismaz 70% no svara palielināt nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu, kas nav atkritumu saraksta 170504 kategorijā definētie dabiskie materiāli, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālai reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus kā citu materiālu aizstājējus.
Atbildība par šo prasību izpildi ir iestrādāta likumprojekta 22.pantā.
Attiecībā uz pirmo mērķi pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pārziņā nonāk tie atkritumi, ko rada privātpersonas mājsaimniecības. Veikalu ķēdes un rūpniecības uzņēmumi var slēgt līgumus ar pašu izvēlētiem apsaimniekotājiem.
Likumprojektā uzsvērta pašvaldību atbildība par jaunu sadzīves atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā, atkritumu apsaimniekošanas jomā paredzēta arī publiskās un privātās partnerības procedūru ieviešana, atkritumu apsaimniekošanas līgumiem noteikts termiņš 10 gadi. Ražošanas atkritumu radītājam pašam jāorganizē atkritumu savākšana.
Diskutējot par šo jautājumu, komitejas locekļi iebilda pret normu, kas paredz dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas izmaksu attiecināšanu uz atkritumu sākotnējo radītāju vai valdītāju. Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzēvičs norādīja, ka dalītai atkritumu savākšanai jāsākas pēc 2015.gada un īpaši kritēriji no ES puses šeit netiek paredzēti. Komitejas locekļi aicināja precizēt normu, kas paredz, ka publisko iepirkumu pasūtītāji var neveikt sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas publisko iepirkumu, bet slēgt līgumu ar atbilstošo komersantu, kuru izraudzījusies pašvaldība. Komitejas locekļi uzskata, ka pēc pašvaldības iepirkuma pārējiem pasūtītājiem šāds līgums jāslēdz obligāti. Īpašas diskusijas izraisīja regulējums vai pašvaldībām jānosaka viens vai vairāki poligoni, kuros tiks apglabāti savāktie sadzīves atkritumi, šajā jautājumā komitejas locekļu domas dalās. Atsevišķi komitejas locekļi uzskata, ka ir jānosaka, lai atkritumu apsaimniekotājs – komersants – nogādātu savāktos sadzīves atkritumus tajā poligonā, kurā apglabāšanas izmaksa kopā ar transportēšanas izmaksām būtu iespējami zemāka.
Komiteja iebilst pret priekšlikumu ar 2011.gada 1.janvāri pārslēgt visus līgumus, jo šāda prasība neatbilst proporcionalitātes principam, saskaņā ar kuru publiskajai varai bez būtiska ieguvuma sabiedrībai nav jātraucē privātās uzņēmējdarbības īstenošana. Normāli jāļauj turpināt darbu saskaņā ar esošajiem līgumiem, jo pirmsreformas pašvaldību tiesību un saistību pārņēmējs ir noteikts likumā un tādēļ nekādi jauni līgumi nav nepieciešami. Jāatzīmē, ka šāda prasība saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu neattiecas uz „tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un kura galvenokārt veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus pasūtītājam”.
A.Radzēvičs iebilda pret likumprojekta kategorisko prasību, ka zemes īpašniekam, kura īpašuma teritorijā radīti sadzīves atkritumi ir obligāti jānodrošina transportlīdzekļa piekļuve sadzīves atkritumu savākšanas punktam, šāda norma lauku teritorijās dzīvojošiem nav izpildāma un neatbilst direktīvas prasībām. LASUA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts iepazīstināja ar izstrādāto priekšlikumu atkritumu nodevas ieviešanai. Tā aizstātu maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Šī ideja ir apskatīta jau iepriekš, bet šobrīd to atkal varētu virzīt uz priekšu, jo ir izveidoti gandrīz visi atkritumu poligoni un nodevā ir iespējams skaidri noteikt maksu par atkritumu apglabāšanu. Nodeva varētu sastāvēt no fiksētās daļas, kurā ietilptu maksa par apglabāšanu poligonā, infrastruktūras izmaksas un mainīgās daļas. Pašvaldība varētu izmantot mainīgo daļu, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus vai arī noteikt citus motivējošus instrumentus. Šīs nodevas iekasēšana varētu būt piesaistīta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai. Iemesls nodevai ir iespēja to iekasēt bezstrīdus kārtībā un koncentrēt finanšu resursus vienuviet. Šo nodevu iekasētu pašvaldības. Tika ierosināts pārdomāt priekšlikumu par to, ka speciālajā likumā (Atkritumu apsaimniekošanas likumā) tiktu noteikta bezstrīdus piedziņa maksājumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šis būtu elastīgāks mehānisms un vienkāršāks ieviešanas ziņā.
Gluži pretējs viedoklis ir SIA „L&T” un ZAAO pārstāvjiem. Komiteja nolēma:
1. Atbalstīt likumprojekta tālāku virzību ar nosacījumu, ja likumprojektā tiks iestrādātas komitejas augstākminētās iebildes;
2. Neatbalstīt pašvaldību nodevas principu ieviešanu likumprojektā, respektējot atsevišķu pašvaldību viedokli turpināt diskusijas ar LASUA, SIA „L&T” (skatiet šeit: un ZAAO pārstāvjiem par šo priekšlikumu;
3. Aicināt pašvaldības līdz šī gada 12.februārim iesniegt savus priekšlikumus par likumprojektu, pašvaldību nodevas ieviešanu atkritumu apsaimniekošanā un komitejā izvirzītajiem problēmjautājumiem.
Komiteja atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu ES aktivitātei „SATIKSMES DROŠĪBAS UZLABOJUMI APDZĪVOTĀS VIETĀS ĀRPUS RĪGAS” izmainīt kritērijus, kas paredz sadalīt pašvaldības divās grupās: virs 15 000 iedzīvotāju un mazāk par 15 000 iedzīvotāju, nosakot maksimālo punktu skaitu 1.grupai, ja no ES piesaista līdz 200 000 latu, savukārt 2. grupai – 100 000 latu.