Otrdien, 26.janvārī, notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde. Tajā izskatīja šādus jautājumus:
1) IIN piemērošanas kārtība dienesta auto lietošanai privātām vajadzībām;
2) Kārtība, kādā tiks sniegtas ziņas pašvaldībām par neapstrādātām lauksaimniecības zemēm nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai;
3) Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”; LPS vēstule Ministru Prezidentam (kopija arī Ekonomikas ministrijai) ar lūgumu veikt grozījumu šajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot atsevišķu klasifikācijas pozīciju dzīvojamo māju palīgēkām un atsevišķu pozīciju nedzīvojamo māju palīgēkām;
4) Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr. 1645 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība””;
5) Par programmatūras nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izstrādes gaitu;
6) 2009.gada 22.decembrī Ministru kabinetā pieņemtie Valsts zemes dienesta sagatavotie Ministru kabineta noteikumi:
- Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1650 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””;
- Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1652 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”;
- Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1555 „Noteikumi par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”;
- Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1625 „Kārtība, kādā aprēķina kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām”;
7) Par grozījumu likuma "Par pašvaldībām" 46.pantā.
Informēt par aktualitātēm jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību dienesta auto lietošanai privātām vajadzībām bija uzaicināti Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieks Andrejs Birums un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
A.Vilks pauda KNAB viedokli, ka pašvaldību dienesta automašīnas privātām vajadzībām izmantot nedrīkst. Starp Ministru kabineta 28.12.2009. noteikumiem Nr.1666 „Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām” un likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” pastāv diezgan liela pretruna. A.Vilks atzīmēja, ka līdzšinējā praksē, protams, ir situācijas, kad amatpersonas izmanto dienesta transportlīdzekli, lai nokļūtu no dzīves vietas darba vietā un otrādi. Tas tiek uzskatīts par labumu, ko darbinieks saņem no darba devēja, bet arī šeit ir pretruna ar citu normatīvo aktu – „Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu”, kas neparedz izdevumu par dienesta transportlīdzekļa izmantošanu privātām vajadzībām segšanu. Šobrīd bez nopietniem grozījumiem normatīvajos aktos, kas precīzi pateiktu, kad dienesta transportlīdzekļa izmantošana tiek uzskatīta par izmantošanu dienesta vajadzībām un kur sākas privātās vajadzības, praktiski ir neiespējami piemērot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek apliekts labums, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām, uzsvēra A.Vilks.
A.Birums pastāstīja, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar KNAB līdz 1.februārim jāizstrādā konkrēti priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām, kas noteiktu vienotu kārtību dienesta automašīnu un citas valsts mantas izmantošanai personīgajām vajadzībām.
LPS padomniece Sanita Šķilterelūdza Finanšu ministriju sagatavot aktualizēto novērtējumu ieņēmumiem no "dienesta auto" nodokļa 2010.gadā, jo pērn šo ieņēmumu prognozē tika ievērtēti arī ieņēmumi no valsts un pašvaldību dienesta automašīnu izmantošanas privātām vajadzībām.
Kopumā par darba automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām bija paredzēts iekasēt 38 miljonus latu. "Dienesta auto" nodokļa ieņēmumu korekcija ietekmēs arī kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi šim gadam.
Par plānoto kārtību, kādā tiks sniegtas ziņas pašvaldībām par neapstrādātām lauksaimniecības zemēm nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, informāciju sēdes dalībniekiem sniedza Zemkopības ministrijas pārstāvis Ritvars Zapereckis. Likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojama zeme ir lauksaimniecības zeme, kuru neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai kura netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Zemkopības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību pārbaudi veic Lauku atbalsta dienests. Informāciju par tām vienotajam platību maksājumam pieteiktajām platībām, kur veiktajās fiziskajās kontrolēs konstatēts, ka tās netiek apstrādātas vai uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, un par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek pieteiktas vienotā platības maksājuma saņemšanai, un veiktajā pārbaudē konstatēts, ka ne mazāk kā 50% no attiecīgās zemes īpašuma platības netiek apstrādātas vai uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, LAD apkopos un iesniegs Valsts reģionālās attīstības aģentūrā līdz š.g. 25.novembrim, savukārt aģentūra šo informāciju tālāk nodos attiecīgajai vietējai pašvaldībai. Noteikumu projekts paredz, ka maksāšanas paziņojums par papildu nodokļa summu attiecīgajam zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs jānosūta līdz nākošā gada 15.februārim vienlaicīgi ar maksājuma paziņojumu kārtējam taksācijas gadam.
2010.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” un saskaņā ar tiem palīgēkas vairs netiek dalītas dzīvojamo māju palīgēkās un nedzīvojamo ēku palīgēkās. Kadastrālās uzmērīšanas, reģistrācijas un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām noteikumos noteiktā būvju klasifikācija piemērojama no 2010.gada 1.marta. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, komentējot LPS priekšlikumu izdarīt grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.1620: paredzēt atsevišķu klasifikācijas pozīciju dzīvojamo māju palīgēkām un atsevišķu pozīciju nedzīvojamo māju palīgēkām, pauda viedokli, ka šis jautājums ir saistāms ar nekustamā īpašumu nodokļa piemērošanu, kas vairs nav Ekonomikas ministrijas kompetencē. Ministru kabineta noteikumu par būvju klasifikāciju izstrādes pamats ir Valsts statistikas likums un tie ir gatavoti tikai klasifikācijas vajadzībām.
LPS padomniece Sanita Šķiltere norādīja, ka līdz 2010.gadam būvju klasifikācijā pastāvēja dzīvojamo māju palīgēkas un nedzīvojamo māju palīgēkas un attiecīgi šādi datu lauki šobrīd ir arī kadastrā. Pēc izmaiņām būvju klasifikācijā sekos izmaiņas arī kadastrā, līdz ar to aktuālie kadastra dati vairs nesniegs informāciju, vai attiecīgā palīgēka ir dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas palīgēka. S.Šķiltere uzsvēra, ka līdzšinējos datu laukus kadastrā nepieciešams saglabāt arī turpmāk, jo tādējādi pašvaldībai kā nekustamā īpašuma nodokļa administrācijai ir iespēja nošķirt būtisku palīgēku daļu – tās, kas identificētas kā dzīvojamo māju palīgēkas – kā ar nodokli neapliekamu, jo atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” dzīvojamo māju palīgēkas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, ar nodokli netiek apliktas. Tas ievērojami atvieglo nodokļa administrācijas darbu. S.Šķiltere izteica lūgumu šobrīd noteikumos par būvju klasifikāciju saglabāt līdzšinējo palīgēku dalījumu un attiecīgi šādus datus saglabāt arī kadastrā, lai nevajadzīgi nesarežģītu nodokļa administrācijai darbu. Turklāt tas ir jādara ļoti steidzami, jo šobrīd atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” visiem nodokļa maksātājiem, kuriem pie dzīvojamām mājām ir palīgēkas un tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, līdz 1.februārim pašvaldībā būtu jāiesniedz paziņojums par objektiem (šajā gadījumā palīgēkām), kuri netiek apliekti ar nekustamā īpašuma nodokli.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” Pārejas noteikumu 32.punktu katrai pašvaldībai līdz 2010.gada 1.jūlijam tiek nodrošināta programmatūra nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam. Par šīs programmatūras izstrādes gaitu sēdes dalībniekus informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs Toms Kovkājevs.
Par Valsts zemes dienesta izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.1650 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””; Nr.1652 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”; Nr.1555 „Noteikumi par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu” un Nr.1625 „Kārtība, kādā aprēķina kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām” sēdes dalībniekus informēja VZD Kadastra un reģistru departamenta direktore