Latvijas Pašvaldību savienība

Trešdien, 16. jūnijā, notika LPS un Ekonomikas ministrijas sarunu 2.kārta, kurā tika izskatīti mājokļu politikas un enerģētikas jautājumi.

 

Aktivitātes īstenošanai piešķirti 44,3 miljoni latu, noslēgti 57 līgumi, pabeigti 6 projekti. Kopumā aktivitātes ietvaros apgūti tikai 7,8 miljoni latu. Šīs aktivitātes īstenošanā notikušas 8 kārtas. Pieejamais finansējums ir: 50% atgūstamie līdzekļi no kopējām attiecināmajām izmaksām vai 60%, ja 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas personas statuss. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais līdzfinansējums ir ne vairāk kā 35 lati uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

 Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā piedāvā izdarīt grozījumus likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 27² panta 1¹ daļas 3.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

„3) Vienai personai pieder ne vairāk kā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem. Norādītais sadalījuma apjoms neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošajiem dzīvokļa īpašumiem.”

Pašvaldības uzskata, ka tādējādi tiks aktivizēta aktivitātes 3.4.4.1. „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” efektīvāka ieviešana. Vienlaicīgi LPS lūdz grozījumos likumā piedāvāto normu neattiecināt tikai uz laika periodu no 200.gada līdz 2010.gadam, bet noteikt šādas normas darbību vismaz līdz 2013.gadam. Problēmas risinājums dotu pašvaldībām iespēju piedalīties un iesaistīties šīs aktivitātēs risināšanā.

Puses vienojās, ka LPS viedoklis ir atbalstāms un priekšlikumi jau ir iekļauti likuma „ Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 2.lasījumā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja, ka konkursa 2.kārtā uz šo aktivitāti bija pieteikušies 47 iesniedzēji, apstiprināti 43 projekti par summu 3,93 miljoni latu, aktivitātes ieviešanā vēl paliek neizmantoti 0,5 miljoni latu. Ekonomikas ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka aktivitātes ietvaros pašvaldības konkursus nereti sagatavo neatbilstoši Publiskā iepirkuma likuma prasībām, tiek īstenotas darbības, kas neatbilst aktivitātes prasībām. Savukārt pašvaldību pārstāvji norādīja, ka pārņemot šīs aktivitātes īstenošanu no BEM, LIAA izvirza nepamatotas prasības projektu ieviešanā, absurda ir prasība, ka sociālajā mājā vismaz 70% dzīvokļu jābūt izīrētiem pašvaldībā reģistrētām personām palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Puses vienojās, ka Ekonomikas ministrija:

1.      Pārskatīs pašvaldību iebildumus attiecībā uz LIAA izvirzītajām prasībām;

2.      Izskatīs iespēju, izsludinot 3.kārtu šīs aktivitātes ieviešanai, piesaistīt neizmantotos finanšu līdzekļus (0,5 miljoni latu) un ietaupītos līdzekļus no ekonomijas saistībā ar iespējamo būvniecības izmaksu samazinājumu.

 

Sarunās tika izskatīts jautājums par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un saistīto normatīvo aktu ieviešanu un atsevišķu likuma normu izvērtēšanu.

Pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka Ministru kabineta komitejas 2009.gada 7.decembra sēdē ir akceptēta likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 27² panta pirmās daļas 1.2. un 3. punkta normu nepildīšana no valsts puses. No Ekonomikas ministrijas ziņojuma valdības sēdē izriet, ka Valdības rīcības plāns neparedz risinājumu par dzīvojamo māju renovāciju, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēka dzīvībai vai veselībai vai nepieciešama to renovācija terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas seku likvidēšanai. Jāatzīmē, ka šim mērķim valsts finanšu līdzekļi netika paredzēti arī 2008. un 2009. gadā. Saskaņā ar Ministru kabineta komitejā lemto augstāk minētā likuma normu pielietošana atlikta līdz 2013.gada 1.jūlijam, tajā pašā laikā šī panta otrā daļa tieši tādus pašus pienākumus pašvaldībām saglabā. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka šajā gadījumā netiek ievērota konsekvence, jo valsts atsakās no savas līdzdalības likuma noteikto normu finansēšanā, savukārt šāda norma pašvaldībām likumā tiek saglabāta. Tādējādi pašvaldību pārstāvjiem ir pamatotas iebildes pret to, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas nosaka par obligātu pienākumu novērst apdraudējumu dzīvojamās mājās, ja dzīvojamo māju pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieki nenovērš apdraudējumu.

Pašvaldību pārstāvji ierosināja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā izdarīt grozījumus, nosakot, ka norīkota pārvaldnieka iecelšana pašvaldībām nav obligāta norma, bet gan tā reglamentējama ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Tādējādi pašvaldības piedāvā šajā likumā izdarīt grozījumus:

1.      Izslēgt 21.panta (2) daļu.

2.      Izteikt 21.panta (3) daļu šādā redakcijā: „Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam un tā rezultātā tiek vai var tikt radīts apdraudējums personas dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai vides drošībai (turpmāk — iespējams apdraudējums). Attiecīgi labojumi izdarāmi arī šā panta (4) daļā.

EM nepiekrīt LPS priekšlikumam, jo norīkotā pārvaldnieka iecelšana ir līdzeklis, lai nodrošinātu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma ieviešanu.

Dzīvojamās mājas nepienācīgas pārvaldīšana rezultātā var tikt vai atsevišķos gadījumos tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide. Lai novērstu sabiedrības interešu pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu, pašvaldība kā publiskā administrācija var dot saistošu rīkojumu privātpersonai, brīdinot par nepieciešamību novērst apdraudējumu, bet, ja brīdinājums netiek ņemts vērā, arī pieņemot lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu. Tātad norīkotā pārvaldnieka iecelšana ir vērtējama kā dzīvojamās mājas īpašniekam uzliktā pienākuma, t.i. pienākuma novērst apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu, piespiedu izpilde, gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks labprātīgi neizpilda šo pienākumu. Tātad pašvaldībai norīkotais pārvaldnieks ir jāieceļ gadījumos, kad ir aizskartas iedzīvotāju intereses, jo attiecīgās dzīvojamā mājas pārvaldīšana rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi.

Ņemot vērā, ka atsevišķas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā, likums ir atvērts un LPS sagatavos priekšlikumus par norīkotā pārvaldnieka izvēles normu pārskatīšanu.

Sarunu dalībnieki izskatīja jautājumu par likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”. Puses vienojās, ka:

1. Likumprojektā iekļaujami valsts atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu izmantošanā siltumapgādē;

2. Valsts rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā jāsaskaņo ar pašvaldību rīcības plāniem. (Pašlaik rīcības plānu izstrādā arī piecas pilsētu pašvaldības.)

3. Likumprojektā ir jānosaka, ka pašvaldības var sniegt atbalstu mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu izmantošanas nodrošināšanā saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem;

4. Ekonomikas ministrija izvērtēs pašvaldību priekšlikumu, ka dzīvojamo māju pārvaldnieku profesionālā izvērtēšana vai sertifikācija nododama profesionālo asociāciju kompetencē.

Sarunās tika izskatīts arī jautājums par sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un situāciju siltumapgādē. Diskusijā paršo jautājumu piedalījās Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvji. Ar situāciju pašvaldībās pēc apkures sezonas beigām iepazīstināja LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Pašvaldību pārstāvji atzina, ka situācija siltumapgādes nodrošināšanā ir kritiska, jo pilsētās parādu apjoms uz 1.maiju sasniedz 13-40% no visas apkures sezonas maksājumu apjoma, vēl smagāka situācija ir novados, kuros nav pilsētu, jo tur nenomaksāto parādu apjoms ir robežās no 8% līdz pat 58% no apkures sezonas maksājumiem. Tātad vidēji parādu apjoms valstī sasniedz 2,5 līdz pat 3 mēnešu maksājumus. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka reālais parādu apjoms ir vēl lielāks, jo namu apsaimniekotāji nereti ir apmaksājuši siltuma rēķinus arī no namu uzturēšanas līdzekļiem. Pašvaldību pārstāvji atbalstīja arī Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas prasību nepiemērot dabasgāzes akcīzes nodokli apkurei līdz 2014.gadam vai vismaz līdz 2010./2011.gada apkures sezonas beigām. Ja tiks piemērots dabasgāzes nodoklis un paaugstināta PVN likme uz 21% apkurei, siltumenerģijas tarifi var pieaugt vēl par 10%, neskaitot tarifu pieaugumu saistībā ar dabasgāzes cenu pieaugumu.

Pašvaldības izvirzīja šādas prasības EM:

1.      Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem lūgt paplašināt valsts aizdevuma mērķus, paredzot valsts aizdevumu pašvaldību komersantiem apkures sezonas nodrošināšanai un kurināmā iegādei;

2.      Izdarīt izmaiņas likumā „Par akcīzes nodokli”, neattiecinot to piemērošanu dabas gāzei, kas izlietota siltumenerģijas ražošanai. Šāda nodokļa piemērošana uzsākama ne agrāk kā 2014.gadā;

3.      Nepaaugstināt PVN likmi siltumapgādei;

4.      Paredzēt Sociālā tīkla stratēģijas ietvaros sadaļā „Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” noteikt proporciju 50%:50%, t. i. palielināt valsts atbalstu no 20% līdz 50% maznodrošinātiem iedzīvotājiem;

5.      Ekonomikas ministrijai nekavējoties uzsākt izstrādāt siltumapgādes politiku valstī un rīcības plānu;

6.      Ekonomikas ministrijai izveidot darba grupu, kas sagatavotu izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, dodot iespējas siltumenerģijas lietotājiem slēgt tiešos līgumus ar patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, kā arī sagatavotu priekšlikumus par parādu piedziņu.

Sarunās Ekonomikas ministrija solīja izvērtēt pašvaldību priekšlikumus. Ņemot vērā situācijas nopietnību LPS Tehnisko problēmu komitejā šā gada 29.jūnijā šis jautājums tiks izskatīts atkārtoti, pieaicinot Finanšu un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.