Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 14. martā (2017)

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas kārtējā sēdē 14. martā uzmanības centrā bija vides problēmas, jo šogad LPS vēlas tām pievērst lielāku uzmanību. Nesen darbu sākusi LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, kas iepriekš guvusi daudzpusīgu pieredzi šajā jomā. Tomēr sēdes atreferējumā tikai vērsīsim uzmanību uz LPS portālā pieejamajām prezentācijām, lai palīdzētu interesentiem atrast nepieciešamo. 

1. Sēdes izklāstā gribam vērst pašvaldību uzmanību uz aktuālo tematu, kuru prezentācijās neatradīsiet. LPS padomnieks Jānis Piešiņš informēja par likumdevēju plānotajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.. Īsumā izklāstot grozījumu būtību, J. Piešiņš iepazīstināja klātesošos ar problēmjautājumiem, uz kuriem, rakstot savus priekšlikumus, LPS vērsīs uzmanību:

  • Šobrīd grozījumos paredzēts tikai jēdziens “apvienošanās”, taču pašvaldības ne tikai apvienojas, bet reizēm arī dalās vai groza novadu robežas, kādu pagastu iekļaujot citā novadā. LPS rosina formulējumu precizēt, iekļaujot visus gadījumus.
  • Saeimas apakškomisijas formulējums paredz, ka saņemtos priekšlikumus vispirms vērtē VARAM, tad Ministru kabinets un beigās – LR Saeima. LPS uzskata, ka vērtētāju skaits jāsamazina. LPS uzskata, ka VARAM pēc  pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem jāsagatavo likumprojekts, anotācijā uzskaitot visus argumentus “par” un “pret”. Taču vērtēšanu uztic MK un LR Saeimai, atstājot nozīmīgāko vērtējuma daļu lēmējvarai.
  • Likumprojektā jāparedz laiks, kurā var lemt par apvienošanos. LPS uzskata, ka situācijas var būt dažādas un  rosina šo jautājumu vēl apdomāt un diskutēt.

Sēdes translācijas laikā saņemtais skatītāju jautājums: “Vai jaunie grozījumi paredzēs iespēju republikas nozīmes pilsētai pievienot blakus esošo novadu?” J. Piešiņš atzina jautājumu par svarīgu, jo būtu jāvieš skaidrība, piemēram, par šādas jaunizveidotās teritorijas nosaukumu.

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes dalībnieki atbalstīja priekšlikumus un akceptēja LPS padomnieku darbu to tālākai izstrādei. Komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka svarīgi ir šo jautājumu maksimāli vienkāršot, nevis sarežģīt ar liekām un nebūtiskām detaļām un prasībām. Viņš izteica pārliecību, ka jau tagad, ja vien kādas pašvaldības tiešām vēlētos apvienoties, to nebūtu problēmu izdarīt.

2. LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa iepazīstināja ar 2017. gadam plānotajām sarunu tēmām ar VARAM, kuras jau akceptējusi ministrija. Ar priekšlikumiem komiteja tika iepazīstināta jau iepriekšējā sēdē 14. februārī. Sarunu tēmas klātesošie akceptēja. Sarunu provizoriskais laiks – maija otrā puse, šobrīd datumi tiek skaņoti.

 

Attīstības jautājumi:

1. Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību uzņēmējdarbības projektiem atjaunošana 2018. gadā.

2. Plānošanas reģionu loma un to kapacitātes stiprināšana.

3. Reģionālās attīstības uzraudzība, analīze un veicināšana.

4. Datu pieejamība no valsts IS pašvaldībām.

5. ERAF 2. kārtas finansējums – IS projektu ietekme un sasaiste ar pašvaldībām.

6. Valsts un pašvaldību IS integrācijas jautājumi.

7. VPKAC koncepcijas realizācija un KAC finansējums.

 

Vides jautājumi:

1. Biotopu kartēšanas uzsākšana, pašvaldību un iedzīvotāju informēšana un iesaistīšana procesā. Mikroliegumu izveide biotopu kartēšanas kontekstā.

2. Dabas resursu nodoklis – ieņēmumu sadales princips un izlietošana atbilstoši nodokļa mērķim.

3. Ūdenssaimniecības attīstība. Komplekss skatījums uz ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmu attīstību – no decentralizētajām sistēmām līdz teritorijām, kurās obligāti ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Padomes Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasībām izpilde un izpildes prognozes.

4. Grozījumi Likumā “Par zemes dzīlēm” – rezerves fonda veidošana pašvaldībās.

5. “Zemes pārvaldības likuma” normu ieviešana dzīvē.

6. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība. Atkritumu reģenerācijas un pārstrādes mērķu sasniegšana.

3. Sandra Bērziņa kopā ar VARAM Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri iepazīstināja ar februāra sākumā publiskoto Eiropas Komisijas Ziņojumu par ES vides politikas īstenošanu. EK Ziņojuma mērķis ir parādīt situāciju katrā no ES dalībvalstīm vides prasību ievērošanā, kā arī palīdzēt piemērot prasības un noteikumus ES dalībvalstu iedzīvotāju un pārvaldes labā. Ziņojums cer palīdzēt jau laikus novērst iespējamās sankcijas. Prezentācijā iespējams detalizēti izpētīt, kā mūsu valsts izskatās ne tikai uz ES valstu fona, bet arī salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tomēr jāatzīst, ka vairāki EK atzinumi klātesošajos radīja neizpratni un šaubas – piemēram, vai Latvijā NATURA 2000 lieguma teritoriju, salīdzinot ar citām valstīt, tiešām ir tik maz, ka esam ierindoti 3. vietā no beigām; arī par 100% notekūdeņu attīrīšanu un vēl citi. Protams, fakts, ka Latvijā par 40% samazināts vides inspektoru skaits, raisa satraukumu ne tikai vides jomas pārzinātājos, bet ikvienā iedzīvotājā, kurš vēlas dzīvot maksimāli tīrā vidē. Nākotnē notiks EK un attiecīgās valsts divpusējās sarunas, kurās Latvija varēs arī diskutēt par atsevišķiem ziņojumā minētajiem faktiem, argumentējot, kādēļ mēs uzskatām, ka šie fakti nav atbilstoši patiesajai situācijai.

4.  Rudīte Vesere iepazīstināja arī nākamo prezentāciju – VARAM prioritātes vides aizsardzības jomā 2017. gadā.

5. R. Vesere īsumā ieskicēja arī galvenos jautājumus kolēģu ­– VARAM Klimata pārmaiņu departamenta sagatavotajā prezentācijā Klimata politikas aktualitātes un projektu iesniegumu konkursi”.

6. Sēdes noslēgumā VARAM Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks klimata, valsts budžeta un vides investīciju jautājumos Valdis Līkosts informēja par VARAM pārvaldībā esošajiem fondu finanšu instrumentiem, bet Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale – par citiem pašvaldībām pieejamajiem finanšu instrumentiem, konkrētāk – par pašvaldībām labi zināmo un popularitāti ieguvušo pārrobežu sadarbības projektu aktualitātēm.

 

Daina Oliņa

LPS un VARAM sarunu tēmas
ES vides politikas īstenošanas ziņojums
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas galvenie darbi 2017. gadā vides aizsardzības jomā
Informācija par investīciju aktualitātēm