Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Par “Rīcības plāna deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.–2020. gadam” ieviešanu

Lai veidotu kopskatu par deinstitucionalizācijas procesa norisi Latvijā, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā tika iekļauts jautājums par rīcības plāna ieviešanu. Salīdzinot ar sākotnēji plānoto, ir būtiskas novirzes reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrādes laika grafikā, piemēram, līdz 2017. gada beigām plānots saskaņot vismaz trīs reģionu (Zemgales, Vidzemes, Kurzemes) plānus, bet Latgales un Rīgas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrāde tiks pabeigta 2018. gada 1. ceturksnī.

Komitejas dalībnieki debatēja par to, ka reģionu plānu izstrādes kavēšanās ietekmē ERAF līdzekļu pieejamību, līdz ar to kavējas arī sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide, ERAF līdzekļu apjoms ir nepietiekams visas nepieciešamās infrastruktūras izveidei. Savukārt potenciālo pakalpojumu saņēmēju (pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, institucionālā aprūpē esošo bērnu) vajadzības pēc pakalpojumiem izvērtētas jau pagājušā gada nogalē un šāgada sākumā, izvērtējums zaudē aktualitāti, cilvēkiem ir vilšanās par to, ka pakalpojumu saņemšana attālinās. Izvērtējums veikts bērniem, kuri atrodas bērnunamos, tādēļ pašvaldības, balstoties uz veikto izvērtējumu, ierosināja paredzēt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arī šai mērķa grupai un nodrošināt papildu atbalstu ar mērķi veicināt bērnu sociālo atveseļošanu un stiprinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vidē.

Informācija par Labklājības ministrijas ierosinātajām izmaiņām pabalsta garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmenī

Komitejas dalībnieki tika informēti par Labklājības ministrijas ierosinātajām izmaiņām GMI līmenī, kas tika skatītas Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas ikgadējās sarunās 30. augustā. Ministrija piedāvā divus variantus GMI līmenim 2018. gadā – 53 eiro vai 64 eiro, savukārt vidējā termiņā (2019. gadā un turpmāk) GMI līmeni noteikt, piemērojot Minimālā ienākuma līmeņa koncepcijā piedāvātos principus un ekvivalences skalu (sīkāk piedāvājumu un tā pamatojumu skatīt Labklājības ministrijas prezentācijā).

LM piedāvājums tika skatīts LPS Valdes sēdē 5. septembrī, un Valde nolēma atbalstīt Ministru kabineta noteiktā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu 2018. gadā līdz 53 eiro ar papildu nosacījumiem: pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, tādējādi dienestiem ļaujot precīzāk novērtēt pabalstu pieprasītāju ienākumus un materiālo stāvokli, kā arī pašvaldībām tiek dotas tiesības pabalstu saņēmējus iesaistīt līdzdarbības pienākumu veikšanā no pirmā mēneša (vai ja saņem palīdzību trīs mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā) un līdz 24 stundām nedēļā. Par turpmāko politiku GMI apmēra pārskatīšanai jāveido atsevišķa saruna ar Labklājības ministriju.

Labklājības ministrija ir pieprasījusi Tiesībsarga biroja viedokli par LPS izvirzīto nosacījumu samērīgumu, sarunas turpināsies.

Par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) piedāvātajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos

Vētrainas diskusijas izvērtās par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām piedāvājumu ieviest papildu līmeni fonda atbalsta saņemšanai, t.i., noteikt tiesības saņemt fonda atbalstu maznodrošinātai ģimenei (personai), kurai pašvaldības sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem izsniedzis rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātai ģimenei (personai) ar atzīmi par to, ka izziņa izsniegta fonda atbalsta saņemšanai (vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim nepārsniedz 188 eiro).

Pašvaldības norādījušas, ka šāda atsevišķa izziņa un atsevišķs līmenis rada administratīvo slogu, nav skaidri kritēriji ģimeņu ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai, pašvaldības ne visām personām, kuru ienākumu līmenis ir piedāvātie 188 eiro, izsniegusi vai izsniegs izziņu par atbilstību maznodrošinātas personas statusam, jo 2016. gadā 35 pašvaldībās maznodrošinātā ienākumu līmenis bija vienāds vai zemāks par 185 eiro, kā arī ienākumu līmenis var būt diferencēts atkarībā no sociālās grupas (pensionārs, ģimene ar bērniem, darbspējīga persona u.c.).

Ņemot vērā, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32. pantā kā tiesīgas saņemt palīdzību ir minētas arī maznodrošinātās ģimenes (personas) un lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, pašvaldības piedāvā:

  1. palielināt izdalāmo komplektu skaitu – komplektus dalīt katru mēnesi, tādējādi tieši vistrūcīgākajām personām tie būtu pieejami katru mēnesi;
  2. piešķirt atbalstu gan trūcīgai, gan maznodrošinātai ģimenei (personai), neierobežojot ienākumu līmeni;
  3. sniegt atbalstu maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni;
  4. sniegt atbalstu jau šobrīd identificējamām maznodrošinātām sociālajām grupām (piemēram, daudzbērnu ģimenes, personas ar 1. grupas invaliditāti u.c.).

 

Sēdes videoieraksts pieejams šeit

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Deinstitucionalizācijas projektu ieviešana
Plānotais GMI līmenis 2018.gadā un vidējā termiņā
Par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) piedāvātajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos
Plānotās izmaiņas EAFVP atbalsta saņemšanas nosacījumos