Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde Ādažos

LPS Valdes sēde 6. februārī notika izbraukumā – Ādažu novada domē, tāpēc pirmajam vārds tika dots namatēvam – Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam. Prezentācijā par Ādažu novadu viņš minēja gan faktus un skaitļus, kas to raksturo, gan norādīja uz specifiskām problēmām.

Ādažu novadā iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par apmēram 300 cilvēkiem un šobrīd sasniedzis jau 11 tūkstošus, tādēļ likumsakarīgi, ka pašvaldības nākotnes iecere par sākumskolas piebūves celtniecību ir pietuvojusies ātrāk, nekā bija domāts. (Todien pēcpusdienā notika domes ārkārtas sēde, kurā deputāti nolēma slēgt līgumu par Ādažu vidusskolas sākumskolas pirmās kārtas būvniecību, kas izmaksās 10,5 miljonus eiro bez PVN, ar būvnieku vienojoties par būvniecības izmaksu samazinājumu.)

M. Sprindžuks minēja četrus būtiskus problēmjautājumus, kas nodarbina vietējās varas prātus, jo miljoni no gaisa nekrīt nevienam un arī Ādažiem ne. Pirmais “vezums” ir izglītības infrastruktūras attīstība, kas atstāta tikai uz pašvaldības pleciem. Otra problēma saistās ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem, jo Aizsardzības ministrija ir atbrīvota no NĪN maksāšanas par poligonu, bet tas aizņem trešdaļu no novada teritorijas. Kā trešo problēmu Ādažu pašvaldības vadītājs akcentēja normu, kas ierobežo pašvaldības rīcības brīvību – piecu gadu liegums darījumiem ar zemi pēc īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Pie tuvākajā nākotnē risināmiem jautājumiem viņš pieskaitīja arī pašvaldību izlīdzināšanas modeli, kas, viņaprāt, esot ļoti statisks un “donori” spiesti aizņemties naudu tikpat lielā apmērā, cik iemaksājuši izlīdzināšanas fondā.

M. Sprindžuka pieminēto trešo problēmu – par pašvaldību funkcijām piešķirtās zemes aizliegumu piecus gadus atsavināt, ieķīlāt vai nodibināt uz to personālservitūtu – izklāstīja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Zemes pārvaldības likums nosaka, ka pašvaldības var rīkoties ar visu brīvo zemi savā teritorijā, savukārt likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 16. pantā teikts, ka pašvaldība nevar vis brīvi rīkoties un piecus gadus nedrīkst ne atsavināt, ne ieķīlāt, ne nodibināt uz zemi personālservitūtu. Padomniece atzīmēja, ka LPS jau vairākkārt lūgusi Saeimai atcelt normu, kas liedz pašvaldībām brīvi apsaimniekot savu vai piekritīgo mantu, un iesniegs šo prasību vēlreiz, norādot vairākus pamatojumus (zemes reforma ir pabeigta, mantinieku tiesības vairs netiek aizskartas, traucēta uzņēmējdarbības veicināšana pašvaldībās u.c.). Tāpat LPS aktualizēs jautājumu par darba apmaksu novadu pašvaldību komisijām, kas uzrauga par zemes privatizāciju lauku apvidos veikto darījumu tiesiskumu, jo, pēc likuma, apmaksa ir jānodrošina valstij, taču finansējums nav piešķirts.

Informējot par Interešu konflikta novēršanas likumā noteikto ierobežojumu iespējamo sašaurināšanu un piemērošanas procedūru vienkāršošanu, ko rosina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzskaitīja visus iebildumus, kāpēc Pašvaldību savienība šo noteikumu projektu nav saskaņojusi. Atšķirīga izpratne abām pusēm ir par ziedojumiem un to pieņemšanas kārtību, kas tika apspriesta arī LPS Domes sēdē 24. janvārī.

Valde, ņemot vērā LPS Domē aktualizēto jautājumu par ziedojumu pieņemšanas ierobežojumiem, kas daļā gadījumu nav samērīgi un kā rezultātā virkne labu un iedzīvotājiem nepieciešamu iniciatīvu nevar tikt īstenotas, kā arī izvērtējot KNAB sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, nolēma aicināt KNAB izvērtēt iespējas samazināt aizliedzošo normu apjomu kā korupcijas riska samazināšanas līdzekli un konceptuāli pārskatīt ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus (14. pants), tos vienkāršojot. Valde arī rosina papildināt likuma 14. pantu ar jaunu daļu, paredzot izņēmumus, uz kuriem šajā pantā noteiktie ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas vai kas nav uzskatāmi par ziedojumiem šā likuma izpratnē, kā arī piedāvā vēl citus papildinājumus un precizējumus.

Izskatot darba kārtības pēdējo jautājumu – par LPS 29. kongresa norises vietu, savu piedāvājumu izteica četru pašvaldību pārstāvji: Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Daugavpils pilsētas domes deputāts Jānis Dukšinskis, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Valdes lēmums – Latvijas Pašvaldību savienības augstākais lēmējs – kongress šogad notiks 11. maijā Daugavpilī. (Vairāk lasiet šeit.)

Gunta Klismeta