Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un LM vienojas par sadarbību jautājumos par bāriņtiesām un minimālā ienākuma līmeņa celšanu

27. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) notika ikgadējās LPS un Labklājības ministrijas sarunas, kuras vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un labklājības ministrs Jānis Reirs.

G. Kaminskis, atklājot tikšanos, uzsvēra, ka tās mērķis ir identificēt problēmas, bet pats galvenais – atrast risinājumus. Tam piekrita arī ministrs, sakot, ka ministrija ir politika, bet pašvaldības – instruments, kā to realizēt, tāpēc tik svarīgi ir rast vienotu redzējumu problēmu risināšanai.

Kā pirmais sarunu gaitā tika skatīts jautājums par bāriņtiesu turpmākā darba organizāciju un darbinieku atalgojumu.

Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegto informāciju par darba noslodzi bāriņtiesās (2017. gadā vērtēta informācija par 106 bāriņtiesām jeb 80% no tābrīža bāriņtiesu kopskaita):

  • 4% bāriņtiesu darbinieku noslodze bijusi mazāka par slodzi;
  • 34% bāriņtiesu pilna darba slodze bijusi tikai vienam darbiniekam – bāriņtiesas priekšsēdētājam –, bet pārējie bāriņtiesas dalībnieki (vietnieks, locekļi) strādājuši tikai daļēju slodzi vai pēc stundu likmes.

Ņemot vērā, ka bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, secināms, ka gandrīz 40% pašvaldību bāriņtiesas pamatdarbu ikdienā organizē, vada un īsteno būtībā viens pilnas slodzes darbinieks, kas rada augstu risku ne vien bāriņtiesas darbības kvalitātes nodrošināšanai, bet arī citiem būtiskiem aspektiem.

Labklājības ministrija uzskata, ka mazo novadu bāriņtiesas būtu jāapvieno, lai paaugstinātu darbinieku profesionalitāti, jo diskusijās būtu iespējams rast efektīvāko risinājumu konkrētā bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību aizsardzībā, katra situācija tiktu izvērtēta daudz objektīvāk, līdz ar to paaugstinātos arī bāriņtiesu darba kvalitāte.

G. Kaminskis piekrita, ka bāriņtiesām jābūt stiprām, tomēr uzsvēra, ka pašvaldībām pašām jāļauj brīvprātīgi lemt par apvienošanu. “Būtiski bāriņtiesām sniegt metodisko atbalstu jeb ceļa karti, jāpārskata bāriņtiesu darbinieku atalgojuma normas, jāpopularizē labās prakses piemēri,” pauda LPS priekšsēdis un piebilda, ka arī atalgojuma noteikšanai būtu jābūt pašvaldību autonomajai funkcijai, ko šobrīd gan neatļauj Ministru kabineta noteikumi.

Ņemot vērā to, ka gan LPS, gan ministrija ir par stipru un profesionālu bāriņtiesu darbu, kā arī viedokļi sakrīt jautājumā par atalgojuma sistēmas sakārtošanu, puses vienojās sadarboties šo aktuālo jautājumu risināšanā un meklēt efektīvāko risinājumu.

Skatot jautājumu par sociālo pakalpojumu sniedzēju pārreģistrāciju, LPS un LM vienojās par kopīgu pozīciju attiecībā uz būvju klasifikāciju: vajag precizēt un vienkāršot pakalpojumu sniedzēja telpu lietošanas veida maiņas procedūru, kad sociālo pakalpojumu pārreģistrē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Šo pozīciju nolemts iesniegt arī Tieslietu un Ekonomikas ministrijai.

Kamēr tiks precizēta šī procedūra, Labklājības ministrija lems par pārreģistrāciju sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar nosacījumu (norādot termiņu) līdz datu atjaunināšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

 

Vēl ikgadējās sarunās tika apspriesta minimālā atbalsta līmeņa sistēmas pilnveidošana. Rīcības plāns paredz no 2019. gada palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju, no 2020. gada – būtiski palielināt trūcīgas personas ienākumu līmeni, noteikt vienotu maznodrošinātas personas ienākumu līmeni valsts atbalsta saņemšanai, noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu.

Pēc ministrijas veiktajiem aprēķiniem, ietekme uz pašvaldību budžetu 2020. gadā, kad rīcības plāns paredz darbības attiecībā uz pašvaldībām, ir 17 miljoni eiro. Ikgadējās sarunās ar Labklājības ministriju LPS uzturēja viedokli, ka pašvaldību līdzdalība un pakāpe plānā paredzēto pasākumu īstenošanā jāskata tikai 2019. gadā un jāizvērtē plāna indikatīvā ietekme uz katru pašvaldību atsevišķi, jo pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma nenodrošina, ka, pieaugot līdzekļiem pašvaldībām kopumā, palielinās arī katras atsevišķās pašvaldības budžets.

Abas puses vienprātīgi uzskata, ka šis līmenis jāpaaugstina. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Labklājības ministrija 2019. gada valsts budžetam virzīs priekšlikumu palielināt minimālās pensijas apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma apmēru, kas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju ienākuma līmeni, pašvaldības sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēs trūcīgās personas statusam atbilstošā ienākuma līmeņa palielinājuma un garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielinājuma ietekmi uz pašvaldību budžetiem, lai vienotos par turpmāko rīcību šo līmeņu palielināšanai. Savukārt jautājumā par dzīvokļa pabalstu abas puses vienojās, ka sākotnēji varētu rekomendēt vienotu pabalsta satura un aprēķina metodiku, lai veicinātu vienādu pieeju dzīvokļa pabalsta noteikšanā.

Bāriņtiesu darba organizācija un darbinieku atalgojums
Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020.gadam (projekts)