Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un VARAM ikgadējās sarunas

19. jūnijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un VARAM sarunas, ko vadīja ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Šogad sarunās bija iekļauti 12 jautājumi, un svarīgi, ka abas puses spēja vienoties par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko sadarbību kopīgo mērķu sasniegšanai. “Sarunas nav tikai formāls process. Tā ir nopietna un darbietilpīga diskusija, kurā tiek apspriestas pašvaldībām būtiskas un aktuālas problēmas un tiek meklētas iespējas to risināšanai. Sarunu laikā pašvaldībām ir svarīgi dzirdēt ministra un ministrijas ierēdņu viedokli, jo daudzos jautājumos pašvaldības ir nozīmīgs sadarbības partneris,” pēc sarunām pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Jautājumā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, proti, dalīto atkritumu vākšanu, LPS pauda viedokli, ka nepieciešamas papildu investīcijas, lai valstī būtu nodrošināta pieejama dalītās vākšanas infrastruktūra, tomēr tas nenozīmē, ka jāveido jauna un dārga depozīta sistēma. “Katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā vai valstī kopumā jāveido pārstrādei derīgu, tīru atkritumu veidu savākšana,” uzsvēra Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Puses vienojās, ka VARAM līdz gada beigām izstrādās sadzīves atkritumu aprites vienoto kārtību un uzskaiti atkritumu apsaimniekošanā.

Diskutējot par dabas resursu nodokļa ieņēmumu sadales principiem un izlietošanu atbilstoši nodokļa mērķiem, puses bija vienisprātis, ka būtu jāsagatavo pārskats par valsts budžetā iemaksāto šā nodokļa apmēru un izlietojumu. Tāpat kopā ar Finanšu ministriju jārisina jautājums par to, lai valsts budžeta dotāciju Latvijas Vides aizsardzības fondam piešķirtu pirms diviem gadiem valsts pamatbudžetā iemaksātā dabas resursu nodokļa apjomā, kā arī jāvienojas par vides prioritārajām jomām, kuras nepieciešams sakārtot, bet kur nav pieejams vai nav pietiekams finansējums no citiem finanšu avotiem, un mērķtiecīgi jāorganizē projektu konkursi šo jautājumu risināšanai.

LPS un VARAM sarunās nozīmīgu vietu ieņēma jautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem. Sarunu dalībnieki secināja, ka vide, kurā veidojas un attīstās uzņēmumi, ļoti strauji mainās un politikas veidotājam kopā ar pašvaldībām ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām un jāspēj rast pareizos atbalsta instrumentus. LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsvēra, ka visām pašvaldībām ir jābūt pieejamiem teritorijas attīstības instrumentiem, lai varētu uzlabot komercdarbības vidi savā teritorijā un sekmētu mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību. Viņasprāt, atbalsta pasākumi būtu jāsadala divās grupās: pirmā grupa – apstrādes rūpniecība, kam būtisks jautājums ir industriālās zonas, pieslēgumu infrastruktūra, nodokļu atlaides investīcijām un profesionālā izglītība, un otrā grupa – visu veidu pakalpojumi un informāciju tehnoloģijas, kam svarīgs cilvēkkapitāls un lai šis resurss neaizplūstu.

Savukārt K. Gerhards informēja, ka VARAM virzīs priekšlikumu par mērķdotācijas atjaunošanu, precizējot MK noteikumus Nr. 207 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtība”. Šo jautājumu paredzēts aktualizēt arī sarunās ar Finanšu ministriju.

Puses vienojās, ka nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķi “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām”. Veicot izvērtējumu, ministrija secinājusi, ka 89 novadu pašvaldību grupai pietrūcis finansējuma 27 miljonu eiro apmērā. VARAM sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par attīstības centru iesniegto projektu kvalitātes novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai, un papildu nepieciešamo atbalsta mehānismu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstīšanai”, kas ir turpinājums 2016. un 2017. gadā iesniegtajiem ziņojumiem par valsts budžeta mērķdotācijas atjaunošanu. Puses bija vienisprātis, ka finansējumam jābūt vismaz 30 miljoni eiro.

LPS uzsvēra, ka reģioniem nepieciešams kāpināt uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāti, lai spētu nodrošināt Latvijas kapitāla uzņēmumiem stratēģisku un profesionālu atbalstu un pārstāvniecību globālās tīklošanās vietā, tāpat pašvaldībām ir jābūt klāt investoru piesaistes karstākos punktos.

Noslēdzot jautājumus par uzņēmējdarbību, LPS un VARAM vienojās, ka jāstiprina uzņēmējdarbības centru funkcijas plānošanas reģionos, paredzot tam atbalstu 2014.–2020. gada perioda Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”.

Diskutējot par jauno Eiropas Savienības plānošanas periodu, puses vienojās par ciešu sadarbību ar pašvaldībām, rudenī uzsākot darbu pie jauno reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādes, nosakot tajās atbalsta teritoriālo un tematisko pamatu ES fondu ieguldījumiem.

Sarunu laikā tika apspriesta arī katastrofu pārvaldības koordinēšana pašvaldību un valsts līmenī. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzsvēra, ka, lai nodrošinātu operatīvu rīcību savā teritorijā ārkārtas situācijās, pašvaldībām ir jāpiešķir tiesības pieņemt lēmumu par īpaša tiesiska statusa noteikšanu savā teritorijā. “Protams, nepieciešama diskusija par kārtību, pienākumiem un atbildību, taču uzskatu, ka tikai pašvaldības vislabāk spēj novērtēt konkrēto situāciju savā teritorijā,” piebilda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Puses piekrita, ka par šo jautājumu jāaicina uz sarunu arī Iekšlietu ministrija (LPS un Iekšlietu ministrijas sarunas notiks 27. jūnijā) un jāturpina diskusijas par 2016. gadā izveidotās civilās aizsardzības sistēmas darbotiesspēju. Tāpat būtiski, lai Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā tiktu paredzētas tiesības pašvaldībām izsludināt īpašu tiesisku režīmu – tas nodrošinātu operatīvu darbību vietējo katastrofu seku novēršanā.

Reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādes kontekstā puses arī bija vienisprātis, ka nepieciešami jauni pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu infrastruktūras attīstības varianti, kā arī jāparedz instrumenti publiskās un privātās partnerības attīstīšanai pašvaldībās.

Vēl sarunās tika apspriestas ERAF informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) 2. kārtas projektu aktivitātes, valsts un pašvaldību procesu un informācijas sistēmu integrācijas arhitektūra un vieta valsts vienotajā IKT arhitektūrā, valsts informācijas sistēmu datu pieejamība pašvaldībām, publisko pakalpojumu sistēmas modernizācijas ietekme uz pašvaldībām, attīstības budžeta pieprasījuma veidošana nacionālās nozīmes valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2019. gadā un arī turpmāk un pašvaldību un VARAM atbildība un tās pārdale publisko ezeru un upju apsaimniekošanā pēc to apsaimniekošanas plānu izstrādes.

Paldies visiem pašvaldību vadītājiem, kuri piedalījās sarunās un ar savu pašvaldību piemēriem iezīmēja aktuālos jautājumos visā Latvijā! Pateicība par dalību sarunās LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājam, Rūjienas novada domes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam, Ķekavas novada domes priekšsēdētājai Viktorijai Bairei, Salas novada domes priekšsēdētājai Irēnai Sproģei, Skrundas novada domes priekšsēdētājai Loretai Robežniecei, Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim, Kokneses novada domes priekšsēdētājam Dainim Vingrim, Mārupes novada domes priekšsēdētājam Mārtiņam Bojāram, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājam Aigaram Luksam, Skrīveru novada domes priekšsēdētājam Andrim Zālītim, Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniecei Gundai Cīrulei, Jūrmalas pilsētas domes deputātam Jānim Lediņam, Ķekavas novada domes izpilddirektora vietnieka p.i. Jolantai Jansonei un Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītājai Ilzei Krēmerei.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos,

un Jana Bunkus,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos