Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās sarunas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējās sarunās, kas šogad notika 9. augustā, tika apspriesti vairāki nozīmīgi un šobrīd ļoti aktuāli jautājumi: atlaišanas pabalsta apmērs pedagogiem internātskolu likvidēšanas un reorganizēšanas gadījumā, par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidusskolas klasēs, kā arī par profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projektu. 

Visupirms tika novērtēta iepriekšējā gada Ministru kabineta un LPS 2017. gada 5. oktobra vienošanās un domstarpību protokola izpilde. Pagājušajā gadā tajā tika paredzēts, ka IZM līdz š.g. 31. maijam izstrādās profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projektu, tomēr vienošanās palika neizpildīta. Tāpēc šī gada sarunās abas puses vienojās, ka informatīvais ziņojums par pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli tai skaitā mācību stipendiju finansēšanu ministrija sagatavos un iesniegs valdībai līdz š.g. 31. augustam.

Tāpat tika diskutēts par citu punktu, kas bija iekļauts minētajā protokolā vienošanās sadaļā, proti, ka pašvaldības 2018. gadā tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. augustam. Šis punkts tika iekļauts arī likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam”, neparedzot finansējuma ierobežojumus.

Sarunās LPS norādīja, ka nepiekrīt piedāvātajiem atlaišanas pabalstu kompensēšanai iekļautajiem  kritērijiem, kas paredz atlaišanas pabalstus izmaksu aprēķinā iekļaut izmaksas 50% apmērā no izmaksājamās summas un kas paredz atlaišanas pabalstus izmaksu aprēķinā iekļaut izmaksas tikai tiem pedagogiem, kuri internātskolu likvidācijas un reorganizācijas rezultātā darba tiesiskās attiecības neturpina nevienā izglītības iestādē”, kas ir pretrunā ar Latvijas Darba likuma 112. pantu, “Atlaišanas pabalsts”, kas regulē atlaišanas pabalstu izmaksu kārtību. Jāņem vērā, ka mērķdotācijas internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai tiek novirzīts 300 000 euro apmērā, lai saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija sēdes protokola Nr.33 56.§. 2.punktu nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu pašvaldībām pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, kas ir pietiekoši, lai papildu nepieciešamo finansējumu pašvaldībām pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā  nodrošinātu 100 procentu apmērā.

 Šajā jautājumā IZM ministrs Kārlis Šadurskis izteica atbalstu LPS priekšlikumam atlaišanas pabalstus internātskolu pedagogiem izmaksāt 100 procentu apmērā. Ministrs atbalstīs šo LPS priekšlikumu arī Ministru kabineta (MK) sēdē.  

Jautājums par minimālo skolēnu skaitu klasēs raisīja spraigākas diskusijas. “Nosakot minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, jau šobrīd ir skaidrs, ka daļa Latvijas vidusskolu šos kritērijus nespēs izpildīt. Kāpēc radīt noteikumus, par kuriem jau sākotnēji ir skaidrs, ka tie nav izpildāmi? Turklāt noteikumi ir diferencējami arī šķietami līdzīgām pašvaldībām, kā, piemēram, Pierīgai vai reģionu centru vidusskolām, vai ES ārējā pierobežā. Jāmeklē, nevis universāla, bet individuāla pieeja, tikai tādā gadījumā noteikumi būs saprotami, izpildāmi un vērsti uz attīstību un racionālu rīcību,” sarunās uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Savukārt pēc ministra stāstītā, skolām būs jāizpilda, pirmkārt, vai nu kvantitatīvais rādītājs – skolēnu skaits (turklāt, var izpildīt tikai vienu – vai nu skolēnu skaitu vienā klasē, vai arī klašu grupā), vai, otrkārt -  kvalitatīvais – centralizēto eksāmenu rezultātu objektīvais koeficients, kas paredz ņemt vērā gan centralizēto eksāmenu rezultātus, gan absolventu, kas nekārto gala pārbaudījumus, mācību gada atzīmi priekšmetos, kuros jākārto eksāmeni.

Tāpat K.Šadurskis uzsvēra, ka, ja netiks izpildīts neviens no ministrijas izstrādātajiem kritērijiem, skola tiks brīdināta, un rādītāju neizpildes gadījumā arī vēl pēc gada – valsts finansējumu nepiešķirs, tātad pedagogu finansēšanas jautājums pilnībā paliks uz pašvaldību pleciem. Labā ziņa šajā aspektā ir tā, ka finansējumu būs iespēja atgūt, minētā gada laikā paaugstinot vai nu kvalitatīvos, vai kvantitatīvos, vai arī abus rezultātus. “Ja pašvaldība nebūs gatava šo gadu pedagogu algas finansēt no sava budžeta, būs jāpieņem sāpīgs lēmums – jāreorganizē skola,” piebilda ministrs.

Noklausoties arī klātesošo pašvaldību priekšsēdētāju viedokļus un pausto nostāju, puses izskatīja plānoto skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās. LPS aicināja ministriju turpināt skolēnu skaita un izglītības kvalitātes izstrādi un saskaņošanu, meklējot labāko risinājumu, kas būtu racionāls un piemērots dažādām pašvaldību grupām, uzsverot, ka reģionu centros noteikti ir jābūt vidusskolām.

Jana Bunkus un Ināra Dundure,

LPS padomnieces