Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde ar KNAB un Valsts valodas centra piedalīšanos

2. oktobrī norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēde, kurā piedalījās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kā arī Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji.

KNAB un VVC pārstāvji uz LPS Valdes sēdi tika uzaicināti, lai diskutētu par vairāku pašvaldību deputātu un izpilddirektoru saukšanu pie administratīvās atbildības: tas noticis gadījumos, kad pašvaldību deputāti apstiprinājuši budžetu, paredzot līdzekļus pašvaldību informatīvo izdevumu tulkošanai un izdošanai arī krievu valodā. KNAB administratīvos sodus uzlicis vairāku Latgales pašvaldību amatpersonām:

  • Aglonas novadā pie administratīvās atbildības saukti 7 deputāti un izpilddirektors;
  • Rēzeknes novadā pie administratīvās atbildības saukti 17 deputāti, 6 deputāti pārsūdzējuši KNAB lēmumu. Vienam deputātam KNAB lēmums atcelts, pārējiem tiesa vēl nav lēmusi;
  • Ludzas novadā pie administratīvās atbildības saukti 15 deputāti un izpilddirektors;
  • Līvānu novadā pie administratīvās atbildības saukti 15 deputāti, 8 deputāti pārsūdzējuši KNAB lēmumu (tiesa vēl nav lēmusi);
  • Daugavpils novadā pie administratīvās atbildības saukti 14 deputāti un izpilddirektors. Viens deputāts lēmumu pārsūdzējis tiesā. Tiesa vēl nav lēmusi;
  • Rēzeknes pilsētā pie administratīvās atbildības saukti 9 deputāti, 6 deputāti pārsūdzējuši KNAB lēmumus, un 6 deputātiem tiesa tos atcēla (Rēzeknes pilsētas gadījumā par Rēzeknes pilsētas laikrakstu “Rēzeknes Vēstnesis”)

Atklājot sēdi, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldību pienākums (tai skaitā atbilstoši funkcijām) ir nodrošināt pieņemto lēmumu publicitāti un kopumā informācijas nodošanu jebkuram pilsētas vai novada iedzīvotājam. Priekšsēdis arī skaidroja, ka nav mērķis aģitēt par pašvaldību izdevumu izdošanu svešvalodā, bet gan sakārtot sistēmu, lai turpmāk izbēgtu no pašvaldību amatpersonu administratīvas sodīšanas.

Kā norādīja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, pašvaldību budžets tiek pieņemts saistošo noteikumu formā. Kaut arī normatīvo aktu hierarhijā zemākais, tomēr tas ir ārējais normatīvais akts, tātad – vietējais likums. Tādējādi efektīvākais ceļš gadījumā, ja kāda valsts iestāde izsaka šaubas par saistošo noteikumu likumību, būtu attiecīgo pašvaldību aicināt pārskatīt savus saistošos noteikumus par budžetu, tos grozot. Ja tas tomēr netiek realizēts, iespējams arī vērsties VARAM, un ministram ir tiesības atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” prasīt sasaukt pašvaldības domes sēdi, kur dome lemj par minēto.

Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7. pants tieši nosaka, ka “valsts pārvaldes iestādes nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā”.

Tā kā KNAB uzlikto sodu viens no pamatojumiem ir tieši likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (18. pants: Finanšu līdzekļu lietošana tikai ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem), V. Reitere vērsa uzmanību savukārt uz citu šā paša likuma pantu, proti, 2. – uz likuma mērķi. Tā mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonas darbību sabiedrības interesēs. Informatīvo izdevumu tulkošana arī krievu valodā notikusi tieši sabiedrības interesēs. Tādā veidā tiek nodrošināta Latvijas valstij lojālas un uzticamas informācijas nonākšana līdz katram sabiedrības loceklim. Tas ir  būtiski  arī no valsts drošības viedokļa, un drošības apsvērumi savukārt ir viens izņēmumiem, kad normatīvie akti (MK noteikumi nr. 130) ļauj tulkot arī svešvalodā.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsvēra, ka tā ir bīstama tendence – sodīt deputātus par pašvaldības budžetu (vienu no izdevumu pozīcijām), jo citreiz tas var attiekties uz jebkuru citu jomu (ne tikai izdevuma tulkošanu uz krievu valodu un iespiešanu). Līdz ar to ir svarīgs princips: saistošie noteikumi, lai arī normatīvo aktu hierarhijā zemākie, ir ārējs normatīvais akts, gluži tāpat kā, piemēram, likums. Līdz ar to šādos gadījumos būtu izmantojami sadarbības mehānismi atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”, neiejaucoties pašvaldību budžetu izstrādē un nepieciešamības gadījumā pašai pašvaldībai grozot budžetu.

Uz klātesošo jautājumu, vai, ņemot vērā analoģiju, tādā gadījumā varētu tikt sodīts arī, piemēram, Saeimas deputāts, kurš lemj par valsts budžetu (par kādu no pozīcijām), KNAB pārstāvja atbilde bija izvairīga un noliedzoša.

VVC direktors Māris Baltiņš uzsvēra, ka ir pret divvalodu izdevumiem (vienā izdevumā gan latviešu valodas, gan krievu valodas versija), tomēr uzsvēra, ka pastāv iespēja izdot pašvaldību izdevumus arī krievu valodā, tomēr tie izsniedzami pēc iedzīvotāju pieprasījuma. VVC direktors arī uzsvēra, ka MK noteikumu nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” 3. punkta 3.1. apakšpunkta noteiktajā uzskaitījumā, protams, var ieskaitīt arī pašvaldību informatīvos izdevumus.

Savukārt pašvaldību vadītāji LPS Valdes sēdē uzsvēra, ka pašvaldību informatīvā izdevuma latviešu valodas un krievu valodas versiju izgatavošana atdalīti sadārdzina izdošanas izmaksas, turklāt krievu valodas versija visbiežāk ir daudz koncentrētāka un īsāka, tā pastāsta tikai par domes lēmumiem, saistošajiem noteikumiem un tml. Līdz ar to iespējamas atkal citu kontrolējošo institūciju iebildes, piemēram, par nelietderīgu rīcību.

Jautāti, kā tad būtu organizējama izdevuma izdošana arī svešvalodā nepieciešamības gadījumā, ko visprecīzāk zina tieši attiecīgā pašvaldība, VVC pārstāve Sarmīte Pāvulēna pauda viedokli, ka jābūt fiksētai konkrētas personas vēlmei saņemt šo informāciju arī svešvalodā. Vēlme var tik pausta dažādos veidos – gan rakstiski, gan mutiski –, un tā attiecīgi jāfiksē.

KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis uzsvēra, ka no kontrolējošo institūciju puses ir svarīgi, lai konkrētā iedzīvotāja vēlme ir fiksēta un pierādāma. Par ko G. Kaminskis iebilda, ka ir svarīgi nevairot normatīvismu, tāpēc ir skaidri jādefinē, kādā formā šis pieprasījums realizējams – rakstiski, mutiski, elektroniski vai kā citādi.

Jautājuma izskatīšanas noslēgumā puses vienojās, ka ir vajadzīga vienota pieeja tiesību normu piemērošanā un par šo tēmu jāturpina diskusijas. Kaut arī kopumā atbildēti ne visi jautājumi, tai skaitā, kā jābūt noformētiem iedzīvotāju pieprasījumiem, tika apstiprināts skaidrs uzaicināto (VVC un KNAB) redzējums, ka pašvaldībām ir tiesības sniegt informāciju arī svešvalodā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus. Tāpat VVC un KNAB atbalstīja ierosinājumu tikties, lai rastu risinājumus.

Jana Bunkus un Vineta Reitere,

LPS padomnieces