Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Grozījumi Zemes pārvaldības likumā

27. septembrī Saeimā izdarīti grozījumi Zemes pārvaldības likumā: beidzot mums veiksmīgi izdevies aizstāvēt pašvaldībām nepieciešamos grozījumus Zemes pārvaldības likumā, lai daļēji labotu zemes reformas laikā pieļautās kļūdas un būtu iespējams veidot vienotu ceļu un ielu tīklu. Izmaiņas stāsies spēkā ar 25. oktobri.

Pašvaldības ir identificējušas divas lielākās problēmas.

1. Zeme zem pašvaldības autoceļa daļēji vai pilnībā pieder citai personai: šai problēmai atrisinājums rasts 8. panta jaunajā redakcijā. Izveidots koplietošanas ceļa vai ielas termins tādām situācijām, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz privātpersonas vārda. Šīs personas nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības ceļu. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas. Tā robežas kopā ar ceļa nodalījuma joslu vai ielas sarkanajām līnijām pašvaldība iezīmē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, to reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā normatīvajos aktos par kadastra objektu reģistrāciju un kadastra datu atjaunināšanu noteiktajā kārtībā. Pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, koplietošanas ceļa zemes nodalījuma joslā vai sarkanajās līnijās būvēt, rekonstruēt un atjaunot ceļu vai ielu, kā arī ierīkot jaunas inženierkomunikācijas – iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus –, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai. Minētais apgrūtinājums var būt par pamatu zemes reformas laikā ar kompetentās institūcijas lēmumu noteiktā ceļa servitūta vai cita līdzvērtīga apgrūtinājuma dzēšanai.

2. Zemes reformas laikā veidotas teritorijas bez publiskajiem ceļiem/ielām, kas apgrūtina pārvietošanos un piekļuves iespējas: ar šiem likuma grozījumiem (jauns 8.1 pants) tiek izveidots jauns privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu novadā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot – novada nozīmes ceļš vai iela. To pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Novada nozīmes ielas statusu pašvaldība var piešķirt ar atsevišķu administratīvo aktu, kam pievienots grafiskais pielikums. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība noskaidro to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes robežās atrodas novada nozīmes iela. Pašvaldība saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā piedalās novada nozīmes ceļa vai ielas būvniecībā un uzturēšanā. Pašvaldības saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā pašvaldība sedz izmaksas par novada nozīmes ceļa vai ielas būvniecību un uzturēšanu. Novada nozīmes ceļš vai iela ir publiski pieejama, un līdz novada nozīmes ceļa vai ielas statusa atcelšanai aizliegts ierobežot transporta un gājēju kustību pa to. Pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, ierīkot jaunas inženierkomunikācijas – iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus –, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai.

Reizē atgādinām, ka jāseko līdzi, ko izvēlas ministrijas Valsts zemes dienesta publicētajos rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstos! Ir gadījumi, kad valsts institūcijas atzīmē ar likumu pašvaldībai piekritīgus zemesgabalus, piemēram, starpgabalus, zemesgabalus, kur zemes lietotāji izmantojuši nomas pirmtiesības, u.c. Šie likuma grozījumi arī paredz: ja ne valsts, ne pašvaldības nav izdarījušas atzīmi par zemesgabala piederību vai piekritību pašvaldībai vai valstij, tā piekrīt vietējai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Lēmumu par šo zemesgabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās pieņem pašvaldība.

Sniedze Sproģe un Kristīne Kinča,

LPS padomnieces

Foto: Sandra Bērziņa, LPS