Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Domes sēde 1. novembrī (2018)

"Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas piedāvātajam Kohēzijas politikai atvēlētā finansējuma samazinājumam. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pilnībā atvēra savas robežas brīvai preču, pakalpojumu un darbaspēka kustībai, bet rezultāts ir Latvijas iedzīvotāju izceļošana. Kohēzijas politikas finansējumam ir jābūt instrumentam, kas nodrošina Latvijā tādu dzīves līmeni, lai mūsu iedzīvotāji nebūtu spiesti izceļot," 1. novembra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē uzsvēra priekšsēdis Gints Kaminskis. Sēdē par ES daudzgadu budžetu un Latvijas interesešu aizstāvību šī jautājuma kontekstā pašvaldību vadītājiem vēstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Tikšanās laikā tika runāts par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam projektu un to pavadošajiem likumdošanas aktu projektiem (t.sk.  kohēzijas politikas likumdošanas aktu projektiem, Reģionālas attīstības fonda regulu u.c.), kā arī Latvijas pozīcijām, sarunu procedūru, lēmumu pieņemšanas norisi un progresu Latvijas nacionālo pozīciju pārstāvēšanā. 

“Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana ir viens no sarežģītākajiem procesiem ES, un tā gala iznākums ietekmēs arī ikvienas pašvaldības un katra Latvijas iedzīvotāja dzīves līmeni. Attīstības līmenis tiešā veidā ir atkarīgs no kohēzijas politikas finansējuma apmēra ES daudzgadu budžetā, t.sk. cik lielā apmērā līdzekļi tiks atvēlēti tieši Latvijai. Otrs būtisks LPS iebildums ir par EK piedāvāto regulējumu - Latvijai finansējums ir jātērē nevis tur, kur Latvijas sabiedrība saredz lielāko nepieciešamību, lai tomēr tuvotos attīstītāko ES dalībvalstu dzīves līmenim, bet gan tādiem mērķiem, kuri vienādi noteikti visai Eiropai.  Kā Latvijā var patiesi panākt mērķi – pieejama veselības aprūpe, ja tieši ceļu stāvoklis to padara nepieejamu? Kā var nodrošināt visiem pieejamu izglītību, ja bērnam uz skolu jābrauc ilgāk par stundu, lai arī kilometru ziņā skola nebūt nav tālu?” pebilda LPS priekšsēdis.

Gan finanšu ministre, gan ārlietu ministrs uzsvēra, ka, runājot par ES daudzgadu budžetu lielais nezināmais ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropa Savienības, kas neapšaubāmi atstās iespaidu uz ES budžetu kopumā, tomēr pagaidām nav skaidrs - cik lielā apmērā. D.Reizniece-Ozola klātesošajiem uzsvēra, ka fondu finansējums būs pieejams arī pēc 2020. gada, tāpēc sabiedrībā valdošais uzskats, ka pēc šī perioda uz ES finansējumu nevar cerēt, īsti neatbilst patiesībai. "Tomēr, ņemot vērā šā brīža diskusijas Eiropas Komisijā par Kohēzijas piešķīrumu, ir skaidrs, ka Latvijas nacionālais aploksnes samazinājums ir paredzams. Šī brīža aplēses rāda, ka Kohēzijas piešķīrums Latvijai varētu samazināties par 13 procentiem, bet ES līdzfinansējuma samazinājums gaidāms no 85 uz 70 procentiem," skaidroja ministre. Plašāka informācija zemāk pievienotajā prezentācijā.

Savukārt K.Gerhards un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits​ uzsvēra, ka, runājot par ES daudzgadu budžetu un Latvijas attīstību šajā posmā, ir skaidrs, ka liela loma būs integrētai reģionālajai attīstībai, līdz ar to reģioni un pašvaldības definējami kā galvenie tās virzītāji. Ministrijas pārstāvji 2021.-2027. gadā saredz trīs galvenos izaicinājumus: uzņēmējdarbības attīstību; pakalpojumu efektivitāti un demogrāfijas jautājumu risināšanu. Par iespējamajiem ieguldījumu virzieniem šajā laika posmā plašāk zemāk pievienotajā prezentācijā. 

LPS Dome apstiprināja arī priekšlikumus nākamās valdības deklarācijai. Ar tiem iepazīties var šeit

Domes sēdē tika pasniegts arī LPS apbalvojums ilgadīgajai Latvijas Pašvaldību mācību centra vadītājai Guntai Liepai. Savukārt Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs” un Latvijas Ģenerāļu klubs pašvaldībām pasniedza atzinības rakstu par sadarbību jaunatnes patriotiskās audzināšanas pasākumu organizēšanā un Jaunsardzes kustības popularizēšanā.  

 

Latvijas interešu aizstāvība - Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma un Kohēzijas politika pēc 2020.gada
VARAM. Reģionālā politika pēc 2020. gada. Integrēta reģionālā attīstība