Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Lai mazinātu noslīkušo skaitu, jāiegulda bērnu peldētprasmē un aktīvāk jāinformē sabiedrība

Foto: “Elektrum Olimpiskais centrs” 

Lai sabiedrībā un valstī aktualizētu diskusiju par noslīkušo cilvēku skaita bēdīgo statistiku, 8. februārī dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji tikās un apsprieda iespējamos cēloņus un preventīvos soļus situācijas uzlabošanai. Uz diskusiju “Ko mēs nezinām par drošību pie ūdens” aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Mārupes novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF) un Elektrum Olimpisko centru” (EOC).

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot diskusiju, pauda: “Ir svarīgi par šo problēmu runāt aktīvāk, meklēt sadarbības variantus starp iesaistītājām institūcijām – ministrijām, dienestiem, pašvaldībām, organizācijām –, lai pēc iespējas drīzāk situācija mainītos. Pašvaldības visciešāk saskaras ar iedzīvotāju interesēm, un mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus un drošākus apstākļus un vidi iedzīvotājiem.”

Situācijas nopietnību apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. SPKC pārstāve Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča vērsa uzmanību, ka bojāgājušo skaits ūdenstilpnēs iespējams varētu būt pat lielāks. Nereti noslīkšanas gadījums tiek konstatēts novēloti, jo noslīkušie tiek atrasti vēlāk un nāves pamatcēloni nevar noteikt. Tomēr, ne visos gadījumos ūdenstilpnē atrastās personas nāves pamatcēlonis ir noslīkšana, piemēram, iespējams arī miokarda infarkts peldoties. Šādās situācijās tiek veikta Tiesu medicīnas ekspertīze ar autopsiju.

Situāciju peldvietās pie atklātām ūdenstilpēm un to apsaimniekošanas likumisko pamatu skaidroja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldības atbildībā ir jūras piekrastes un sauszemes daļa un iekšzemes publiskie ūdeņi tās teritorijā, kur tā no sava budžeta gādā par peldvietu labiekārtošanu, plāno teritoriju, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību peldvietās. To, ka glābēju apmācības ir katras pašvaldības ziņā, apliecināja arī Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un CA pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims. Viņš uzvēra: “Lai arī cik labi būtu iekārtota peldvieta, tas negarantē, ka nebūs negadījumu, drošu peldvietu raksturo profesionāls, labi apmācīts personāls. Labam glābējam jāspēj pamanīt bīstamu situāciju, vēl pirms tā notikusi.” Arī slēgtās ūdenstilpēs – peldbaseinos – glābēja darbs ir jo īpaši svarīgs. Glābēja zināšanas, atrašanās vieta, spēja analizēt situāciju, skaidrojošais darbs var novērst nelaimes. Diemžēl nav regulējošu noteikumu, kas paredzētu obligātu glābēju klātbūtni. Tas gulstas uz pašvaldības vai peldbaseina vadības izpratni par atbildīgu apsaimniekošanu un budžeta iespējām.

“Elektrum Olimpiskā centra” vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, stāstot par ikdienas darbu peldbaseinā, kas atšķirībā no publiskām peldvietām ir kontrolēta, droša vieta, atzina: “Nereti vecāki neizprot, cik svarīgi ir nenovērst skatienu no bērniem vai pašiem nepieļaut muļķīgas pārgalvības, tāpēc glābēja klātbūtne ir ļoti nozīmīga. Laiks, kad cilvēks var zaudēt cīņu ūdenī bez peldētprasmes, ir mazāks par vienu minūti; apmācīts un klātesošs darbinieks var reaģēt krietni agrāk, nekā var ierasties neatliekamā medicīniskā palīdzība. Peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme, un līdz ar izpratnes maiņu par to, kā uzvedamies ūdenī un tā tuvumā, varēsim cerēt samazināt mirstību uz ūdens.”

64% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar SKDS pētījumu ir vāja vai vidēja peldētprasme, 79% iemācījušies peldēt pašmācības ceļā ar draugu vai vecāku palīdzību, tātad lielākā daļa sabiedrības no dzīvībai bīstamas situācijas uz ūdens nespēs izkļūt saviem spēkiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons klātesošajiem skaidroja, ka cilvēks noslīkst pāris minūšu laikā un, lai cik operatīvi ierastos palīdzība, ar to var būt par vēlu. VUGD pārstāvis aicināja pievērst lielāku uzmanību un aktīvāk strādāt pie preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, lai vispār novērstu nelaimes iespējamību. “Ceļš uz zinošu un atbildīgu sabiedrību ir jāsāk ar bērnu izglītošanu – spēju pašiem novērtēt situāciju un izvērtēt pastāvošos riskus. VUGD pētījums liecina, ka lielu daļu informācijas par drošību vecāki iegūst no bērniem, kuri to apguvuši skolās. Šī ir daudznozaru joma, tāpēc šajā jautājumā nebūs viena atbildīgā iestāde, bet līdzatbildīgi visi, arī sabiedrība,” norāda K. Eklons.

Diskusijas dalībnieki atzina sabiedrības informēšanas kampaņām par drošības jautājumiem uz ūdens līdz šim ir bijis neregulārs raksturs. 2018. gada vasarā SPKC īstenoja kampaņu “Pārgalvis=bezgalvis”, kuras mērķis bija pievērst uzmanību smagajām sekām, kas rodas pārgalvīgi lecot ūdenī uz galvas. Maijā Latvijas Peldēšanas federācija iniciēja skolās vienu mācību stundu veltīt bērnu izglītošanai, savulaik arī VUGD ir veicis kampaņas, tāpat arī Valsts policija pievēršas drošībai kopumā, un, nākot  vasarai, drošībai uz ūdens.

Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka nepietiekama peldētprasme, pētnieciskās bāzes trūkums, virspusīga pieeja, problēmas noliegšana un ignorēšana, atbildības novirzīšana, zema politiskā atbildība un finansējuma trūkums ir cēloņi, kas kavē rast problēmas risinājumu visaugstākajā līmenī. 

Diskusiju rīkoja Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Mārupes novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju un “Elektrum Olimpisko centru”.

Diskusijā piedalījās 73 dalībnieki.

Diskusiju tiešraidē noskatījās 110 cilvēki.

Diskusijas videoierakstu varat noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=I7_b53oIgn0&t=4017s

Diskusijas darba kārtība_projekts
Drošība pie/uz ūdens_LPS_prezentācija
SPKC dati par mirstību no noslīkšanas un slīkšanas_prezentācija
Cilvēku drošība uz ūdens. Peldēšanas paradumi, sabiedrības attieksme un institūciju rīcība_LPF_prezentācija
Slīkšana_prezentācija
Kā uzbūvēt drošu peldbaseinu_LPF_prezentācija
Kā nodrošināt drošību peldbaseinā_EOC_prezentācija
Kas ir droša peldvieta_Rīgas pašvaldības policija_prezentācija