Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: pašvaldības, iesaistoties tūrismā, ir izglābušas kultūrvēsturiskos objektus un veicina nozares attīstību

13. februārī Preiļos norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latgales plānošanas reģiona organizēts seminārs, kas bija veltīts diskusijai par pašvaldību un privātā sektora konkurenci tūrisma un viesmīlības nozarē. Pasākumā piedalījās pašvaldību pārstāvji, tūrisma jomas speciālisti (“Lauku ceļotājs”), valsts iestādes un institūcijas (Valsts kontrole (VK) un Konkurences padome (KP)) un tūrisma jomas uzņēmēji.

Diskusiju seminārā atklājās uzraugošo institūciju, proti, VK un KP, vēlme stingrāk kontrolēt pašvaldību iestādes un uzņēmumus, kuri veic saimniecisko darbību vai komercdarbību. Var piekrist, ka konkurence ir veicināma un ir attīstības virzītājspēks. Nevar piekrist, ka ar labiem nodomiem tiktu īstenotas nekompetentas vai pat kaitīgas darbības.

“VK savā prezentācijā minēja, ka pašvaldība nevar pelnīt, tomēr jāatceras, ka pašvaldībai ir jārūpējas par visiem iedzīvotājiem un jādomā par sabiedrību kopumā. Jāsaprot, ka ir publiskā sektora ekonomika un atsevišķos sektoros ir publiskā sektora dominance. Daļa sabiedrības kopā ar šīm valsts institūcijām maldīgi domā, ka gandrīz visas funkcijas būtu jānodod privātajam sektoram, pašvaldību pārvēršot par nodokļu ieņēmumu dalītāju privātajiem uzņēmumiem (tie veiktu līdzšinējās pašvaldību funkcijas) un sociālajiem pabalstiem. Pašvaldība savā teritorijā drīkst papildināt valstī noteikto sabiedrisko jomu sarakstu, jo tai ir brīvprātīgās iniciatīvas tiesības savā teritorijā. Šādas brīvprātīgās iniciatīvas pēc satura un apjoma atšķirīgās teritorijās mēdz būt dažādas,” problēmu kopumā vērtē LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, par piemēru minot privātās un pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes: privātie bērnudārzi nevar pieprasīt slēgt pašvaldības bērnudārzus, lai neveidotu tiem konkurenci. “Privātās slimnīcas nevar prasīt valsts un pašvaldību slimnīcu slēgšanu. Privātie nevar prasīt visus ceļus pārvērst par privātiem maksas ceļiem. Tūrisma jomā jāveicina nevis konfrontācija, bet sinerģija. Pašvaldību darbības palielina pieprasījumu pēc privātajiem pakalpojumiem.”

Svarīgi uzsvērt, ka pašvaldības tūrisma jomā bieži iesaistās tad, kad neviens privātais uzņēmējs nav izrādījis iniciatīvu. Tādējādi saglābti vairāki kultūrvēsturiski objekti, piemēram, pilis un muižas, un pašvaldības ir veidojušas infrastruktūru, kas palīdz tālāk attīstīties vietējam uzņēmējam. Šādu viedokli Preiļos vairākkārt uzsvēra arī pašvaldības un to iestādes, kas darbojas tūrisma jomā. Prezentācijas un diskusijas par pašvaldību realizēto projektu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti to teritorijās sniedza Latgales Mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne, Lūznavas muižas vadītāja Iveta Balčune, Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte, Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs, Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka un Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijas vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova.

Savukārt LPS padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane seminārā, runājot par drošību un ekonomisko aspektu un tā ietekmi uz Latgales reģionu kā ES ārējo robežu, uzsvēra, ka pašvaldībām ir svarīgs iedzīvotājs, uzņēmējs, kā arī apmeklētājs un jābūt sinerģijai starp šiem spēkiem. Sākot ar 2007. gadu, publiskās investīcijas ar kultūras un tūrisma jomu saistītās aktivitātēs veido 240 122 835 eiro. “Tā nav maza summa, un pavisam noteikti varam uzdot jautājumu, kāpēc viesu mājas nav apmierinātas un kāpēc nav pietiekami liels pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem. Problēmas cēlonis nav pašvaldības ieguldījumi publisku pludmaļu sakārtošanā vai renovētā Lūznavas muižā ar parku, kurā notiek koncerti, bet gan tajā faktā, ka tūristu skaits nav pietiekams, jo vietējo iedzīvotāju maksātspēja nedod iespēju izmantot viesu mājas pakalpojumus visu gadu (Latgales reģionā vidējā neto alga ir 534 eiro, un Latvijā vidējā neto alga ir 744 eiro), kas būtiski ierobežo vietējā tūrisma attīstību. Eiropas Savienības t.s. vecajās dalībvalstīs tieši vietējais tūrisms uztur šīs lauku viesu mājas. Tāpat nākamā atziņa ir nodokļu slogs, kas ir pārāk augsts. Par to liecina fakts, ka viesu māja laukos, lai samaksātu PVN, ņem bankā īstermiņa aizdevumu.”

A. Feldmane uzsvēra, ka būtisks aspekts ir arī komercbanku piesardzība uzņēmēju kreditēšanā reģionos, bet valsts attīstības finanšu institūcija “Altum” pieprasa dubultu nodrošinājumu viesu māju projektiem, jo saskata pārāk augstu risku saistībā ar sezonalitāti. “Diskusijā vairākas reizes izskanēja skeptiska frāze, ka reti kurš tūrists izbrauc no Rīgas vairāk nekā 100 kilometrus, un tas nozīmē, ka, piemēram, Latgales potenciāls vispār netiek pilnvērtīgi izmantots. Savukārt, lai piesaistītu ārvalstu tūristus, ir jābūt ievērotiem standartiem, kas nemaz tik daudz neprasa – tikai baltu gultas veļu un siltas brokastis, kas daudzās viesu mājās nav pieejamas,” noslēgumā piebilda LPS padomniece.

Andra Feldmane un Māris Pūķis,

LPS padomnieki

Foto: Gunārs Vilcāns

----------------------------------

Pārdomas par pašvaldību un privātā sektora konkurenci

Diskusiju seminārā “Mīti un patiesība par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem tūrisma un viesmīlības jomā”, kas notika 13. februārī Preiļos, atklājās uzraugošo institūciju (Valsts kontrole un Konkurences padome) vēlme stingrāk kontrolēt pašvaldību iestādes un uzņēmumus, kuri veic saimniecisko darbību vai komercdarbību. Var piekrist tam, ka konkurence ir veicināma un ir attīstības virzītājspēks. Nevar piekrist tam, ka ar labiem nodomiem tiktu īstenotas nekompetentas vai pat kaitīgas darbības.

Daļa sabiedrības līdz ar šīm valsts institūcijām maldīgi domā, ka gandrīz visas funkcijas būtu jānodod privātajam sektoram, pašvaldību pārvēršot par nodokļu ieņēmumu dalītāju privātajiem uzņēmumiem (tie veiktu līdzšinējās funkcijas) un sociālajiem pabalstiem.

Lai izprastu problēmas būtību, lūk, piemērs:

Sirds slimnieks lūdz palīdzību no slimnīcas (pašvaldībai piederošas akciju sabiedrības). Slimnīca atrod iespēju pieprasīto veselības pakalpojumu sniegt, taču uzraugošās institūcijas iejaucas, aizrādot, ka pašvaldības slimnīca kavē konkurenci. Privātpraksi īstenojošs ārsts ir sūdzējies, ka tiek pārkāpti konkurences noteikumi, jo slimniekam pašvaldības slimnīcā akūto operāciju veiks lētāk, nekā to spēj privātais.

Šajā piemērā redzams, ka ne vienmēr visu nodot privātajam sektoram ir vienīgais pareizais risinājums. Tomēr spiediens no privātajiem vienmēr parādās, īpaši tad, ja pašvaldības iestādes saimnieciskā darbība vai komercdarbība ir sekmīga.

  • Katrā pasaules valstī tiek noteiktas tādas sabiedriski nozīmīgas jomas, kurās dominē sabiedriskās intereses (tās mēra kā sabiedrisko labumu). Šajās jomās darbu organizē pašvaldības (pašvaldību autonomās kompetences jomās) vai valsts (pārējās jomās). Ir daudz cēloņu, kāpēc valsts vai pašvaldība pilnībā savas funkcijas neveic. Šādu situāciju sauc par “valdības nepilnību”. Tad privātajam sektoram ir iespēja daļu jomas pārņemt.

Pašvaldība savā teritorijā drīkst papildināt valstī noteikto sabiedrisko jomu sarakstu, jo tai ir brīvprātīgās iniciatīvas tiesības savā teritorijā. Šādas brīvprātīgās iniciatīvas atšķirīgās teritorijās pēc satura un apjoma mēdz būt dažādas.

Šajās jomās privāto prasība visu atdot viņiem (vai prasība nekonkurēt valstij un pašvaldībām) ir absurda pat tad, ja tiek sniegti maksas pakalpojumi vai ražotas preces. Viens tāds piemērs jau tika minēts.

Privātie bērnudārzi un privātās skolas nedrīkst prasīt, lai attiecīgās pašvaldību iestādes slēdz un neveido tām konkurenci. Privātās slimnīcas nevar prasīt valsts un pašvaldību slimnīcu slēgšanu. Privātie nevar prasīt visus ceļus pārvērst par privātiem maksas ceļiem.

Šajās jomās privātajam sektoram ir papildinoša loma, tas par pilnu maksu veic to, ko sabiedriskais sektors nespēj vai neprot. Labāks apzīmējums būtu “valdības fiasko”, vārds “nepilnība” ir pārāk politkorekts.

  • Katrā pasaules valstī pārējās jomās priekšrocība ir privātajam sektoram. Valsts vai pašvaldību iejaukšanās ir īpaši jāpierāda un jāpamato. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā ir jāpierāda valsts nepilnība, tā šajā gadījumā ir jāpierāda tirgus nepilnība.

Publisko komercsabiedrību dibināšana ir tikai viens no vairākiem iejaukšanās veidiem. Tirgus nepilnību (arī šeit labāk būtu teikt “tirgus fiasko”) var mazināt, arī regulējot un veicinot privāto uzņēmējdarbību.

Tirgus nepilnība var izpausties atsevišķā valstī vai pat atsevišķas pašvaldības teritorijā. Tad pašvaldība uzņemas tādas funkcijas (tai skaitā ražošanu), ko pārējā teritorijā veikt nav nepieciešams.

Šī joma ir Konkurences padomes tradicionālā darbības joma, šajā jomā pašvaldību uzņēmumiem nedrīkst būt priekšrocību. Līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā gadījumā tas, kurš iejaucas, nedrīkst pieprasīt, lai privātie samazina savu ietekmi. Valstij vai pašvaldībai ir tikai papildinoša loma.

Jaunās publiskās pārvaldes idejas ir iestrādātas Latvijas likumos. Saskaņā ar 90. gados un šā gadsimta sākumā populārajām idejām valstij un pašvaldībai ne vien jātērē nodokļu maksātāju nauda, bet arī nauda jāpelna. Tādējādi tiek veicināta pašvaldību finansiālā izaugsme un paveras plašākas iespējas daudz vairāk izdarīt savu iedzīvotāju labā. Savulaik Valsts kontrole Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā virzīja normas, ka preces, pakalpojumi un manta jāpārdod par dārgāko cenu. Tagad tas sāk aizmirsties.

Pilnīgi nepamatots bija pārmetums “Rīgas mežiem”, ka tie veic koku apstrādi, līdz ar to veido konkurenci privātajiem koksnes ražotājiem. Rīgai piederošie meži ārpus galvaspilsētas nav domāti kādai sabiedriskai funkcijai, tie domāti papildu ienākumu gūšanai, un no tiem ilgtermiņā jāgūst maksimāls labums.

Uzņēmēji ir viena no pašvaldības mērķauditorijām. Atsevišķos gadījumos var rīkoties izšķērdīgāk, lai samazinātu konkurenci vietējiem uzņēmējiem. Taču pienākumu rīkoties nesaimnieciski nekādā gadījumā nevar atzīt par normu.

  • Konkurences padomei ir visas iespējas kontrolēt pašvaldību vai valsts komercsabiedrību darbību, tai skaitā administratīvi sodīt par konkurences pārkāpumiem. Nekāds īpašs regulējums, kas ļautu plašāk izvērst represijas pret publiskajām komercsabiedrībām, nav nepieciešams.

Ilgtermiņā uzņēmējdarbība nav un nebūs publiskā sektora pašmērķis. Nostiprinoties un attīstoties privātajām komercsabiedrībām, tās paplašinās savu piedāvājumu, spēs uzturēt daudzas sociālas struktūras un infrastruktūras. Tas pats notiks, arī pieaugot iedzīvotāju un uzņēmēju pirktspējai.

Fundamentālisms (tikai vienas idejas vai virzības aizstāvēšana) vēsturē nekad neko labu nav devis. Sinerģiju var atrast tikai kopīgos līdzsvara meklējumos.

Māris Pūķis,

LPS vecākais padomnieks