Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS ārkārtas Valdes sēde

26. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības ārkārtas Valdes sēde, ko LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sasauca, lai formulētu kopīgo LPS pozīciju Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola nesaskaņotajos jautājumos.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele atzīmēja, ka MK un LPS 2019. gada protokola projektā palikuši tikai daži jautājumi, kuros nav panākts saskaņojums, taču divi no tiem ir pašvaldībām ļoti būtiski – nodokļu ieņēmumu sadaļa un pašvaldību iespējas saņemt aizņēmumus.

Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem valdības piedāvājums pašvaldībām ir paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus kopā ar speciālo dotāciju ne mazāk kā 1,47 mljrd. apmērā atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam sadalījumam pa pašvaldībām, kā arī garantēt pašvaldībām piekrītošā IIN prognozi 100% apmērā. Taču vienlaikus valdības piedāvājums nozīmē arī to, ka likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” iekļautais nosacījums, ka 2019. gadā pašvaldību nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības aprūpes finansēšanai), netiks ievērots. Šajā gadījumā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2019. gadā būs 19,4% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā kopā ar speciālo dotāciju vajadzētu būt vismaz 1,49 mljrd. eiro, kas ir par 14,4 milj. eiro jeb 1% vairāk nekā pagaidu valsts budžetā paredzētais.

Otrs būtisks jautājums, par kuru vienošanās nav panākta, ir nosacījumi pašvaldību aizņēmumiem 2019. gadā, un šis jautājums Valdē raisīja viskarstākās diskusijas, īpaši par aizņēmumiem izglītības projektiem.

Finanšu ministrija 2019. gadā vēlas mainīt pašvaldību aizņemšanās nosacījumus, paredzot atcelt visus aizņēmumu mērķus (atsakoties arī no prioritārajiem projektiem) un nosakot 25% pašvaldības līdzfinansējuma likmi projektiem, kas nav ES, ārvalstu finanšu palīdzības vai EKKI līdzfinansētie projekti. Nosacījums par 25% pašvaldības līdzfinansējumu attiektos arī uz izglītības iestāžu investīciju projektiem.

LPS Valde uzskata, ka izglītības projekti pašvaldībām ir būtiska prioritāte, tādēļ vismaz attiecībā uz šiem projektiem nebūtu pieļaujama prasība nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu aizņēmuma saņemšanai.

Lai gūtu priekšstatu par izglītības mērķim nepieciešamo aizņēmumu kopsummu 2019. gadā, LPS Valdē tika nolemts apkopot datus no pašvaldībām par izglītības iestāžu projektiem, kuriem 2019. gadā iesākta būvniecība (projektēšana un/vai būvdarbi) un ir veikta iepirkuma procedūra vai tiek sagatavota dokumentācija tās veikšanai un kuri nav ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projekti, t.i., par projektiem, kurus pilnībā vai daļēji plānots realizēt šogad. Šie dati ļaus uzskatāmāk parādīt, kādas sekas radīsies, ja projektu nevarēs realizēt pašvaldību aizņēmumu politikas maiņas dēļ.

LPS turpinās sarunas par pašvaldību aizņemšanās iespējām 2019. gadā, kas ir viens no jautājumiem MK un LPS 2019. gada vienošanās un domstarpību protokolā.

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts tālāk tiks skatīts Ministru kabineta paplašinātajā komitejas sēdē 4. martā un LPS Domes sēdē 5. martā.

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos