“LPS neatbalsta un neatbalstīs reformu tikai reformas dēļ. Ir konstruktīvi jārisina visi jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam un visā valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas nomales,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Šonedēļ Ministru kabinetā tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, ko steidzamības kārtā jau pēc divām dienām sāka skatīt Saeima. Likumprojekts ļauj reformu gatavot paātrinātā tempā un neievērot visas no likumiem izrietošās procedūras, tomēr pašvaldībām būtiskākais tajā noprotams skaidri: līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām reforma vēl nebūs pabeigta un tiks turpināta.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), respektējot valdības deklarācijā pausto apņemšanos īstenot reformu, neiebilst pret likumprojekta virzību, jo Ministru kabinets ir ņēmis vērā LPS priekšlikumus.
Nav pienācīgi izvērtēta iepriekšējā reforma, taču ir skaidrs, ka pašvaldību apvienošana bez uzlabojumiem infrastruktūrā un strukturālām reformām ekonomikā pati par sevi nekādu būtisku labumu nedos. Tāpēc nav pieņemami atsaukties uz vidējo labumu vidējam Latvijas iedzīvotājam, ja reforma pasliktinās situāciju daudzās teritorijās. Visas Latvijas apdzīvotība ir iespējama, tikai nodrošinot labus dzīves un darba apstākļus visā valsts teritorijā, un tas ir mūsu valsts pastāvēšanas nosacījums.
Tādēļ LPS, neiebilstot pret likumprojekta virzību, Ministru kabineta sēdē turpmākam atbalstam izvirzīja vairākus nosacījumus:
- pašvaldību viedokļa uzklausīšana, ļaujot izvirzīt jautājumus VARAM pasūtītajiem pētījumiem un konceptuālo izvēles iespēju formulējumiem, un savstarpēja informācijas apmaiņa reformas lēmumu pieņemšanas gaitā;
- pašvaldības paralēli izveidos darba grupu, kas reformas problēmas skatīs saistībā ar vietējo iedzīvotāju interešu dažādību, tiks sagatavoti pašvaldību priekšlikumi par reformas turpināšanas kritērijiem;
- piedāvājot administratīvo teritoriju grozījumus, organizēs konsultācijas ar pašvaldību politiķiem un ņems vērā vietējo iedzīvotāju gribu (aptaujas vai vietējā referenduma formā, kā to paredz Latvijai saistošā Eiropas vietējo pašvaldību harta).
Valdību veidojošajai koalīcijai nav skaidrības vairākos jautājumos, kam var būt izšķiroša ietekme uz reformas veiksmi vai izgāšanos:
‒ Vai tiks veidoti administratīvie reģioni ar pašvaldībām (līdz šim neizdodas līdzsvarot Rīgas un pārējo reģionu attīstību)? Ja tiks izveidoti, tad kādas centrālās valdības funkcijas un atsevišķas vietējo pašvaldību funkcijas nodos reģioniem? Ja tiks veidoti, tad kad?
‒ Kāda pašvaldību struktūra tiks piedāvāta Pierīgā? (Pašlaik Jūrmala un Pierīgas pašvaldības izceļas ar augošiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, nav pareizi izjaukt labi funkcionējošu sistēmu.)
‒ Vai novadu veidošanas kritērijos nebūtu jāņem vērā atšķirīgi sociāli ekonomiskās attīstības modeļi dažāda veida teritorijām (attīstības centri, teritorijas ap maģistrālajiem ceļiem, ES ārējā robeža, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, dabas aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas teritorijas un citas teritorijas atbilstoši stratēģijai Latvija2030)? Ir nepareizi izvirzīt vienādus kritērijus tikai nozaru ministriju ērtības labad.
‒ Kā tiks nodrošināti ieguldījumi ceļos un sabiedriskajā transportā, kas izpalika iepriekšējās reformas īstenošanā?
‒ Vairāki citi jautājumi, kuri jārisina, pirms piedāvā jaunu administratīvā dalījuma karti.