Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Priecīgas un krāsainas Lieldienas!

Lieldienas ir vieni no visvairāk gaidītajiem svētkiem, kas saistās ar pavasara atnākšanu, un neatņemama Lieldienu svētku tradīcija ir olu krāsošana. Tā ir visā pasaulē izplatīta Lieldienu svinību sastāvdaļa, kas simbolizē auglību un jaunas dzīvības rašanos. Kā olu krāsošanas tradīcija radusies, precīzu ziņu nav, bet par vienu pētnieki ir vienisprātis: olas krāsot sāka daudz vēlāk nekā izmantoja par pavasara svētku simbolu. Jāteic, ka diezin vai mūsdienās daudzi tic olai kā īpašai noslēpumainai un mistiskai zīmei, taču katru pavasari miljoniem cilvēku olas krāso, tādējādi saglabājot to simbolisko nozīmi.

Tomēr, lai vai kā cilvēki censtos veidot tradīcijas un padarīt dzīvi interesantāku un krāšņāku, daba dzīvo savu dzīvi, un pavasarī dažādu krāsu un raibuma pakāpju olas bijušas vienmēr, kopš vien pasaulē ir eksistējušas dzīvas būtnes, kas tās dēj. Mums, protams, vislabāk zināmas un līdz ar to arī visvairāk izmantotas ir putnu olas.

Latvijā ligzdo un olas dēj ap 200 putnu sugu, katrai no tām ir atšķirīgs olas lielums, forma un krāsojums, ko nosaka putna dzīvesveids. Tā, piemēram, ķīvītes un tārtiņi ligzdo uz zemes seklās bedrītēs, tādēļ tiem ir svarīgi, lai olas no ligzdas nevarētu viegli aizripot. Tāpēc to olas ir izteikti koniskas. Raibas olas parasti ir tiem putniem, kuru ligzdas atrodas atklātās vietās. Tas tādēļ, lai olas saplūstu ar apkārtni un nebūtu tik viegli ieraugāmas. Savukārt dobumperētājiem putniem, kā arī tiem putniem, kuri visu perēšanas laiku sēž uz olām, ligzdu neatstājot, tās mēdz būt vienkrāsainas, nereti baltas, jo ir paslēptas, tādēļ nav vajadzīgs vēl īpaši maskēties. Protams, mēdz būt izņēmumi. Tomēr izrādās, ka olu krāsai nav tikai maskēšanās nozīme vien. Zinātnieki uzskata, ka krāsu pigmenti čaumalā olu pasargā no ultravioletā starojuma, kas var būt kaitīgs dīglim. Pētījumos noskaidrots, ka putniem, kuriem vienā sezonā ir vairāki perējumi, otrajā un turpmākajos perējumos ir vairāk krāsainu olu. Tas nozīmē, ka pigmenti stiprina olas čaumalu, jo ar katru nākamo perējumu kalcija trūkuma dēļ olu čaumalas var būt trauslākas.

No Latvijā savvaļā sastopamajiem putniem vislielākā ola ir paugurknābja gulbim – tās svars var sasniegt pat 300 gramus –, savukārt vismazākā ola, kas var svērt nepilnu gramu, ir Latvijas mazākajam putniņam zeltgalvītim, kurš pats sver tikai ap pieciem gramiem. Tomēr vienā dējumā parasti ir vairākas olas, tādēļ to kopējais svars var ievērojami pārsniegt putna mātītes svaru: piemēram, zeltgalvīša dējumā var būt pat līdz 11 olām, kuru kopējais svars sasniedz 110% no mātītes svara.

Cilvēki olu krāsošanai izmanto gan dažādas sintētiskās krāsvielas, gan dabas materiālus. Kā savas krāsainās olas rada putni? Neraugoties uz olu krāsu un rakstu dažādību, to krāsu palete ir pārsteidzoši maza, proti, putnu olu krāsu nosaka tikai divi pigmenti. Zilo un zaļo krāsu veido pigments biliverdīns, ko ražo žults, bet protoporfirīns, kas veidojas no asins sastāvā esošā hemoglobīna, ir sarkanā un brūnā krāsā. Olu pigmentācija notiek olvadā olu attīstības pēdējā posmā. Atkarībā no viena vai otra pigmenta daudzuma veidojas konkrētās olas krāsa, krāsu plankumi vai abu kombinācija.

Ja, sagaidot Lieldienas, šogad ir vēlme pamēģināt ne tik bieži izplatītus olu krāsošanas veidus, tādējādi sacenšoties ar dabas radītajām krāsām, var pamēģināt spinātus, kas olas nokrāsos zaļā krāsā, aveņu zari dos sarkanu, bet kārklu (pūpolu) zari ar mizu – dzeltenu krāsu. Zilpelēku krāsu olām piešķirs mūsu purvos bieži sastopamā, bet maz novērtētā melnā vistene. Izmantojot ķērpjus, piemēram, briežu ķērpi, Lieldienu simbolu krājums tiks papildināts ar pelēki brūnām olām.

Raibas olas un priecīgas Lieldienas!

Foto un teksts:

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos