Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Apvienotā pašvaldību sadarbības tīklu “Vides aizsardzība” un “Reģionālā attīstība un sadarbība” sanāksme

18. jūnijā Aizupes pamatskolā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Tušķos norisinājās pašvaldības sadarbības tīklu "Vides aizsardzība" un "Reģionālā attīstība un sadarbība" seminārs Latvijas pašvaldībām par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu.

Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Eiropas Komisijas LIFE programmas projektā “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore).

Semināra norises vieta nebija izraudzīta nejauši: Aizupes pamatskola ir ekoskola, kas viena no pirmajām ne tikai Jelgavas novadā, bet arī Zemgalē aizsāka zaļā dzīvesveida popularizēšanu. Par darbu ekoskolu kustībā Aizupes pamatskola jau 2004./2005. mācību gadā ieguva Zaļo diplomu, savukārt kopš 2008. gada ik gadu saņēmusi Zaļo karogu, kas ir ekoskolu programmas pazīstamākais elements, kuru saņem tikai tās skolas, kas ilgu laiku spēj demonstrēt izcilu darbību vides jomā. 14 gadu laikā Aizupes pamatskola paspējusi izpētīt teju visas ekoskolu tēmas – transportu, veselīgu dzīvesveidu, atkritumus, enerģiju, skolas vidi, apkārtni. Kā pastāstīja skolas direktore Zane Lange, šogad skola strādās pie tēmas “Klimata izmaiņas”, kas vistiešākajā veidā sasaucas ar semināra tēmu.

Latvija ir ar purviem, līdz ar to kūdras resursiem bagāta valsts. Kūdra no atmosfēras uzņem oglekļa dioksīdu, kas ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), tādēļ tā darbojas kā milzīga oglekļa krātuve. Nosusinot purvus, lai iegūtu kūdru vai izmantotu tos lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pieaug oglekļa dioksīda emisijas, un tās veicina klimata pārmaiņas. Diemžēl Latvijā ir ne mazums vietu, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija un nav arī spēkā esošas zemes dzīļu izmantošanas licences. Šādas degradētas teritorijas rada SEG emisijas, tādējādi ietekmējot klimatu, nenodrošina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos un nesniedz arī potenciālos ekonomiskos ieguvumus. Cik šādu teritoriju un kur Latvijā ir, kā tās ietekmē klimatu un kā tās nākotnē labāk apsaimniekot – par to pašvaldību sadarbības tīklu semināra dalībniekiem stāstīja LIFE REstore projekta pārstāvji Ieva Saleniece, Juris Pētersons, Ieva Bukovska, Andis Lazdiņš, Ingrīda Krīgere un Anda Zālmane.

Projekta laikā veikta Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācija, jo līdz šim dati par šādām teritorijām nav bijuši apkopoti. Inventarizācijas rezultātā konstatēts, ka kopumā Latvijā ir 50 179 ha kūdras izstrādes ietekmētu teritoriju, no kurām 15 008 ha notiek kūdras ieguve, 17 161 ha notiek rekultivācija, bet 18 010 ha ir vēsturiski vairāk vai mazāk izstrādāti, taču nerekultivēti kūdras ieguves lauki, kuri rada SEG emisijas un par kuru jēgpilnu apsaimniekošanu jādomā. Degradēto kūdrāju inventarizācijas datubāze pieejama šeit, savukārt dati excel formātā pieejami un lejupielādējami linkā “Pielikums nr. 1. Kūdras ieguves ietekmēto kūdrāju inventarizācijas rezultāti, datubāze Excel formātā” šeit. Diemžēl neatbildēts palika jautājums par datubāzes atjaunināšanu un tālāku uzturēšanu, jo dati atspoguļo situāciju 2016. gadā.

Degradēto kūdrāju apsaimniekošanai projekta gaitā izstrādāti astoņi scenāriji:

1) renaturalizācija:

– dabiska renaturalizācija,

– mērķtiecīga renaturalizācija;

2) apmežošana:

– dabiska apmežošanās,

– mērķtiecīga apmežošana;

3) lielogu dzērveņu audzēšana;

4) lielogu krūmmelleņu audzēšana;

5) ūdenskrātuvju izveide;

6) aramzemju ierīkošana laukkopības kultūru audzēšanai;

7) ilggadīgo zālāju ierīkošana;

8) paludikultūru audzēšana.

Būtiski apzināties, ka ne katrā vietā var izmantot visus scenārijus: vienā vietā vispiemērotāk būs ieaudzēt mežu, citā – izveidot ūdenskrātuvi, vēl citā – audzēt krūmmellenes. Tas atkarīgs gan no neizstrādātā kūdras slāņa biezuma, gan tā īpašībām, gan gruntsūdens līmeņa, gan vairākiem citiem parametriem. Lai saprastu, kas kurā vietā ir piemērotāks, un attiecīgi plānotu darbus un resursus, projekta gaitā izstrādāts degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis – lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmākai izmantošanai, ar kura palīdzību novērtē SEG emisiju samazinājumu, ekosistēmu pakalpojumu ieguvumu un ekonomisko atdevi. Optimizācijas modeļa rīks pieejams šeit.

Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis nodrošina atbalstu šo teritoriju turpmākas izmantošanas plānošanā pēc kūdras ieguves. Tas sniedz rekomendācijas par konkrētai teritorijai piemērotajiem rekultivācijas veidiem, ļauj novērtēt to īstenošanu – veic aprēķinus par nepieciešamajām investīcijām, kā arī ekonomiskajiem un finanšu ieguvumiem dažādiem periodiem. Optimizācijas modelis izmantojams gan kūdrāju īpašniekiem – lai noteiktu konkrētai teritorijai piemērotāko rekultivācijas veidu –, gan teritoriju attīstības plānotājiem un citiem lietotājiem – lai izvērtētu visus iespējamos kādas teritorijas attīstības scenārijus. Modelis atspoguļo finansiālos, ekonomiskos un vides ieguvumus no konkrēta degradētā kūdrāja rekultivācijas veida un nodrošina optimālu balansu starp SEG emisiju samazinājumu, ekosistēmu pakalpojumu novērtējumiem un zemes izmantošanas sociālekonomiskajiem aspektiem.

Pēc teorētiskās daļas semināra dalībniekiem bija iespēja doties izbraukumā uz Kaigu purvu, lai iepazītos ar kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” darbību un redzējumu par atbildīgu purvkopību Latvijā (Sabīne Alta, SIA “Laflora” projektu vadītāja), kā arī LIFE REstore degradētu kūdrāju rekultivācijas izmēģinājumu teritorijām, kurās veic apmežošanu, paludikultūru un lielogu krūmmelleņu audzēšanu. Kā uzsvēra projekta eksperte Dagnija Lazdiņa, svarīgi saprast, ar kādu mērķi veic apmežošanu, un izvēlēties atbilstošus stādmateriālus un mēslojumu.

Projekta eksperta Aināra Lupiķa vadībā purvā uz vietas varēja iepazīties ar to, kā mēra SEG emisiju, par ko semināra teorētiskajā daļā stāstīja Andis Lazdiņš. Šiem pētījumiem ir ne tikai liela nozīme SEG samazināšanai piemērotākā rekultivācijas veida noteikšanā, bet ļoti būtiski ir arī tas, ka uz šo mērījumu pamata, ja EK tos atzīs par ticamiem un pamatotiem, varēs izstrādāt jaunus nacionālos SEG emisiju faktorus.

Pasākumā sniegtās prezentācijas atradīsit šeit.

Pasākums tika organizēts ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu projektā “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103).

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos