Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: esam ieinteresēti nodrošināt cilvēkiem ērtas un modernas atkritumu apsaimniekošanas iespējas

Publiskajā telpā jau kādu laiku virmo diskusijas par dažādiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, un sarunu epicentrā ne pirmo reizi nonākusi arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka pašvaldībām primārā interese ir tīra un sakārtota vide un tikai pakārtoti – ar kādām metodēm to sasniedz. Lai iedzīvotāji gribētu dzīvot, strādāt un veidot ģimeni savā pilsētā vai novadā, ikviena pašvaldības vadītāja interesēs ir pārraudzībā esošo teritoriju attīstīt un veidot patīkamu, tīru un kārtīgu. Tas nav tikai pašvaldības vadītāja kā laba saimnieka interešu jautājums, bet gan pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta ar likumu.

No pašvaldību skatpunkta raugoties uz karstajām diskusijām par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, bažas rada tas, ka uz Saeimu atnestais depozīta sistēmas piedāvājums nav balstīts sabiedrības un arī reģionu interesēs. Tas šobrīd aptver tikai dažu dzērienu pudeļu veidus, ignorējot faktu, ka lielākais patērētais iepakojuma klāsts paliek “aiz borta”. Dzērienu iepakojuma apsaimniekošanas organizēšanu neizprotamu iemeslu dēļ bez konkursa un atlases plānots uzticēt nozarēm (tirgotājiem, ražotājiem), kam nav praktiskas pieredzes atkritumu apsaimniekošanā. Tāpat nav skaidrības par depozīta sistēmas ieviešanu reģionos – vai un kā šī sistēma būs pieejama lauku cilvēkiem un cik kopumā tā izmaksās sabiedrībai. Vairāk būtu jādomā par to, kādu iepakojumu mēs ļaujam savā valstī ievest, un par otrreiz lietojamā un pārstrādājamā iepakojuma izmantošanu, lai jēgpilni to arī iepirktu. Mēs taču nevēlamies, ka mūsu kabatas iztukšo par iepakojumu, ko otrreiz nelieto un nepārstrādā!

Topošā sistēma būs tikai viens elements cīņā ar pieaugošo piesārņojumu, tāpēc uz šīs problēmas risinājumu jāraugās kompleksi, izmantojot visas iespējas mazināt atkritumu daudzumu – sākot jau ar katra individuālajiem ikdienas paradumiem. Reģionu interesēs ir šo mērķi sasniegt ar iespējami optimāliem resursiem un risinājumiem.

Lai tālredzīgi rūpētos par tīrāku vidi, ir jādomā par risinājumiem, kas ar atkritumu problēmu spētu cīnīties vēl pirms gružu nonākšanas izgāztuvēs. Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Turcijā, Maltā un arī Latvijā, izgāztuvēs glabā vairāk nekā trīs ceturtdaļas sadzīves atkritumu, bet Beļģijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā un Šveicē sadzīves atkritumi praktiski vispār nenonāk mēslainēs. Domājot par atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā, mums jāņem vērā šo pieredzējušāko un inovatīvāko valstu prakse. Latvija pašlaik ir ceļā uz inovatīvu atkritumu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu, un ticu, ka arī mēs varētu kļūt par labo piemēru, tikai jādomā tālredzīgi un jārīkojas gudri. Standarta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas vietā, ko mums uzstādītu ārzemju ražotāji, mēs varam izmantot pašmāju uzņēmumu spējas un gatavību izstrādāt modernāku sistēmu, kas pieņemtu plašāku iepakojuma klāstu. Negribētos, ka mūsu politiskie lēmumi kļūst par augsni ārzemju uzņēmēju peļņai uz sabiedrības rēķina. Mēs taču paši varam ieviest modernas, viedas tehnoloģijas, nodrošinot cilvēkiem ērtus dažāda iepakojuma savākšanas punktus. Paplašināts depozīts jau darbojas Somijā un Dānijā, un kāpēc lai mēs nesekotu viņu piemēram un neieviestu daudz efektīvāku iepakojuma savākšanas risinājumu? Mazāk piesārņota vide rosinātu arī modernizēt pilsētu infrastruktūru un veicinātu dzīvojamo zonu vispārēju sakopšanu.

Pārdomāta depozīta sistēma nepārprotami dos milzu pienesumu sakoptākai videi, tomēr jādomā arī par citām darbībām, ko savā dienaskārtībā varam ietvert jau tagad. Vietējie uzņēmumi un organizācijas jau ir ieviesušas pavisam vienkāršus, bet efektīvus veidus, kā mazināt piesārņojumu. Vairākos masu pasākumos Latvijā, piemēram, mūzikas festivālos un sarunu festivālā LAMPA, izmanto glāžu depozīta sistēmu, šādi mazinot vienreizējo plastmasas trauku lietojumu pasākumu norises vietās. Tāpat arī virknē kafejnīcu ir iespēja dzērienus un ēdienus pildīt līdzpaņemtajos traukos. Beidzamajos gados arī zinātnieki arvien plašāk pievēršas plastmasas izmantošanas mazināšanai, atrodot un radot jaunas plastikāta alternatīvas.

Vēl viens efektīvs risinājums atkritumu mazināšanai, ko vērts iekļaut mūsu ikdienā, ir vairākkārt lietojamo mantu veikali, kur “otrā dzīve” tiek piešķirta lietām, kas kādam vairs nav vajadzīgas, bet citam var būt pat ļoti noderīgas. Pārskatot pašam jau nokalpojušo lietu klāstu, vismaz daļu no tām varam nodot šajos labdarības veikalos, nepieļaujot, ka tās papildina izgāztuvju saturu. Iespējams, ka ir vērts pie pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veidot arī tīrā iepakojuma nodošanas punktus, un pārstrādātāji šo iepakojumu par simbolisku samaksu varētu iepirkt no operatoriem.

Svarīgi atcerēties, ka, rūpīgi savācot un pārstrādājot jau radītos atkritumus, netiek mēslainē izmesta enerģija, kas iepriekš patērēta šā iepakojuma ražošanai. Mums jārīkojas, mācoties no citu ES dalībvalstu labajiem piemēriem un arī kļūdām. Viens no drošiem soļiem ir pārdomāta depozīta sistēma dažādam iepakojumam, otrs – citas alternatīvas atkritumu mazināšanai, ko katrs varam iedzīvināt savā ikdienā. Jo tikai ar kompleksiem risinājumiem un visi kopā spēsim mazināt vides piesārņojumu un dzīvot daudz patīkamākā, tīrākā vidē – gan pilsētās, gan laukos.

Gints Kaminskis,

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis