Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS vecākais padomnieks: lielāks ne vienmēr ir efektīvāks jeb Cits skatījums uz Latvijas Bankas pētījumu

LPS vecākais padomnieks: lielāks ne vienmēr ir efektīvāks jeb Cits skatījums uz Latvijas Bankas pētījumu

Tā 21. augusta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēdē uzsvēra LPS vecākais padomnieks, pētnieks, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis, komentējot jūnijā publiskoto Latvijas Bankas diskusiju dokumentu “Kas nosaka pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības”. Dokumentā izpētīts, ka, administratīvajā teritorijā palielinot vidējo iedzīvotāju skaitu, varēs ietaupīt 180 miljonus eiro gadā. Šādu argumentu min arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, publiski diskutējot par administratīvi teritoriālās reformas ieguvumiem.

Tomēr M. Pūķis, izpētot diskusiju dokumentā minētos datus, nonācis pie citiem secinājumiem. Par tiem LPS arī informējusi Latvijas Banku un saņēmusi arī vairākus papildu skaidrojumus, kas gan fizikas un ekonomikas doktoru M. Pūķi tomēr nepārliecina.

“Latvijas Bankas pētījumā izmantoti Valsts kases dati par pašvaldību budžetos norādītajiem uzturēšanas izdevumiem četru gadu laikā, no 2014. līdz 2017. gadam, tātad pirms nodokļu reformas. Pētīti tika novadi, sadalot tos trīs grupās: mazie novadi līdz 4000 iedzīvotājiem, vidējie novadi no 4000 līdz 10 000 iedzīvotājiem un lielie novadi. Sīkāk izpētot administratīvos izdevumus, izglītības izdevumus un sociālos izdevumus, pētnieki ir “atklājuši”, ka lielākos novados uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās. Uz šī atklājuma pamata tiek pieņemts, ka varēs ietaupīt pat 180 miljonus eiro gadā. Tomēr fakti liecina par pretējo,” ir pārliecināts LPS vecākais padomnieks.

Kā uzsver M. Pūķis, pirmkārt, paši Latvijas Bankas pētnieki ir atklājuši, ka izglītības izdevumiem ir pretēja tendence: jo lielāks novads, jo lielāki uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju. Tā kā izglītības izdevumi veidoja 70% no izpētītā, pretējais secinājums par izdevumiem kopumā liecina par kļūdu aprēķinā.

Otrkārt, 2017. gada Valsts kases dati liecina, ka kopējie uzturēšanas izdevumi novadiem būtiski neatšķiras (mazāk nekā par 1%): vienādi ir vidējie izdevumi grupā, un līdzīgas ir arī novirzes. Līdz ar to arī šajā gadījumā neapstiprinās apgalvojums, ka mazāks ir neefektīvāks, bet lielāks – efektīvāks.

Kā uzsver LPS vecākais padomnieks, mēroga ekonomija eksistē, taču šajā gadījumā pārāk daudzi nozīmīgi faktori nav ņemti vērā, toties hipotēze, ka visas desmit izdevumu klases līdz ar iedzīvotāju skaitu mainās tāpat kā vispārējās valdības izdevumi, nav pierādīta. Ja pamatpieņēmums nav spēkā, tad arī teorija nav pielietojama.

“Jāsecina, ka Latvijas Bankas pētījumā ir kļūda, tāpēc to nevar piesaukt arī reformas pamatojumam. Patiesībā dati spītīgi rāda, ka mazajiem novadiem nav lielāki izdevumi, vidēji uz vienu iedzīvotāju tie visiem ir vienādi,” tā M. Pūķis.

Ar LPS nosūtīto vēstuli, kurā minētas pētījumā identificētās kļūdas, var iepazīties zemāk pievienotajā dokumentā.

Ar M. Pūķa prezentāciju LPS Tautsaimniecības komitejā iespējams iepazīties zemāk pievienotajā dokumentā.

Māra Pūķa uzstāšanos minētajā LPS komitejā var noskatīties šeit

LPS vēstule Latvijas Bankai
Pētnieks Māris Pūķis par Latvijas Bankas pētījumu