Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās sarunas

5. septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējās sarunas, ko vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis ar aktīvu LPS padomnieces izglītības un kultūras jautājumos Ināras Dundures, LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājas Ligitas Ginteres un pašvaldību pārstāvju līdzdalību, un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Sarunās tika apspriesti septiņi aktuāli jautājumi. Piecos no tiem pusēm izdevās rast kopsaucēju un vienoties par atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem, profesionālās izglītības programmu finansēšanu, kompetenciārā izglītības satura ieviešanu, prasībām skolēnu ar speciālajām vajadzībām uzņemšanai vispārīgās izglītības programmās un sarunām ar pašvaldībām par izglītības iestāžu tīklu. LPS un IZM neizdevās vienoties par brīvpusdienu nodrošināšanu 1.–4. klašu skolēniem un ar to saistītā jautājumā – par pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

Brīvpusdienas sākumklašu bērniem un bērnudārzu pedagogu darba apmaksa no valsts budžeta

IZM un ministre uzskata, ka, sākot ar 2020. gada janvāri, ministrija varētu pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem un ka šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām. Šobrīd brīvpusdienas no IZM budžeta finansē visiem 1.–4. klašu audzēkņiem. Ministresprāt, ēdināšanu pārņemot pašvaldībām, tās ar līdzekļiem rīkotos efektīvāk un pašvaldības varētu arī vērtēt, vai bezmaksas ēdienreize ir nepieciešama visiem skolēniem.

LPS aprēķinājusi, ka iecere no nākamā gada 1. janvāra pārtraukt no valsts budžeta apmaksāt pusdienas 1.–4. klašu skolēniem pašvaldībām 2020. gadā izmaksātu vismaz 19,7 miljonus eiro. Šo summu pašvaldības būtu gatavas tērēt tikai tad, ja valsts ēdināšanai paredzēto finansējumu novirzītu darba samaksai tiem bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem.

Šādam piedāvājumam ministrija nepiekrīt un aicinās valdību atbalstīt IZM priekšlikumu par budžeta apakšprogrammā 01.07.00. “Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem” plānoto finansējumu 19 681 416 eiro apmērā 2020. gadā un turpmāk ik gadu novirzīt IZM prioritāro pasākumu īstenošanai. Savukārt pašvaldībām ministrijas ieskatā būtu no saviem līdzekļiem jānodrošina brīvpusdienas ne tikai sākumklašu, bet arī visiem pārējo klašu audzēkņiem.

LPS sarunās pauda 3. septembrī Pašvaldību savienības Valdes sēdē lemto, ka pašvaldības var nodrošināt brīvpusdienas 1., 2., 3. un 4. klases skolēniem no 2020. gada 1. janvāra tikai tādā gadījumā, ja 2020. gadā pašvaldībām no valsts budžeta tiek nodrošināta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēs 1,5–4 gadu vecuma bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz līdzvērtīgā apmērā (valsts budžeta finansējums katrai pašvaldībai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba apmaksai ir līdzvērtīgs plānotajam dotācijas apmēram brīvpusdienu nodrošināšanai).

Lai nodrošinātu vienotu pieeju pedagogu atalgojumam un sakārtotu darba samaksas sistēmu visās izglītības pakāpēs, LPS uzskata, ka, sākot ar 2021. gadu, no valsts budžeta jāapmaksā arī to pedagogu darbs, kas strādā ar trīs un četrus gadus veciem bērniem, un no 2022. gada jāfinansē atalgojums pedagogiem, kuri strādā ar mazuļiem vecumā no pusotra līdz diviem gadiem. Tādējādi trīs gadu laikā valsts pilnībā pārņemtu pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu, kā tas paredzēts Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 97.1. punktā.

Turklāt jaunas funkcijas nodošana pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”, kurā noteikts: nododot pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti. Tas tika uzsvērts arī sarunās, tomēr ministre ir pārliecināta, ka finansējumam šajā gadījumā līdzi funkcijai nav jāseko. Diskusijas par šo jautājumu turpināsies LPS un Finanšu ministrijas sarunās par 2020. gada budžetu.

Atlaišanas pabalstu izmaksa

Puses vienojās, ka likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” jāiekļauj norma, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. augustam.

Pašvaldību profesionālās izglītības programmu finansēšanas iespējamie risinājumi

Izglītības un zinātnes ministre informēja, ka septembra beigās darbu uzsāks profesionālās izglītības finansēšanas modeļa pilnveides darba grupa, kurā būs pārstāvēta arī LPS. Līdz nākamā gada 31. martam IZM sagatavos konceptuālo ziņojumu par profesionālās izglītības programmu finansēšanu un priekšlikumus tā ieviešanai un grozījumiem MK 2010. gada 2. oktobra noteikumos nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Savukārt līdz nākamā gada 1. septembrim tiks izstrādāta kārtība, kādā pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes var saņemt valsts budžeta finansējumu (t.sk. stipendijām) profesionālās izglītības programmu īstenošanai gadījumos, kad tās atbilst noteiktiem kritērijiem, un jaunā/pilnveidotā profesionālās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana sāksies 2021. gada 1. janvārī.

LPS uzver, ka pašvaldību un citu dibinātāju iestādēm, izpildot uzliktos nosacījumus un kritērijus (valsts pasūtījuma nodrošināšanas gadījumā), finansējums programmu īstenošanai, tajā skaitā stipendijām, jāparedz no valsts budžeta līdzekļiem, un, lai to nodrošinātu, nepieciešams valsts budžeta papildfinansējums profesionālās izglītības īstenošanai.

Pedagogu slodze, papildu finansējums un atbalsts izglītības satura īstenošanai

Šobrīd pedagogu darba samaksas noteikumi nenosaka stingru attiecību starp mācību stundām un stundām citu pienākumu veikšanai, kas iekļaujamas skolotāja darba slodzē. Līdz ar to pašreizējais normatīvais regulējums ļauj palielināt apmaksājamo darba stundu skaitu mācību stundu sagatavošanai vai mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā”, kas tika publiskots 2018. gada 12. oktobrī, ieteikusi ministrijai izvērtēt iespēju vispārīgās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā. Pāreja uz 40 darba stundu slodzi skolotāja apmaksāto darba laiku palielinātu par 33%, un tas nozīmē valsts finansējuma pieaugumu pedagogu darba samaksai arī vismaz par 30%.

Skola2030 pašlaik izstrādā mācību priekšmetu (pamatkursu) programmu paraugus pamatizglītībā, un līdz jaunajam gadam tie taps arī vidējā izglītībā, kā arī līdz pavasarim būs gatavi mācību līdzekļu paraugi, sākot ar 1., 4., 7., 10. klasi. Padziļinātajiem kursiem Skola2030 izstrādā kursu programmu paraugus un metodiskos līdzekļus.

Līdz 2020. gada 31. martam IZM izstrādās un iesniegs nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz slodžu pārstrukturēšanu pedagogiem atbilstoši jaunajam vidējās izglītības standartam, pamatizglītības standartam un pirmsskolas izglītības vadlīnijām, nosakot papildu finansējumu kompetenciārā izglītības satura ieviešanai, jo pedagoga slodzē jāparedz apmaksāts darba laiks mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.

Uzsākot īstenot jauno standartu, pedagogiem būs nepieciešams papildu laiks mācību stundu sagatavošanai, jaunu mācību materiālu izveidei, to individualizācijai un diferenciācijai atbilstoši apguves līmeņiem. Pārejas posmā pedagogiem būs papildu darbs ar audzēkņiem, lai mācību procesu veidotu atbilstoši jaunajai pieejai un nodrošinātu pietiekamas zināšanas un prasmes augstākajam apguves līmenim. Jaunā standarta īstenošanai būs jānodrošina pedagogiem apmaksāts darba laiks visu pienākumu veikšanai – regulārai pedagogu sadarbībai, kopīgai mācību satura plānošanai un īstenošanai katra skolēna izaugsmei un nepieciešamo uzlabojumu apzināšanai mācību un audzināšanas procesā.

Izglītojamo ar speciālajām vajadzībām uzņemšana vispārīgās izglītības programmās

MK noteikumu projekts “Prasības izglītojamo ar speciālajām vajadzībām uzņemšanai vispārējās izglītības programmās” nosaka paplašinātu un precizētu atbalsta kopumu. Paredzēts, ka atbalsts sniedzams arī tiem bērniem, kuriem nav valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, un individuālie izglītības programmas apguves plāni veidojami pirmsskolas izglītības programmu audzēkņiem.

Atbalsta finansēšanai papildus nepieciešami 147 365 eiro mēnesī, 2020. gada četriem mēnešiem 697 460 eiro, 2021. gadā – 1 768 385 milj. eiro. Finansējumu 2020. gada četriem mēnešiem varētu rast no to speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksām, kas nodrošina internāta pakalpojumus, jo šajās izglītības iestādēs samazināsies audzēkņu skaits.

Sarunas ar pašvaldībām par izglītības iestāžu tīklu

Puses vienojās, ka sarunās ar pašvaldībām apspriedīs šādus jautājumus: izglītojamo skaits izglītības iestādēs; izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (t.sk. kontekstā ar IZM piedāvāto četru reģionu bloku modeli); izglītības iestāžu atbilstība higiēnas prasībām; izglītības iestādēs veiktie ESF ieguldījumi; jaunā kompetenciārā mācību satura ieviešana (t.sk. vidējās izglītības iestāžu specializācija); pedagogi (vecumstruktūra, vakances, noslodze, digitālās prasmes); tehniskais nodrošinājums IKT jomā; skolēnu pārvadājumi; savstarpējie norēķini; pašvaldības finansējums vispārīgajai izglītībai.

Iegūto informāciju izmantos finansējuma modeļa pilnveidei, pedagogu slodžu izvērtēšanai un pārskatīšanai, pedagogu resursu un profesionālās kompetences pilnveides plānošanai.

5. septembra sarunu noslēgumā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzīmēja, ka pašvaldības gaida no ministrijas solīto skolu kartes uzmetumu, un novēlēja abām pusēm atrast kopīgu viedokli arī par brīvpusdienām.

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos,

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore