Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Iebilstam pret fiskālās telpas palielināšanu uz pašvaldību budžeta rēķina

6. septembra valdības ārkārtas sēdē bija plānots skatīt informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam” un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kas paredz vairākus fiskālās telpas palielināšanas soļus, kuri pašvaldību budžetam 2020. gadā rada negatīvu fiskālu ietekmi kopumā 128,5 milj. eiro apmērā: pašvaldību budžeta ieņēmumus kopumā iecerēts samazināt par 70,9 milj. eiro, Rīgas pilsētas pašvaldības ieņēmumus – par 38 milj. eiro, savukārt vēlme no nākamā gada uzlikt pienākumu pašvaldībām nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem kaut vai pašreizējā līmenī pašvaldībām varētu izmaksāt vismaz 19,7 milj. eiro.

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā iekļautajiem fiskālās telpas palielināšanas soļiem pašvaldību budžeti nodrošinātu pat vairāk nekā 60% no fiskālās telpas palielinājuma, bet, pretēji likumam “Par pašvaldībām”, neviens no plānotajiem soļiem nav pārrunāts vai saskaņots ar pašvaldībām.

Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram, kurā lūdz nodrošināt, ka pirms valdības lēmuma pieņemšanas par fiskālās telpas palielināšanu, ja tai ir negatīva fiskāla ietekme uz pašvaldību budžetiem 2020. gadā un vidējā termiņā, notiek LPS un Finanšu ministrijas sarunas, kurās ar pašvaldībām saskaņo pašvaldību budžetu skarošus jautājumus.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 86. pantam Ministru kabinetam ar pašvaldībām ir jāsaskaņo jautājumi, kas skar visu pašvaldību intereses, bet atbilstoši likuma 87. pantam jautājumi, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses, skaņojami ar konkrēto pašvaldību (piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldību), kuru pārstāv tās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

2020. gadā pašvaldību budžetā plānots nodokļu ieņēmumu kritums, bet valsts budžetā – būtisks pieaugums

Atbilstoši šā gada 20. augustā valdībā apstiprinātajām nodokļu ieņēmumu prognozēm vidējam termiņam nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā 2020. gadā salīdzinājumā ar nodokļu ieņēmumu gaidāmo izpildi 2019. gadā samazināsies par 1,7 milj. eiro jeb par 0,1%. Saskaņā ar prognozēm ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību budžetā pie 80% nodokļa ieņēmumu daļas samazināsies par 7,3 milj. eiro (– 0,5%), nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi palielināsies par 4,9 milj. eiro (+ 2,1%), bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi pieaugs par 0,7 milj. eiro (+ 5,9%).

Savukārt nodokļu ieņēmumi valsts budžetā atbilstoši prognozēm 2020. gadā salīdzinājumā ar nodokļu ieņēmumu gaidāmo izpildi 2019. gadā palielināsies par 610 milj. eiro jeb par 8,3%, tajā skaitā valsts pamatbudžetā – par 438,1 milj. eiro (+ 9,5%), valsts speciālajā budžetā – par 171,9 milj. eiro (+ 6,2%).

6. septembra valdības ārkārtas sēdē bija plānots skatīt informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam”, kurā tika rosināts paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro (300 eiro mēnesī) un to piemērot ienākumiem līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Ja valdība atbalstīs šādu pasākumu, tad 2020. gadā plānotie IIN ieņēmumi samazināsies vēl par 35 milj. eiro, tajā skaitā pašvaldību budžetā – par 28 milj. eiro.

Papildus jāņem vērā informatīvajā ziņojumā iekļautais fiskālās telpas palielināšanas solis – no pašvaldību budžeta izņemt 70,9 milj. eiro, kas pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu samazinātu vēl straujāk.

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos