Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Nav pieņemami, ka valsts grib atņemt pusdienas mazajiem skolēniem

Attēlā: informācija no ministres Ilgas Šuplinskas Facebook profila

 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, sniedzot nekorektu informāciju (šeit), dezinformē sabiedrību un vienpersoniski uzņemas visa Ministru kabineta atbildību, kurš par 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu nākamajā gadā vēl nav izlēmis, un 2020. gada budžets vēl tikai top.

Ministre savā Facebook kontā vakar, 11. septembrī, paziņojusi, ka brīvpusdienas 1.–4. klasei būs, un septiņos punktos izklāsta it kā pierādījumus tam. No šiem septiņiem punktiem tikai viens – pēdējais – atbilst patiesībai, bet par pārējiem skatiet LPS komentāru.

 

1️⃣. Brīvpusdienas 1.–4. klasei būs! Tiek mainīts brīvpusdienu finansēšanas modelis.

LPS komentārs: jautājums par brīvpusdienu finansēšanu 1.–4. klašu skolēniem joprojām nav izlemts. Jautājumu bija plānots skatīt š. g. 6. septembra ārkārtas valdības sēdē, bet pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iniciatīvas budžeta jautājumu izskatīšana tika atlikta.

Pašvaldības ir apliecinājušas gatavību turpmāk 1.–4. klašu skolēniem nodrošināt brīvpusdienas, ja 2020. gadā pašvaldībām no valsts budžeta tiek nodrošināta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēs 1,5–4 gadu vecuma bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai pusdienu naudai līdzvērtīgā apmērā. Tādējādi valdība atbilstoši tās rīcības plānam pakāpeniski sāktu pārņemt bērnudārzu pedagogu atlīdzības izmaksu, bet pašvaldības gādātu par brīvpusdienām.

(Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredz pakāpeniski ieviest atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem.)

 

2️⃣. Brīvpusdienas turpmāk tiks finansētas no pašvaldību budžeta.

LPS komentārs: pašvaldībām likumā ir noteiktas autonomās funkcijas, tajā skaitā gādāt par iedzīvotāju izglītību un nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, bet nav tādas funkcijas kā ēdināšanas nodrošināšana. Proti, pašvaldību uzdevums ir gādāt par brīvpusdienām trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērniem. Tas sasaucas ar izglītības un zinātnes ministres publiski pausto nostāju, ka sociāli nevienlīdzīgā situācijā ir jāatbalsta tie, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi, bet pārējais naudas resurss jāizmanto skolas attīstībai (sk., piemēram, LETA 27.08.2019.).

Pašvaldības nodrošina brīvpusdienas, bet tā ir pašvaldību brīvprātīgā iniciatīva, ko katra pašvaldība realizē atšķirīgi. Ja valsts nevēlas mainīties ar pienākumiem, bet tikai nodot pašvaldībām jaunu funkciju, tad atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” šai funkcijai ir jāseko arī finansējumam.

(Likums par pašvaldībām, 7., 8. un 9. pants.)

 

3️⃣ . Izglītības un zinātnes ministrija pilda Finanšu ministrijas un Ministru kabineta uzdevumu – nodot brīvpusdienu apmaksu pašvaldībām.

LPS komentārs: tas nav Ministru kabineta uzdevums, bet gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīva.

 

4️⃣. Brīvpusdienas 1.–4. klasei ir obligātas. Par vecāko klašu skolēnu ēdināšanu izlemj pašvaldība, pirmkārt, sniedzot atbalstu mazturīgām un daudzbērnu ģimenēm. Mūsdienu tehnoloģijas to ļauj paveikt, nevienu skolēnu nediskriminējot.

LPS komentārs: pašvaldības cenšas palīdzēt arī citām sociālajām grupām, taču pašvaldību budžetu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ nav pieļaujams, ka brīvpusdienu nodrošināšana 1.–4. klašu bērniem bez papildu finansējuma no valsts budžeta tiktu vienkārši pārlikta uz pašvaldību pleciem. Jebkurā gadījumā, ja pusdienām neseko līdzi finansējums, tā būs valsts izdevumu pārlikšana uz ģimeņu budžetiem. Vai tas būtu valsts atbalsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanai?

P.S. Lai saņemtu trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusu, ar digitālu pieteikšanos mūsdienu tehnoloģiju laikmetā diemžēl nepietiek.

 

5️⃣ . Izglītības un zinātnes ministrija primāri domā par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, nevis sociālo funkciju veikšanu.

LPS komentārs: Šādas domāšanas sekas ir jūtamas, un to apliecina arī ministres izteikums LPS un IZM sarunās 5. septembrī, kad ministre publiski pauda savus uzskatus un pārliecību, ka, viņasprāt, brīvpusdienas neesot ne valsts, ne pašvaldību funkcija; par bērniem esot jāgādā viņu vecākiem.

 

6️⃣ . Pašvaldību budžeti pēdējos gados ir auguši straujāk nekā izglītības un zinātnes budžets.

LPS komentārs: veidojot nākamā gada budžetu, valdība prognozē, ka 2020. gadā salīdzinājumā ar gaidāmo izpildi 2019. gadā nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielināsies par 610 milj. eiro (+ 8,3%), tajā skaitā valsts pamatbudžetā – par 438,1 milj. eiro (+ 9,5%). Pašvaldību budžetiem tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu samazinājums par 1,7 milj. eiro (– 0,1%). Turklāt ir plānots paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu, kā rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību daļā samazināsies vēl par 28 milj. eiro. Vai valsts un pašvaldību budžeta iespējas ir līdzvērtīgas?

 

7️⃣ . Pašvaldības daudz precīzāk redz konkrētā novada iedzīvotāju vajadzības.

LPS komentārs: piekrītam par visiem 100%!