Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde un sarunas ar Kultūras ministriju

3. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Kultūras ministrijas (KM) ikgadējās sarunas, ko vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Sarunu iesākumā kultūras ministrs un valsts sekretāre Dace Vilsone iepazīstināja ar KM aktualitātēm un 2020. gada budžeta prioritātēm. Kultūras ministrija nākamā gada budžetā ieguvusi papildu 13 miljonus eiro, ko paredzēts tērēt kultūras darbinieku un kultūrizglītības pedagogu atalgojumam, papildus piešķirt 300 000 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam muzikālā teātra žanra attīstīšanai, simtgades iniciatīvu turpināšanai, kultūras infrastruktūras un citām vajadzībām, mediju politikai un sabiedrības integrācijai.

Ministrija arī izklāstīja savu redzējumu un prioritātes Nacionālajā attīstības plānā: galvenās no tām ir kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; vienota, droša un atvērta sabiedrība.

“Nacionālā attīstības plāna kontekstā noteikti nedrīkst aizmirst par reģionālo aspektu, ko Pašvaldību savienība ir uzsvērusi vairākkārt, arī piedaloties dažādās plāna izstrādes darba grupās. Tieši no reģioniem nāk talanti gan mūzikā, gan mākslā, gan kultūrā, tāpēc aicinu šos jautājumus skatīt arī reģionālajā griezumā,” pauda Gints Kaminskis un piebilda, ka Kultūras ministrijas prezentācijā pieminēti 2020. un 2021. gada budžeta plāni, tomēr ļoti maz minētas aktualitātes 2022. gada budžetā, kas rada bažas par plānošanu vidējā termiņā, kas pašvaldībām ir ļoti būtiski.

“2022. gada bužeta aktivitātes, es teiktu, pagaidām ir neskaidras, šobrīd es 2022. gada budžetu nosauktu par projekta plānu, jo šie skaitļi ir grozāmi un maināmi. Turklāt daudz kas būs atkarīgs no administratīvi teritoriālās reformas un tās iznākuma gaitas: pieļauju, ka būs zināmas modulācijas,” uzsvēra ministrs. Viņš arī atzīmēja, ka viņa kā ministra prioritārais uzdevums ir jēgpilna kultūrizglītība neatkarīgi no dažādām reformām.

Tomēr par šādu pieeju būt piesardzīgiem aicināja gan LPS priekšsēdis, gan pašvaldību un kultūrizglītības iestāžu vadītāji, uzsverot, ka pēc reformas noteikti notiks centralizācija, līdz ar to apgrūtinošā situācijā var nonākt arī kultūrizglītības iestādes, tāpēc reģionālais konteksts ir plānojams jau šobrīd, neko negaidot. Plašāka informācija zemāk pieejamajā prezentācijā.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza uzsvēra, ka jāiegulda liels darbs mākslas un mūzikas skolu vietējās kopienas vērtību un profesionālās ievirzes izglītības sistēmas pilnveidē. “Kultūrizglītība ir viena no pašreizējās valdības deklarācijas prioritātēm, par ko, protams, ir gandarījums. Ministrijas paspārnē augustā izveidota darba grupa, kas izstrādā profesionālās kultūrizglītības finansēšanas kārtību. Paldies visiem, kuri jau ir iesnieguši priekšlikumus, un noteikti tos gaidīsim vēl,” klāstīja A. Groza.

Darba grupas galvenais uzdevums ir pārskatīt kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas un to efektivitāti, tāpat darba grupa izvērtē finansēšanas principus un kritērijus profesionālās kultūrizglītības finansēšanai saistībā ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus vajadzībām un izstrādās jaunu profesionālās ievirzes kultūrizglītības finansēšanas kārtību.

Uzsākta arī jauna satura mācību plāna izveide, kas ietver divu posmu programmu, kā arī tiek izstrādāti finansējuma principi, kritēriji un aprēķins. Divu posmu programma nozīmē, ka pirmais posms ir pamata programma, kas pieejama lielākajai daļai interesentu, savukārt otrais posms jau ir pilnā programma, kas mērķēta uz padziļinātu programmas apguvi. “Pirmais posms nozīmē muzikālo un māksliniecisko spēju attīstību, izglītotas personības veidošanu, bet otrais posms – audzēkņu sagatavošanu izglītības turpināšanai profesionālās vidējās izglītības līmenī,” skaidroja A. Groza. Plašāka informācija zemāk pieejamajā prezentācijā.

Kā pēdējais LPS Izglītības un kultūras komitejā un sarunās tika skatīts jautājums par valsts un pašvaldību sadarbību vietējo un nacionālo kultūras vērtību saglabāšanā, par ko klātesošos informēja LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna. Tika apskatīts gan Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) likums, gan NKM saraksts: šobrīd tajā iekļautas 14 vērtības, tajā skaitā psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē, dziedāšana ar pusbalsu, Siguldas spieķa darināšanas prasme, knipelēšanas prasme u.c. Jāpiebilst, ka LNKC katru gadu līdz 10. janvārim izsludina pieteikumu iesniegšanu. 2020. gadā pieteikumu iesniegšanas termiņš būs 30. jūnijs. Atbilde tiek sniegta četru mēnešu laikā. Plašāk par to var izlasīt LNKC vietnē šeit

 -------------------------------------------------

Norises datums: 3. oktobris

Norises laiks: plkst. 13:00–15:00

Norises vieta: LPS mītne (Rīgā, Mazajā Pils ielā 1, 4. stāva zālē)

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde un Pašvaldību savienības un Kultūras ministrijas sarunas notiks 3. oktobrī plkst. 13, un tajās piedalīsies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Darba kārtība:

1. Kultūras ministrijas prioritātes un 2020. gada un vidēja termiņa budžeta sagatavošanas gaita un rezultāti (arī pašvaldību kontekstā) – informēs kultūras ministrs Nauris Puntulis un valsts sekretāre Dace Vilsone.

2. Mākslas un mūzikas skola kā vietējās kopienas vērtība un profesionālās ievirzes izglītības sistēmas pilnveide – informēs Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza.

3. Valsts un pašvaldību sadarbība vietējo un nacionālo kultūras vērtību saglabāšanā: par Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu; par 2023. gada dziesmu un deju svētkiem; par Kultūras centru likumprojektu – informēs Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Komitejas sēdē un sarunās piedalīsies:

* LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS Valdes locekļi, Izglītības un kultūras komitejas locekļi un citi interesenti;

* kultūras ministrs Nauris Puntulis, kultūras ministra padomniece Inga Vasiļjeva, valsts sekretāre Dace Vilsone, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, Kultūras ministrijas (KM) Arhīvu, bibliotēku, muzeju nodaļas vadītāja Anita Jirgensone un KM Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa.

Sēdi varēs skatīt tiešraidē LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Tiešraides laikā būs iespēja uzdot jautājumus, sūtot tos uz e-pasta adresi tiesraide@lps.lv.

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos

Kultūras ministrijas aktualitātes
LNKC. Mākslas un mūzikas skola kā vietējās kopienas vērtība
Valsts un pašvaldību sadarbība vietējo un nacionālo kultūras vērtību saglabāšanā